Sausums moka un apdraud ražu

2018. gada 7. augusts 00:00

713

2.augusts bija pēdējā diena, kad Zemkopības ministrijai varēja nosūtīt anketas par sausuma nodarītajiem zaudējumiem. Apkopoto informāciju izmantos sarunām ar Eiropas Savienību par zaudējumu apmēriem un iespējamu kompensāciju, lai gan par to pagaidām netiek runāts.
“Anketēšana ir veikta, lai apkopotu informāciju un vērtētu kopējo situāciju sarunām. Vai nepieciešams prasīt kompensācijas, lems Zemkopības ministrijā. Jāņem vērā, ka aptaujai bija īss laiks - tikai divas dienas Cik lopkopju, augļkopju un dārzeņu audzētāju tajā laikā varēja aptaujāt, tik izsmeļoša ir informācija. Tiesa, nebija paredzēts aptaujāt visus, bet tikai apzināt situāciju,” skaidro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciāliste Laura Kirsanova. Viņa nevēlas komentēt, kādus secinājums varētu izdarīt pēc anketu apkopojuma. Tādiem secinājumiem ir par agru, norāda L.Kirsanova.

Aptaujas anketas apkopos un vērtēs
LLKC Gulbenes biroja vadītāja Inga Freimane informē, ka novadā tika aptaujāti 39 lauksaimnieki, mājlopu ganāmpulku, augļu un ogu dārzu īpašnieki un dārzeņu audzētāji, lūdzot viņus aizpildīt anketas. “Aptaujai izvēlējāmies saimniecības pēc nejaušības principa. Anketas aizpildījām kopā ar saimniekiem vai arī viņi to darīja paši. Turklāt ne visi to vēlējās, jo lopkopības saimniecībām vajadzēja veikt aprēķinus – nepieciešamos barības daudzumus un izmaksas. Tāpēc dažs atmeta ar roku, izmantojot laiku citiem darbiem. Augkopībā anketas aizpildīt bija vieglāk – vajadzēja ierakstīt, cik lielu platību aizņem stādījumi, kā arī to ražu,” stāsta I.Freimane.
Viņa uzskata, ka anketu apkopojums sniegs pārskatu par sausuma ietekmi un radītajiem zaudējumiem. Informācija būs pamats situācijas vērtēšanai gan Latvijas Ministru kabinetā, gan Eiropas Savienībā. Tiesa, par iespēju izmaksāt kompensācijas I.Freimane šaubās. “Vairāk ticams, ka varētu noteikt atvieglotus noteikumus norēķiniem ar bankām un kredītsaistību kārtošanai dažādu projektu īstenošanā. Iespējams, ka Lauku atbalsta dienests ātrāk izmaksās subsīdijas saimniecībām,” atzīst I.Freimane.

Smagākā situācija - lopkopjiem
Gulbenes novadā sausuma radītie apstākļi nav radījuši sevišķi sliktu situāciju. Tomēr ir skaidrs, ka visiem dārzeņu audzētājiem ir vajadzīgas papildu izmaksas stādījumu laistīšanai, bet kopraža tāpat būs krietni mazāka. Dārzeņi nogatavojas priekšlaikus, piemēram, sīpoli, ķiploki, izraisot dažādas slimības un kaitēkļu savairošanos. Ilgstošais sausums un karstums ietekmē arī ražas kvalitāti.
Lopbarības sagatavošana turpinās. Tiek cerēts, ka būs lietus un izaugs atāls. Tomēr šobrīd no jebkuras platības tiek sagatavots pat par divām trešdaļām lopbarības mazāk nekā citus gadus.
Kritiska situācija veidojas ganībās, kas ir saulē izdegušas, tāpēc lopiem nav, ko ēst. Saimnieki sāk aplokos izbarot ziemai sagatavoto barību, cerot, ka siena un skābsiena krājumus varēs vēl papildināt no atāliem. Lopbarības cenas jau tagad ir uzlēkušas, tāpēc varētu palielināties arī piena cenas.
Beļavas pagasta zemnieku saimniecības “Straumes” īpašniece Inese Kļaviņa dzirdējusi, ka uz Latviju pirkt siena rulonus brauc pat no Zviedrijas. Par laimi, viņas vidējās saimniecības govju un jaunlopu ganāmpulks ir nodrošināts gan ar ganībām, gan ar ūdeni. “Lopiem ir brīva izvēle – uzturēties ēnā vai saulē, jo tur ir arī krūmājs. Ūdeni var dzert arī no bebru dambjiem. Protams, zāle ir sakaltusi, bet jāēd tāda, kāda ir. Nav kā pagājušajā gadā, kad lija un zālē auga griezdamās, turklāt tā bija sulīga,” stāsta I.Kļaviņa. Ziemas barībai var nopļaut apmēram pusi no tā, ko novāca pērn. Tā kā vēl ir palikuši siena un skābbarības krājumi, zemniece cer, ka pietiks arī šai ziemai.
Par anketēšanu I.Kļaviņa ir skeptiska, jo par pērn radītajiem plūdu zaudējumiem viņa saņēmusi 42 eiro, kas ir smieklīgi maz, lai gan noslīka visi kartupeļu stādījumi. “Protams, ir slikti, ka pērn salija, bet šogad viss ir izkaltis. Salīdzinoši man ir lielas platības, tāpēc varu gan izganīt, gan arī gatavot lopbarību. Lopi neganās uz melnas zemes, ir tomēr kaut kas, ko ēst,” atzīst I.Kļaviņa.

