Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Students ar trompetes skaņām pieskandina Stāmerienu un Gulbeni

Diāna Odumiņa
Interesanti

2018. gada 18. augusts 07:00

672
Students ar trompetes skaņām pieskandina Stāmerienu un Gulbeni

Pats no Alūksnes, studē Tallinā, bet vasaras mēdz pavadīt pie radiem Stāmerienā ezera krastā.

27 gadus vecais mūziķis Jānis Grudinskis “Dzirkstelei” saka – vasarā ir jāatpūšas. Taču nedrīkst pazaudēt arī profesionālo formu, tāpēc ir jāpūš trompetē. Varot pieskandināt vien ezera krastu Lāčausī, taču gribas iziet cilvēkos. Tāpēc šovasar puisis muzicējis uz ielas Gulbenē un citviet Latvijā.

Līdz studiju atsākšanai Tallinā Jānis plāno vēl “aizlaist uz Ventspili” un uzpūst trompeti tur. Repertuārs ir dažāds. Galvenokārt populārā estrādes mūzika. Var Jānim arī pasūtīt ko īpašu. Piemēram, “Dzirkstelei” par prieku viņš skaisti nospēlē kaut ko par mīlestības tēmu. 

Skan tā, ka sirds kūst!
Jānis saka – jūtas pašpietiekams un muzicē, neņemot vērā, vai garāmgājēji piestāj vai ne, izrāda interesi vai vienaldzību. Viņam patīk pamodināt cilvēkus ar savas trompetes skaņām, patīk izraut viņus no ikdienas rutīnas. Jānis arī ar prieku izbauda šo karsto vasaru un, lai arī zina, ka ar alkoholu ir jābūt prātīgam, tveicē neatsakās no alus glāzes.

“Vislabāk man garšo mājās gatavots alus, kuram ir ļoti ierobežots lietošanas termiņš. Tas nozīmē, ka viss ir dabisks. Arī Stāmerienā ir cilvēki, kuri prot mājās vasarā pagatavot tādu alu. Tas ir jāizdzer uzreiz. Nedrīkst turēt pusgadu kā veikalā pirkto,” saka Jānis.

Viņš piebilst, ka trompetes spēlētājam viss ir jādara ar mēru. Tas attiecas arī uz ēšanu un dzeršanu. Tajā pašā laikā nepaēdušam nebūs spēka papūst trompetē.

“Galvenais – pašam ir labi jājūtas. Pārāk labi paēdušam spēlēt ir grūti. Pūtēji ir labi trenēti cilvēki,” saka Jānis. Un atzīst - plaušu trenēšana muzicējot noder arī peldoties. Vasarā mēdzot nopeldēt garas distances. Taču arī tas jādarot ar prātu. Labāk esot peldēt blakus laivai: ir kur pieķerties, ja spēki sāk zust.

Septembrī puisis atgriezīsies Tallinā, lai pēdējo gadu studētu Mūzikas un teātra akadēmijā, turpinot apgūt trompetes spēli un pedagoģiju.

Viņa ceļš uz mūziku ved jau kopš mazotnes. Dzimtā ir vairāki mūziķi. Vectēvs Gunārs Bošs visu mūžu ir spēlējis trompeti un 30 gadus vadījis mūzikas skolu Kārsavā. Jāņa mamma Gunta Boša ir mūzikas skolas direktore Alūksnē.

“Arī viņai drīz būs 30 gadu darba stāžs,” saka Jānis.

Mamma dēlam, kad viņš bijis 6 gadus vecs, vispirms ir likusi apgūt klavierspēli, ar ko viņš nav bijis sevišķi apmierināts. Kad Jānim palika 10 gadu, mamma piedāvājusi viņam spēlēt trompeti tāpat, kā vectēvs prot! Jānis padomājis un piekritis divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, trompeti var pasist padusē, nest sev līdzi un spēlēt jebkur. Ar klavierēm tā nevar. Otrkārt, trompetes spēle ir salīdzinoši vienkāršāka un tajā eksāmenus kārtot ir vieglāk.

“Klavierspēles eksāmenā jāprot bez notīm priekšā atcerēties un nospēlēt vismaz četras balsis, bet trompetes – tikai vienu balsi. Jā, klavieres skan kā orķestris. Trompete ir jāspēlē orķestra sastāvā. Man iepatikās būt orķestrī,” stāsta Jānis.

Savulaik, kad viņš bija beidzis mūzikas vidusskolu, vienubrīd nolēmis mākslai atmest ar roku un devies uz Lielbritāniju naudu pelnīt.

“Tur man bija nodrošināts viss. Strādāju rūpnīcās. Viens no darbiem bija presēt makaronus. Apnika. Atgriezos Latvijā un mūzikā. Būt mūziķim ir daudz interesantāk. Tā ir pārmaiņu pilna dzīve, muzicējot dažādos kolektīvos, apgūstot atšķirīgu mūzikas stilu. Es joprojām esmu sava stila meklējumos,” stāsta Jānis.

Baudīdams vasaru Latvijā, viņš ir uzzinājis, ka Igaunijā nolēmuši atteikties no pulksteņa rādītāju grozīšanas. Viņš to vērtē pozitīvi un uzskata, ka arī Latvijā vajadzētu darīt tāpat.

Kategorijas

Kategorijas