Mūsu kapu kultūra ir vien mīts?

2018. gada 17. augusts 00:00

1606

Vai esat vienkārši tāpat staigājuši kapsētā, kur apklusuši tik daudzi mūži? Bagātie un nabagie, ievērojamie un mazpazīstamie – visi nāves priekšā ir vienādi. Tomēr, vērojot, cik dažādas, apkoptas vai aizmirstas, ir kapu kopiņas, nākas secināt, ka tās vairāk stāsta par mums, dzīvajiem, nevis mirušajiem.

Drūpošas baronu kapenes ieaudzē krūmos
Acīmredzot tādas vai līdzīgas pārdomas raisījušās Tirzas attīstības biedrības valdes loceklim Nilam Treijam, kurš sociālajā tīklā “Facebook.com” dalījies ar fotogrāfijām, kurās redzami sadauzīti kapu pieminekļi vai to plāksnes, krūmos un zālē ieaugušas kapavietas, pussabrukušas un izdemolētas kapličas Lizuma pagasta Velēnas kapos. “Blakus skaisti sakoptiem kapiņiem kokos ieaugušas Lizuma un Druvienas baronu fon Malamu un laikam arī Galgauskas un Sinoles baronu fon Mengdenu ģimenes kapenes. Pat bibliogrāfa Jāņa Misiņa un rakstnieka Andrieva Niedras drauga Jēkaba Gūta piemineklis stāv nogāzts aizmirstībā,” raksta N.Treijs.
Viņš uzskata, ka ne tikai kapsētu apsaimniekošanu, bet arī rūpes par to sakārtošanu vajadzētu uzņemties pašvaldībai. Taču no Gulbenes novada 14 kapsētām vienīgi Lizuma pagasta Velēnas un Sila kapi ir Velēnas evaņģēliski luteriskās draudzes īpašumā un valdījumā. Saskaņā ar Gulbenes novada kapu apsaimniekošanas noteikumiem kapsētas statusu nosaka vai maina Gulbenes novada dome, kuras īpašumā ir pārējās kapsētas. “Baznīcu draudzes ir nelielas, droši vien Velēnas baznīcas draudze nav izņēmums, tāpēc to rīcībā nav pietiekami daudz finanšu līdzekļu. Badalaiki jeb krīze ir beigusies, tāpēc pašvaldībai ir laiks domāt, kā saglabāt vēsturiskās vērtības kapsētās, kā arī gādāt par to sakoptību. Tiesa, nezinu, vai senā kapliča, ko laika zobs arvien vairāk drupina, ir arhitektūras piemineklis. Katrā ziņā tās nav vienkāršas būdas, tiesa – ļoti sliktā stāvoklī,” spriež N.Treijs.
Viņš salīdzina, ka kapliča pie Tirzas baznīcas bija vēl sliktākā stāvoklī, tomēr tika atjaunota. Savukārt Velēnas kapos baronu kapliča acīmredzami ir speciāli aizaudzēta ar kokiem un krūmiem, bet aiz tās ir vēl kapu kopiņas, kas tāpat ir aizaugušas. “Tas nav normāli, bet draudze droši vien nespēj par to rūpēties. Jēkaba Gūta piemineklim ir nolauzts obelisks. Tā uzlikšanai uz pamatnes nevajadzētu lielus līdzekļus,” atzīst N.Treijs. Viņš secina, ka visur situācija ir līdzīga – arī Rīgā daudzi kapi tiek atstāti novārtā, atrunājoties, ka tā nav pašvaldības atbildība rūpēties par kapiem, kuriem vairs nav piederīgo.

Pagasta pārvaldei un draudzei trūkst līdzekļu
Velēnas draudzes mācītājs Ilgvars Matīss uzskata, ka jautājums par iespēju nodot kapsētas pašvaldībai juridiski ir vispirms jāpārrunā draudzē. Velēnas un Sila kapi ir draudzes īpašums, bet ar Lizuma pagasta pārvaldi ir noslēgts līgums par to apsaimniekošanu.
Lizuma pagasta pārvaldnieks Uģis Aigars atzīst, ka pašvaldībai nav tādu līdzekļu, lai brūkošajām kapličām varētu uzlikt jumtu. Viņš nepiekrīt, ka aiz kapličas kapavietas ir aizaugušas.
“Baronu kapenes ir izdrupušas un izdemolētas jau kopš kolhoza gadiem. Manuprāt, tās drupas drīzāk vajadzētu likvidēt un iesēt zālīti. Taču arī tam ir vajadzīgi līdzekļi. Savukārt kapeņu atjaunošanai naudas vajadzētu vēl vairāk, tāpēc nav iespējams izdarīt tā, kā gribētos,” saka kapu pārzine Liena Vaļģe. Viņa norāda, ka ar pagasta pārvaldes gādību kapi tiek sakopti uz kapusvētkiem un svecīšu vakaru. Aktīvi šajā darbā iesaistās skolotāja Aiva Kraukle, aicinot lizumniešus piedalīties talkās, lai sakoptu novadnieku kapus. Tomēr visu kapu teritoriju daži entuziasti nespēj sakārtot.
“Ja kāds vēlas, lai uzslienam, atjaunojam un betonējam pieminekļus, tad tas ir veltīgi. Kapenes ir aizaudzētas ar koku atvasēm, lai tās neredzētu un nevilinātu bērnus. Nedod, Dievs, ka notiktu kāda nelaime! Kapenes ir tādā stāvoklī, ka tām labāk netuvoties,” brīdina L.Vaļģe. Viņa norāda, ka nav cilvēka, kas diendienā strādātu kapsētā. “Tad būtu vajadzīga štata vieta ar pilnu slodzi un darba samaksu,” saka kapsētas pārzine.

