Dzirkstele.lv ARHĪVS

Diskusijā “per” valdību un pašvaldību

Diāna Odumiņa

2018. gada 10. augusts 00:00

68
Diskusijā “per”  valdību un pašvaldību

Otrdienas, 7.augusta, vakarā Gulbenes skvērā pie pulksteņa kopā pulcēties iedzīvotājus bija aicinājis “Latvijas Televīzijas” Ziņu dienests. Savu nu jau tradicionālo “Tautas Panorāmas” tikšanos ar iedzīvotājiem bija plānots sākt tieši Gulbenē.
Saruna nebija ilga – tikai apmēram pusstundu. Ieradušies un pie mikrofona gribēja tikt tikai pensionāri. Palaikam kāds garāmejošs jaunietis tikai īsu brīdi pavēroja notiekošo vai vispār vienaldzīgi pagāja garām.
Televīzijas darbinieku mērķis bija uzzināt gulbeniešu domas sakarā ar gatavošanos oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Iedzīvotājus Gulbenē iztaujāja un uzklausīja televīzijas žurnāliste Inga Šņore. Jau nākamajā dienā – 8.augustā – skatītājiem LTV1 kanālā bija iespēja skatīties un klausīties Gulbenē redzēto, saprasto un sarunās pausto. Sekot līdzi “Tautas Panorāmai” un informācijai par vēlēšanām iespējams arī LTV Ziņu dienesta sociālo mediju kontos.

Vispirms par maizi!
Sarunās ar gulbeniešiem pirmā no tautas izskanēja frāze “naudas nav”. Arī valdības un pašvaldības attieksmē pret iedzīvotājiem un viņu problēmu risināšanu. I.Šņorei paspruka teikums, ka varbūt te “ir tūrisma citadele, es nezinu”. Kad mikrofons tika ieslēgts, pirmais runātājs sāka ar viedokļa izteikšanu par dienišķo maizi. Tā esot uzpūsta, tāpēc tautā iesaukta par “debesmaizi” pēc līdzības ar debesmannu. Un arī veikalā nopērkamā pārējā pārtika lielā mērā – ķīmiska. Tālāk runātājs pievērsās lauksaimniecības tēmai. Visu laiku esot slikti – gan slapjā, gan sausā laikā. Tas tikai tāpēc, ka saimniekošana nav prasmīga un tālredzīga. “Vai tas nozīmē, ka būtiskas pārmaiņas būtu vajadzīgas zemkopības nozares vadībā?” vaicāja I.Šņore. Bet Gulbenes seniora atbilde bija: “Visā!” Viņš arī pauda sāpi, ka Gulbenē un novadā ir izzuduši mazie un vidējie uzņēmumi. Līdz ar to darbaspēks aizplūst uz ārzemēm. Rezultātā novadā  laukos nav, kas strādā.

“Vai mūs sadzird?”
Vairākas runātājas sāka ar valsts ierēdņu kritizēšanu un viņu lielajām kompensācijām un garantijām, zaudējot darbu, bet beigās gulbeniete Gaida Limmane atgriezās pie vietējās politikas un Andra Vējiņa gāšanas no pašvaldības vadītāja amata. Viņa lika saprast, ka iedzīvotāji to vērtē negatīvi un uzskata, ka viņu domas netiek ņemtas vērā. A.Vējiņš esot gribējis samazināt administratīvo aparātu novada pašvaldībā. Tas ierēdņos izraisījis paniku un sekmējis domubiedru grupēšanos pārāk prasīgā vadītāja noņemšanai no amata. Gulbeniete Vija Bērziņa arī atcerējās sāpi par vēsturiskās bijušā veikala “Marķīzs” ēkas nojaukšanu pilsētā, lai vietā uzceltu Brīvības ielas rotācijas apli. Joprojām neesot skaidrs, kāpēc šāds aplis vajadzīgs pilsētā, kurā visu laiku samazinās iedzīvotāju skaits. “Ko tad darīt, lai iedzīvotāji atgrieztos?” vaicāja I.Šņore. Gulbeniešu atbilde citam caur citu bija - jārada darbavietas un jāmaina un skaitliski jāsamazina pašvaldības vadošais aparāts.
Piepilsētā dzīvojošais Aivars Circens pauda, ka mēs parasti žēlojamies, cik Igaunijā ir labi, ne tā kā pie mums. Vismaz vienā ziņā Latvija, pēc viņa domām, ir pārāka. Runājot par kultūrvidi, kultūru, Igaunijā šim jautājumam tiekot iedalīta labi, ja trešā vai ceturtā vieta. “Tur tam nepievērš uzmanību,” savus vērojumus pauda A.Circens. Toties Latvijā kultūra tiek likta pirmajā vietā. Tas ir labi vai slikti? Viedokļi var būt dažādi.

Replika pēc “Panorāmas”
Ne visi piedalījās diskusijā un rāvās pie televīzijas mikrofona. Bija arī tādi, kuri tikai klausījās vai sarunājās paši savā starpā. Kāda seniore “Dzirkstelei” pačukstēja: “Kāda jēga runāt par Saeimu? Tā no mums ir tik tālu. Tagad pat Saeimas vēlēšanām iesniegti 16 partiju saraksti ar vairāk nekā 1500 deputātu kandidātiem. Ārprāts! Kas to visu var izskatīt, apjēgt! Un Saeimā arī ar 100 deputātiem ir par daudz. Tāpat kā Gulbenes novadā ir par daudz ar 17 deputātiem.”