Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ventspils novads: skanošā Ovīšu bāka

Pārsla Konrāde

2018. gada 22. septembris 07:00

764
Ventspils novads: skanošā Ovīšu bāka

Ventspils novada Tārgales pagastā atrodas Ovīšu bāka, kas ir diezgan neparasta būve. Tā ir vecākā bāka Latvijā, kura darbojas joprojām. No 37 metrus augstā cilindriskā mūra torņa baltā bākuguns redzama 15 jūdzes tālu, tā iedegas uz 3 sekundēm, pēc kurām seko 4,5 sekunžu pārtraukums. 30 metru augstumā atrodas skatu laukums, no kura paveras plaša ainava uz jūru, liedagu un Ventspils novada mežiem.

Laikā, kad maršrutā Ventspils–Mazirbe sāka kursēt mazbānītis, blakus bākai atradās Ovīšu stacija. Ovīši ir sena apdzīvota vieta, kas līdz 1917.gadam saukusies par Liseres jeb Luzerortas zemesragu. Pretī Ovīšiem jūrā atrodas bīstams sēkļu rajons, kur bojā gājuši daudz kuģu. Pirms 2. pasaules kara Ovīšos bijusi 51 sēta, diemžēl mūsdienās vairs palikušas tikai kādas desmit. Apdzīvotajās mājās saglabājušās atsevišķas senlaicīgas būves un īpatnēji žogi.

Dažādas versijas
Sākotnējā bāka celta 1844.gadā, tagadējā - 1905.gadā. Bāku veido akmens mūris 11,5 metru diametrā, kas ir resnākais bākas tornis Latvijā, bet tās iekšpusē ir otrs tornis ar diametru 3,5 metri. Torņa augstums bez laternas ir 29,6 metri, bet laternas augstums bez vēja rādītāja kopā ar pamatni - 6 metri.  Attālums no jūras gadu gaitā ir mainījies – bākas celtniecības laikā līdz jūrai bijis aptuveni 2 kilometri, bet šodien līdz krasta līnijai ir vairs tikai 360 metri.

Par Ovīšu bākas būvniecību dažādos avotos var izlasīt dažādas versijas. Jau senos laikos šajā vietā kurināti ugunskuri un paceltas degošas darvas mucas. Ir nostāsti, ka kādreiz šeit bijusi laupītāju apmetne, dedzināti viltus signālugunskuri, lai laupītu uz sēkļiem uzskrējušo kuģu jūrniekus un kuģu kravas. Senajās jūras kartēs šī vieta nosaukta kā Luserorta (zviedru valodā “lysa” nozīmē - degt, “ort” – rags).

Pirmoreiz priekšlikumu būvēt bāku 1805.gadā izteicis krievu inženieris Leontijs Spafarjevs sakarā ar to, ka netālu no šīs vietas kuģi bieži gājuši bojā - uzskrējuši sēklim. Pēterburgas Admirāļu departaments lēmumu par bākas būvniecību pieņēma 1814.gadā, ko daudzviet uzskata par bākas būvniecības gadu. Taču faktiski tikai 1829.gadā Rīgas Biržas komiteja lūgusi Krievijas impērijas Finanšu ministriju piešķirt līdzekļus. Bākas būvniecība pabeigta 1844.gadā. Bez arhitektoniskiem grozījumiem tāda tā saglabājusies līdz mūsdienām.

Izcila akustika
Ovīšu bāka nav tikai navigācijas būve, bet arī 19.gadsimta krasta aizsardzības celtne, jo ārējā mūra biezums sasniedz vairāk nekā pusmetru. Tornis veidots kā dubultcilindrs - iekšpusē atrodas otrs tornis ar diametru 3,5 metri. Starptelpā notikusi dažādu iekārtu un priekšmetu pārvietošana augšup un lejup. Iespējams, tāpēc tajā ir lieliska akustika un tiek rīkoti akustiskās mūzikas koncerti. Arī mūziķis Ēriks Loks atzinis, ka Ovīšu bākas akustika ir vienkārši izcila. Bet Ventspils Centra sākumskolas zvanu ansambļa “Saules zvani” vadītāja Sandra Sproģe uzskata, ka bākas akustika ir tikpat lieliska kā Ķelnes katedrālē.

Ovīšu bākas uzraudze Iveta Bādere stāsta, ka arī šogad 21.jūlijā bākā muzicēs Ēriks Loks, kā arī paredzēti braucieni ar SUP dēļiem. Koncerti notiek gan iekšā bākā, gan ārā pie bākas. I.Bādere vairs neatceras, kā tas viss sācies. Iespējams, tāpēc, ka viņai ir skaļa balss, kas bijusi labi dzirdama, un viņa arī aicinājusi ekskursantus uzdziedāt.

“Teicu - pamēģiniet uzdziedāt. Un viņi aptvēra, ka akustika ir laba un jārīko koncerts,” viņa saka. Un tā pamazām koncertu kļuvis arvien vairāk. 

Mūsdienās navigācijā tiek izmantotas modernas tehnoloģijas, tāpēc varētu šķist, ka šādas bākas vairs nav vajadzīgas. Tomēr I.Bādere to salīdzina ar navigācijas ierīci automašīnās, kas, gadās, aizved nepareizā virzienā. Tādējādi arī bāku ugunis joprojām kalpo kā orientieris. “Mazums, kas kuģotājam var gadīties uz kuģa. Un tad ir bāka - kad redz bāku, zina, ka krasts nav tālu. Naktī orientējas pēc gaismas signāla, dienā - pēc bākas ārējā izskata, pēc tā var nolasīt, kur kuģis atrodas,” saka I.Bādere.

Bākai blakus tehniskajā ēkā izveidota Latvijas bāku vēstures un navigācijas lietu ekspozīcija, arī laukumā pie bākas izstādīti dažādi priekšmeti un ierīces. Ovīšu bākā ir notikušas arī laulības un bildinājumi. Bākas uzraudze stāsta, ka šogad iecerētas izmaiņas, pārvietojot ekspozīciju no tehniskās mājas uz vecās stacijas ēku, bet tehniskajā mājā plānots ierīkot dažādās interaktīvas nodarbes. Pie bākas ir arī telšu vietas. Vienīgi I.Bādere aicina iepriekš pieteikties, lai būtu droši, ka bāku varēs apmeklēt.