Tirzas kapos rūpējas par seniem apbedījumiem
Gulbenes novada pašvaldības izpilddirektore Guna Švika informē, ka katrā pagastā ir cilvēks, kas ir atbildīgs par kapu apsaimniekošanu. Tiesa, šo cilvēku darba slodze ir atšķirīga, jo arī kapsētu teritorijas ir dažādas.
Tirzas pagasta pārvaldnieks Česlovs Barkovskis atzīst, ka draudzei rūpēties par kapu apsaimniekošanu būtu pārāk sarežģīti un grūti. “Ikdienā par kapu apsaimniekošanu rūpējas darbinieks, kam gan nav pilna slodze. Protams, arī mūsu kapos ir senas kapu vietas, kur apglabāti gan bijušie mācītāji, gan izcili novadnieki. Cenšamies kopt arī tos kapus, par kuriem vairs nevar rūpēties piederīgie. Nereti tiem ir pamatīgi pieminekļi. Tomēr, ja kapu kopiņas gandrīz nav vairs saskatāmas, neviens par tām neinteresējas, tad notiek virsapbedījumi,” skaidro pagasta pārvaldnieks.
G.Švika norāda, ka katra pagasta pārvaldei kapsētu uzturēšanai līdzekļi tiek paredzēti pašvaldības budžetā. Viņa atzīst, ka tie nav lieli izdevumi – katru gadu tiek pievestas smiltis pirms kapusvētkiem, kā arī nodrošināta atkritumu aizvešana. “Tādi līdzekļi ir arī Lizuma pagasta kapsētām, lai saskaņā ar līguma nosacījumiem varētu apsaimniekot kapus,” norāda G.Švika.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas inspektore Sarmīte Dundure uzsver, ka katra pagasta kapos ir apglabāti mācītāji, skolotāji un ārsti, kuriem ir bijusi nozīme visā, ko esam sasnieguši. Tas nozīmē, ka vajadzētu viņiem parādīt pienācīgu cieņu. “Kapsētas ir kultūrvēstures daļa. Piemēram, Tirzas Kancēna kapos var redzēt visu mūsu tautas vēsturi. Arī mēs pēc gadiem būsim kapos.”

Kapsētas ir mūsu kultūrvēstures daļa
Arī G.Švika atzīst, ka visi kapi ir saudzējami un kopjami. Apbedīšanas noteikumi paredz, pēc kāda laika var veco kapavietu vietā veidot jaunas, ja tās netiek koptas. “Kur kapu kopiņas ir gandrīz izzudušas, tiek ierādītas vietas jauniem apbedījumiem. Protams, daudziem kapiem, kuri radušies pirms 100 un vairāk gadiem, nevar vairs atrast piederīgos. Manuprāt, iespēju robežās par tiem ir jārūpējas, tomēr visu izdarīt laikam nav iespējams,” secina pašvaldības izpilddirektore.
Laba pieredze ir Burtnieku pagastā, kur iedzīvotāji paši rosināja sakopt baronu Šrēderu dzimtas atdusas vietu kapsētā. Tas tika izdarīts rudens talkā – sakopa kapu vietas, notīrīja senos pieminekļus, izveidoja jaunus stādījumus, tā saglabājot muižas laiku liecības. S.Dundure uzsver, ka Velēnas kapos baronu apbedījumi un kapličas ir jau ļoti sen izpostīti. Tomēr viņa atzīst, ka šī vieta būtu sakārtojama, nevis aizaudzējama. “Varētu diskutēt, vai kapeņu ieaudzēšana krūmos ir labākais veids. Gadās, ka bērniem ir vēl interesantāk ielīst drupās, kas tiek slēptas. Tiesa, šīs kapenes nav kultūrvēsturiski pieminekļi, tāpēc inspekcija nevar prasīt to sakārtošanu. Tomēr nevar noliegt, ka tās iespējams arī atjaunot. Pie Tirzas baznīcas kapličai bija palikuši tikai mūri, bet tā tika atjaunota, turklāt par draudzes līdzekļiem,” stāsta S.Dundure.
“Alūksnes parkā tika atjaunots baronu Fītinghofu dzimtas mauzolejs, piesaistot Kultūrkapitāla fonda finansējumu,” norāda S.Dundure.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mūsu kapu kultūra ir vien mīts?

Kategorijas