Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Velēnas baznīcas ērģelēm - 120; koncertā skan dvēseles mūzika (video)

Mārīte Dzene
Kultūra un izklaide

2018. gada 15. augusts 07:00

1221
Velēnas baznīcas ērģelēm - 120; koncertā skan dvēseles mūzika (video)

“Latvija – ērģeļu zeme” - ar šādu moto un koncertiem Latvijā notiek otrie vēsturisko ērģeļu svētki. Pagājušajā sestdienā koncerts “Dvēseles dziesma” bija Velēnas baznīcā, kuras ērģelēm šogad ir 120 gadu jubileja.

“Šis koncerts beidzot bija tāds, kas pagodina Dievu. Koncerta programma, kurā bija iekļautas latviešu komponistu dziesmas un skaņdarbi ērģelēm, bija atbilstoša nosaukumam, vairojot gara gaismu. Esmu secinājis, ka ne tikai šajā koncertā, bet arī kapu svētkos cilvēki arvien vairāk meklē garīgumu. Nebūt nav tā, ka dievkalpojumos var redzēt galvenokārt cilvēkus gados, ir gan bērni un jaunieši, gan vidēja vecuma klausītāji. Tā bija arī koncertā,” atzīst evaņģēlists Jānis Zvirgzdiņš.

Ievadot koncertu, J.Zvirgzdiņš uzsvēra, ka ir būtiski svinēt Latvijas simtgades jubileju dievnamos, izzinot un parādot mūsu ērģeļu daudzveidību un krāšņumu, katra instrumenta īpašo skanējumu. Pavisam Latvijā ir vismaz 300 ērģeļu, no kurām 9 ir vēsturiskas. 6 vēsturiskās ērģeles arī šobrīd ir skanošas, turklāt vienas no tām ir Velēnas baznīcā. Tās būvētas pasaulslavenajā Zauera firmā 1898.gadā. Ērģelēm ir 17 reģistri, un tās tiek atzītas par vienām no labākajām Latvijā. Šim instrumentam raksturīga koncertērģeļu izteiksmība, kas ir Zauera firmas savdabīgais rokraksts.

“Ja baznīcā nebūtu ērģeļu skanējuma, tad arī dievkalpojums nevarētu būt pilnīgs, kāds tas ir vēsturiski veidots. Baznīcas arhitektūra un brīnišķīgie meistari, kuri ir gatavojuši ērģeles, nodrošina, lai to skaņas būtu dievišķas. Ne velti ērģeles atrodas baznīcā uz balkona, lai skaņas nāktu no augšas un piepildītu telpu ar mūziku, kas nav salīdzināma ne ar ko citu. Ja vēl spēlē izcils mūziķis, tad dievkalpojums un koncerts iegūst pavisam citu jēgu,” atzīst J.Zvirgzdiņš.

Koncertā Velēnas baznīcā ērģelniece Diāna Jaunzeme-Portnaja atskaņoja R.Dubras “Dievmātes skatiena pieskāriens” un L.Garūtas “Meditācija”, kā arī spēlēja pavadījumu Lizuma, Baložu un Bauskas koru dziedājumam ar diriģentu Jāni Āboliņu. Īpaši aizkustināja lizumnietes Lienas Vaļģes solo A.Jurjāna kantātē “Tēvijai”.

Koncerta klausītāji ziedoja Velēnas baznīcas altārdaļas dakstiņu jumta pārsegumam.

Velēnas dievnams ir viens no retajiem, kas izticis bez lielākiem remontiem līdz mūsdienām. Baznīca būvēta no kaltiem un plēstiem granīta akmeņiem gotiskā stilā. Jumta segumam izmantoti smagie Vestfāles dakstiņi. Gotikas elementi ir arī baznīcas interjerā: altāris, kancele, ērģeles un pārseguma koka konstrukcijas, kuras balsta griestu slīpnes. Konstrukciju ierāmētās daļas aizpilda gotiski trejlapji un četrlapji. Velēnas baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Skan Velēnas ev.luteriskās baznīcas ērģeles. Autorgabala izpildījums 2015. gada 9. augustā, Velēnas baznīcā. Pie ērģelēm Aija Sila, aisistē Zane Alksnīte.
Kategorijas

Kategorijas