Arbūziem vasara - labvēlīga, bet ne izcila
Agrā arbūzu šķirne jau sāk gatavoties. Šogad lielās ogas ir saldas. Par to pārliecinājās “Dzirkstele”, apciemojot vietējo arbūzu audzētāju Tatjanu Ābeltiņu, kura zem klajas debess arbūzus audzē jau vairākus gadus.
Eksperimentē ar dažādām augsnēm
Arī šogad arbūzi tiek audzēti 0,3 hektāru platībā netālu aiz pilsētas robežas. “Šogad eksperimentēju ar augsnēm. Nedaudz arbūzu iestādīts kūdrā, bet diemžēl sevi tas neattaisnoja. Stādu augšanas stadijā rezultāti bija labāki, bet nobriešanas un visa pārējā – ne. Acīmredzot kūdra nav pati labākā augsne arbūzam. Tam patīk mālsmilts, proti, smagāka augsne,” secina T.Ābeltiņa.
Kopumā šāgada karstā vasara arbūziem bijusi labvēlīga, bet ne izcila. Lielais karstums tiem kaitējis ieaugšanas brīdī. Maija beigās un jūnija sākumā, kad bija lielā svelme, arbūziem bija grūti ieaugt. Arbūzam karstums ir nepieciešams tad, kad tas jau sāk stīgot, bet vislabāk, ja karstums ir laikā, kad oga sāk briest un gatavoties, jo saule arbūzam dod saldumu.
Savukārt par lietus trūkumu arbūzu audzētāja saka tā: “Arbūzam ir ļoti liela sakņu sistēma. Tas var aiziet metru dziļumā, kā arī saknes var izplesties metru uz sāniem. Viena lieta, ko vajadzētu ievērot pie arbūzu audzēšanas - arbūzs nav mitrummīlis. Ir svarīgi arbūzam pašam ļaut meklēt ūdeni, un to var panākt tikai tad, kad to mazāk laista. Ūdens ir nepieciešams tikai pie ieaugšanas stadijas kā jau jebkuram augam. Tiklīdz arbūzs ir saņēmies, tas sāk izplest saknītes, iet dziļumā un pats meklē ūdeni. Jo stabilāka un lielāka ir sakņu sistēma, jo lielāks un labāks būs arbūzs. Ja arbūzu sāk laistīt, tas paliek slinks, neizveidojas plaša sakņu sistēma, līdz ar to arī paši arbūzi var būt maziņi,” stāsta T.Ābeltiņa un piebilst, ka karstums ir ietekmējis arbūza mizas biezumu - tā ir mazliet biezāka nekā parasti.
Neattaisno vēlās šķirnes
Vēlās šķirnes sevi šogad nav attaisnojušas, jo ir maz aizmetņu, bet iemeslu viņai grūti pateikt – varbūt lielais karstums, varbūt bites nebija apputeksnējušas. “Lielajā karstumā – jūnija beigās un jūlija sākumā - arbūziem vienu brīdi bija tāds periods, kad tie neauga. Tas bija brīdis, kad tiem vajadzēja raisīt ziedus, bet, tā kā bija apstājusies augšana lielajā karstumā, tad tas acīmredzot ir ietekmējis šo aizmetņu daudzumu,” stāsta T.Ābeltiņa.
Kopumā arbūzu raža šogad plānojas vidēja. Cik tieši tiks novākts, viņa pagaidām neņemas teikt, jo arbūzi vēl strauji briest. Vēlā šķirne ienāks septembra sākumā un vidū, bet kopumā šis neesot izcilākais gads arbūziem. Šobrīd ir vislabākais laiks braukt un skatīties, kā aug arbūzi, jo ir redzami visi augšanas posmi - no apputeksnēšanas līdz nobriešanas brīdim. Pirmās ekskursantu grupas jau ir pieteikušās.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"