Kāpostu ražu apēd kukaiņi
SIA “Dimdiņi Agro” aizpildīja anketu, informējot par sausuma radītājiem zaudējumiem. Uzņēmuma augkopības nozares vadītājs Ainārs Sebris atzīst, ka dārzeņu audzētājiem būtu vajadzīgas kompensācijas kaut daļējai zaudējumu segšanai. Viņš uzsver, ka arī citiem dārzeņu audzētājiem situācija ir ārkārtēja, lai diametrāli pretēja pērn lietavu radītajām problēmām. Viņš uzsver, ka viena nelaime ir tā, ka kāpostu laukiem trūkst ūdens. Taču vēl lielāka nelaime ir kukaiņi, jo karstā laikā ķimikālijas uz tiem neiedarbojas.
“Trakākais, ka virs 20 grādiem ķimikālijas iedarbojas ļoti vāji. Visi spēcīgākie preparāti ir aizliegti, tāpēc nav iespēju laukus nomiglot tā, lai būtu arī rezultāts. Kukaiņi lido, ka mudž, un kāpostgalvām kukaiņu bojājumi ir drausmīgi. Parasti vasarā kukaiņiem ir trīs paaudzes, bet tagad jau ir piektā un sestā paaudze! Turklāt izskatās, ka tās vēl nav beigas. Ne tikai kāpostu balteņi, bet arī cekulkode un pūcīte dēj oliņas, no kurām veidojas kāpuri, kas grauž galviņas,” skaidro A.Sebris.
Viņš norāda, ka skābējamo kāpostu raža būs apmēram par trešdaļu mazāka, bet svaigajiem kāpostiem zudumi ir vēl lielāki. Grauztajām galviņām ir jānotīra lapas, tāpēc tiek zaudēts kāpostu svars. Turklāt arī kāpostgalvu izskats vairs nav pievilcīgs. “Pirms mēneša viss šķita cerīgi, bet tagad situācija kļūst arvien bēdīgāka. Turklāt sausuma periods nebūt vēl nebeidzas. Nedēļas nogalē atkal sola vairāk nekā 30 grādu karstumu. Lietus ir bijis ļoti maz un īsu brīdi. Vajadzētu līt vismaz diennakti, bet tuvākajā laikā tas nav gaidāms – liecina laika prognozes,” secina A.Sebris.

Izkalst pushektārs aveņu
Rankas pagasta SIA “Vecpāpani” saimnieks Māris Brencis jau daudzus gadus kopj augļu dārzu, audzē avenes un vīnogas. “Kad es paskatos uz pavasarī iestādīto aveņu lauku apmēram pushektāra platībā, pārņem bezspēcība, jo tas ir pilnībā iznīcināts – viss ir nokaltis. Precīzi neesmu aprēķinājis, cik tika ieguldīts jaunajos stādījumos, bet zaudējumi ir nopietni. Turklāt nebūs arī ogu ražas,” saka M.Brencis.
Viņš aizpildīja anketu par sausuma radītajiem zaudējumiem, taču spriež, ka labuma no tā nebūs nekāda. Kredītu viņam nav, jo cenšas iztikt ar saviem līdzekļiem, tātad nav vajadzīgas atlaides norēķinu kārtošanai ar banku.
M.Brencis atzīst, ka saprot valdību, jo nevar lauksaimnieki domāt tikai par sevi. Ne vienmēr valdība atradīs naudu, kad zemniekiem klājas grūti. “Laukos cilvēki ir pacietīgi. Saprotam, ko esam uzņēmušies,” saka augļkopis. Par laimi, āboli viņa dārzā ir labi auguši un padevušies skaisti – tos nav skārušas ne slimības, ne kaitēkļi. Tomēr arī M.Brencis ļoti gaida lietu. Viņam nav vairs iespēju nodrošināt laistīšanu, jo tuvumā nav ūdenskrātuves, no kuras varētu sūknēt ūdeni. “Droši vien vajadzētu ierīkot dziļurbumu, bet ir bail, vai spēšu to atpelnīt. Par ogām un āboliem tik daudz nevar nopelnīt, jo tirgus ir piesātināts ar poļu produkciju,” spriež M.Brencis.

Zaudējumi ir arī graudkopjiem
LLKC Gulbenes biroja vadītāja I.Freimane norāda, ka par sausuma radītajiem zaudējumiem graudkopjiem nebija aptaujas, jo šajā nozarē situācija ir apmēram skaidra – ražas kritums ir apmēram 30 % un vairāk. Toties daļai graudu ir laba kvalitāte, tāpēc par tiem ir augstāka cena. “Saulīte ir pastrādājusi, lai graudos veidotos proteīns un lipeklis. Tagad jāgaida, kad sāks kult vasarājus, kas nogatavojas nevienmērīgi. Lietus ap Jāņiem un jūlija pirmajā nedēļā veicināja šādu situāciju,” saka I.Freimane.
SIA “Dimdiņi Agro” ziemāju bija iesēts maz, bet vasarāji vēl gatavojas.

Fakti

Zemkopības ministrijas informācija liecina, ka Vidzemē sausuma anketēšanas anketas aizpildījuši 132 lopkopji, 39 – augļkopji un dārzeņkopji,Latgalē – 78 lopkopji, 30 augļkopji un dārzeņkopji,Kurzemē – 92 lopkopji, 26 – augļkopji un dārzeņkopji, Zemgalē – 60 lopkopji, 36 augļkopji un dārzeņkopji, Pierīgā – 10 lopkopji, 9 – augļkopji un dārzeņkopji.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Sausums moka un apdraud ražu

Kategorijas