Kukaiņu dzēlieni var radīt nopietnas sekas

2018. gada 10. augusts 00:00

Vasaras karstie mēneši ir laiks, kad īpaši aktivizējas bites, lapsenes un irši – ne vienam vien neuzmanīgajam nācies izjust šo kukaiņu nepatīkamo dzēlienu. Lielākoties bišu, lapseņu un arī iršu dzēlieni izraisa vien vieglu tūsku, apsārtumu un niezi. Sākoties alerģiskai reakcijai, diemžēl sekas mēdz būt arī daudz nopietnākas. Piemēram, vienā no apdrošināšanas uzņēmumiem saņemts atlīdzības pieteikums, kad kādam vīrietim pēc irša dzēliena iestājies anafilaktiskais šoks un viņš diemžēl miris.
Vasaras otrajā pusē, kad tiek novākta augļu un ogu raža un ir aktīvākais ievārījumu gatavošanas laiks, sarosās kukaiņi, kuriem patīk šī smarža. Tas nozīmē, ka šajā laikā jābūt īpaši piesardzīgiem, jo ir gadījumi, kad kukaiņa kodums nebeidzas tikai ar tūsku, niezi un apsārtumu. It īpaši bīstamas ir situācijas, ja lapsene iedzeļ mutē vai rīklē, kukaini nepamanot ēdienā vai dzērienā, norāda apdrošināšanas uzņēmuma pārstāve Sandra Pietkēviča. Siltajā laikā jo īpaši jāuzmana dzēriena trauks, kurā kukainis var būt iekritis: bīstamākās ir skārdenes un tumšas pudeles, kurās kukainis nav redzams. Tāpat jābūt piesardzīgiem izbraukumos pie dabas, ja tiek ņemti līdzi augļi, tāpat lieki nevajadzētu aiztikt dzēlēju pūžņus un pa dārzu nestaigāt basām kājām vai darīt to uzmanīgi.
Bīstamākie ir irši, jo tie ir pēc izmēriem lielākie un līdz ar to arī toksiskās vielas, ko tie ar dzēlienu ievada cilvēka organismā, ir stiprākas, izraisot spēcīgākas reakcijas. Retos gadījumos diemžēl arī anafilaktisko šoku – sistēmisku reakciju uz kukaiņa toksisko vielu, kas izpaužas asinsvadu, elpošanas un kardiovaskulārās sistēmas bojājumā un ir ar augstu nāves risku, jo attīstās ļoti strauji, brīdina infektoloģe Ludmila Ivančenko.
Galvenās anafilaktiskā šoka pazīmes ir pēc koduma strauji attīstījusies svīšana, pampums, ģīboņa sajūta. Šādās situācijās laika dzīvības glābšanai ir ļoti maz, tāpēc jārīkojas operatīvi – jāizsauc ātrā palīdzība vai, ja kādu iemeslu dēļ tas nav iespējams, cietušais nekavējoties jāved uz slimnīcu.
Savukārt citi mediķi kā pirmo palīdzību kukaiņu dzēlienu gadījumā iesaka pielikt sāpošajai vietai aukstas kompreses, vislabāk ledu, izvairoties no spirtu saturošiem līdzekļiem. Tūskas gadījumā ieteicams konsultēties ar ārstu vai feldšeri, lai izslēgtu varbūtību, ka pampums izplatās. Ja koduma vietā ir dzelonis, tas jāizvelk ārā, nedrīkst likt klāt zemi. Stipras niezes un sāpīgas tūskas gadījumā, ja sadzeltais cilvēks jūtas labi un nav alerģisks pret zālēm, jāiedzer kāds pretalerģijas līdzeklis, piemēram, suprastīns vai tavegils.

Infektoloģe iesaka:
◆ vasaras laikā dzērieniem no skārdenēm, pudelēm un citiem traukiem izmantot salmiņus, jo tie gandrīz simtprocentīgi pasargās no kukaiņu bīstamajiem dzēlieniem mutes dobumā un rīklē;
◆ bērniem iespējams iegādāties un izmantot burciņas vai krūzes ar vāciņu un salmiņu, kas ir gan mazajiem interesantas, gan drošas;
◆ izvairīties no staigāšanas ar basām kājām, jo īpaši zem augļu kokiem, kur lapsenes sastopamas visvairāk;
◆ nekad pašiem nemēģināt likvidēt lapseņu vai iršu pūžņus, bet gan uzticēt šo uzdevumu speciālistiem, kas to paveiks profesionāli un droši;
◆ dodoties pie dabas ogot, sēņot, strādāt vai atpūsties dārzā, vilkt apģērbu ar garām piedurknēm un bikšu starām, kā arī izmantot ziedes un dezodorantus pret kukaiņu kodumiem.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kukaiņu dzēlieni var radīt nopietnas sekas

Kategorijas