Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vecais labais rabarbers

Pārsla Konrāde

2019. gada 11. maijs 00:00

621
Vecais labais rabarbers

Saka, ka pēc Jāņiem rabarberus vairs nedrīkstot ēst, jo tajos palielinās skābeņskābes daudzums, taču veco ļaužu ticējums apgalvo, ka rabarberus var ēst līdz tam mēnesim, kura nosaukumā nav burta “R”, tātad līdz augusta beigām. Un daudzi tā arī dara, vienīgi jālieto jaunie kāti.

Runājot par skābeņskābi, jāatceras, ka tā reaģē ar kalcija sāļiem cilvēka organismā un veido nešķīstošus savienojumus – oksalātus. Oksalāti kuņģa – zarnu traktā neļauj uzsūkties kalcijam. Tas ir bīstami cilvēkiem, kam ir problēmas ar vairogdziedzera darbību, kā arī bērniem un grūtniecēm, kam kalcija deficīta dēļ var rasties muskuļu krampji un tikt traucēta asins recēšana. Tāpat liels oksalātu daudzums asinīs veicina akmeņu veidošanos nierēs. Par skābeņskābes pretlīdzekli uzskata ābolu etiķi, ko lieto pa 1 tējkarotei uz glāzi ūdens 2-3 reizes dienā. Tādējādi uz skābo pusi mainoties asins un urīna reakcija, kas, savukārt, palielina oksalātu šķīdību un izvadīšanu no organisma ar urīnu. Arī piens kavē skābeņskābes nokļūšanu no zarnu trakta asinīs, jo tajā ir daudz kalcija.

Taču rabarberiem piemīt milzīgi daudz labu īpašību. Sākotnēji rabarberi izmantoti galvenokārt medicīniskos nolūkos - gremošanas procesu veicināšanai un astmas ārstēšanai, taču to cena bija ļoti augsta, piemēram, Francijā 16.gadsimta sākumā rabarberi maksāja gandrīz trīs reizes dārgāk par kanēli. Rabarberos ir daudz askorbīnskābes, arī A, E, C, P un daži B grupas vitamīni, jods, dzelzs, nātrijs, rutīns, kālijs, magnijs, pektīni, organiskās skābes, miecvielas, cukuri, flavonoīdi un daudz citu labu lietu. Kāti ir bagāti ar ābolskābi, citronskābi, dzintarskābi, skābeņskābi. Rabarberos ir daudz kālija, tāpēc tie labvēlīgi iedarbojas uz sirds slimniekiem un veicina urinēšanu. Rabarberus nav ieteicams lietot cilvēkiem, kam ir zarnu iekaisumi. Un rabarberu ēdienus neiesaka gatavot čuguna vai alumīnija traukos, jo ar šiem materiāliem skābeņskābe reaģē.

Mēdz uzskatīt – jo sārtāks ir rabarbera kāts, jo tas ir maigāks. Rabarberu ieteicams rūpīgi izraut, nevis griezt, jo raujot tiek atbrīvota vieta nākamajiem kātiem. Tas var zaļot 10 līdz 15 gadus un sezonas laikā viens krūms var saražot līdz 40 kg rabarberu. Pasaulē ir pazīstamas vairāk nekā 20 rabarberu sugas. Līdz šim lielākais rabarbers izaudzēts Lielbritānijā 2011.gadā ar lapas diametru 3,4 metri!

Par rabarbera dzimteni uzskata Centrālo Āziju, Rā jeb Volgas upes piekrasti, taču ļoti izplatīts tas bijis Senajā Ķīnā un Mongolijā. Pirmās rakstiskās liecības par rabarberiem datētas ar 2700. g.p.m.ē. un atrastas Ķīnā. Vārds “rabarbers” tulkojumā no latīņu valodas nozīmē “barbaru sakne” jeb “svešzemju sakne”. Eiropā rabarberus ilgu laiku audzēja puķu dobēs. Pārtikā vairāk sāka lietot 17.gadsimta beigās, jo cukurs esot bijis pieejamāks. Amerikāņi rabarberus saukuši par “persiešu āboliem”, jo sākumā uzskatīja, ka tas ir eksotisks auglis. Interesanti, ka no rabarbera šķiedras gatavo arī papīru, kas atgādinot papirusu. Rabarberu izmanto arī sauso baltvīnu gatavošanai. Daudzās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Austrālijā un ASV, jūnijā tiek rīkoti rabarberu festivāli, kuros notiek pat rabarberu modes skates, ēšanas sacensības, oriģinālu rabarberu ēdienu degustācijas.

100 g rabarberu ir: 95 % ūdens, līdz 1 % cukura, 15 mg C vitamīna, 4 % ogļhidrātu, 0,2 % tauku, 105 mg kalcija, 0,3 mg dzelzs, 351 mg kālija, 3-5 % skābeņskābes un - tikai 21 kalorija. Holivudas zvaigznes ievērojot īpašu rabarberu diētu, zaudējot 4 kg mēnesī. Viņas ēd trīs reizes dienā: vienu reizi - pilnvērtīgas pusdienas, bet divas reizes -  vārītus rabarberus ar pienu vai kādu citu diētisku produktu.
Rabarberi esot ļoti efektīvs matu balināšanas līdzeklis, kā arī tos lieto kukaiņu atbaidīšanai un podu un piededzinātu pannu tīrīšanai.