Dzirkstele.lv ARHĪVS

Darba mašīnas atkal lieto, kā grib?

Diāna Odumiņa

2018. gada 21. augusts 00:00

2315
Darba mašīnas atkal lieto, kā grib?

Gulbenes novada pašvaldībā darbiniekiem ir “atlaisti groži”, kurus savulaik bijis pievilcis Andris Vējiņš, kad vadīja novada domi, un atkal jau darba mašīnas tiekot turētas privātajos pagalmos, nevis  pie darbavietas vai garāžā, kā to agrāk stingri esot pieprasījis A.Vējiņš.
Šādu viedokli “Dzirkstelei” pauž laikraksta lasītāja, kura vēlas būt anonīma. Vien piebilst, ka pati tagad dzīvojot Gulbenē un pastiprināti vērojot pašvaldības darbinieku rīcību. Viņa pauda sašutumu par to, ka, piemēram, pilsētas pārvaldes darbinieks Jānis Krastiņš darba mašīnu tur pie savas mājas.

Prasības nav mainījušās
“Koncepcija par autotransporta izmantošanu nav mainījusies. Gulbenes pilsētas un pagastu pārvalžu vadītājiem ar rīkojumu ir noteikta darba auto atrašanās vieta. Tā ir gan pie darbavietas, gan dzīvesvietas, jo tā nosaka arī darba specifika. Pārvaldniekiem darbs nesākas tikai pulksten 8.00 un nebeidzas 17.00. Bieži vien tie ir agri rīti un vēli vakari, kā arī brīvdienas un svētku dienas, kad ir jārisina neatliekami jautājumi vai ārkārtas situācijas. Ja rodas avārijas situācija, tad pārvaldnieks var laikus noreaģēt, nevis vēl patērēt laiku, dodoties uz darbavietu pēc darba auto. Arī Gulbenes pilsētas pārvaldes komunālinženiera Jāņa Krastiņa darba specifika pieprasa visu laiku būt gatavībā dažādām situācijām. Tāpēc arī pie viņa dzīvesvietas arī sastopams darba auto. Automašīnas tiek izmantotas tikai darba pienākumu pildīšanai,” saka Gulbenes novada pašvaldības vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Kalmane.

Deputāti sola interesēties
“Dzirkstele” aptaujāja novada deputātus, izzinot viņu domas. Gunārs Ciglis teica paldies par sievietes zvanu laikrakstam. “Jāpiefiksē. Vajadzētu mums, deputātiem, runāt par šo jautājumu savā sēdē. Es gan pats neesmu saskāries ar to, ka pašvaldībā būtu kaut kas mainījies nosacījumos par darba automašīnu lietošanu. Ārpus daba pienākumu pildīšanas katrai dienesta automašīnai ir jāatrodas tur, kur tai jābūt, - darbavietas garāžā. Tā jānotiek ikvienā pašvaldības, valsts iestādē vai privātfirmā,” domās dalījās G.Ciglis.  “Sūdzējies man neviens nav,” teica Guna Pūcīte. Arī viņa pati neesot novērojusi pārspīlējumus darba automašīnu lietošanā privātām vajadzībām. Tajā pašā laikā G.Pūcīte sacīja tā: “Ja runas klīst, tad nav dūmu bez uguns.” Viņa arī pauda, ka pilnībā tika atbalstījusi A.Vējiņa politiku tajos jautājumos, kas attiecas uz darba automašīnu lietošanu un darbalaika ievērošanu. “Runājot par darbalaika ievērošanu pašvaldībā, pati šad un tad redzu, ka cilvēks mierīgi ierodas darbā 10 vai 15 minūtes pēc pulksten 8.00. Var jau būt, ka tas darbinieks vakaros paliek darbā ilgāk. Tomēr jāsaprot, ka pašvaldības darbiniekiem ir jābūt citiem par paraugu,” sacīja G.Pūcīte.
Intars Liepiņš pauda, ka katrai darba automašīnai pašvaldībā taču esot GPS navigācijas sistēma, tas nozīmējot, ka var izsekot transporta lietošanai un pārbaudīt, vai nosacījumi tiek ievēroti. “Ja braukšana notiek neatbilstoši izrakstītajai ceļazīmei vai pārvaldes funkcijai, tad ir jābūt rīcībai. Bet kamēr situācija nav fiksēta, pārbaudīta, tās ir tikai runas, baumas, kurām varbūt nav pamata. Tad tā ir tikai kūdīšana,” viņš uzsvēra. Pēc I.Liepiņa domām, šajā jautājumā svarīgi ir vērtēt samērību. Novada pašvaldībā esot darbinieki, kuriem ir pienākums tam visam sekot līdzi. Ja viņi to nedarot, tas jau esot cits jautājums. “Aicinu iedzīvotājus par saviem vērojumiem, aizdomām rakstiski vērsties pie kāda no novada deputātiem. Skaidrosim situāciju. Un arī to, vai cilvēks, kam jāuzrauga darba automašīnu lietošana, dara savu darbu pietiekami abi,” sacīja I.Liepiņš.

Atgādina – bija arī pārspīlējumi
I.Liepiņš norāda, ka A.Vējiņa vadības laikā novada pašvaldībā bijuši arī pārspīlējumi transporta jautājumā, pat kļūdas, kuras pēc tam nācies labot. “A.Vējiņa laikā nogrieza patapinājuma līgumus feldšerpunktu darbiniekiem, kuri laukos brauc pie pacientiem uz mājām. Tā bija galējība, jo traucēja ātru nokļūšanu pie pacientiem. Tad vajadzēja prasīt, lai pagasta pārvalde norīko atsevišķu automašīnu un tās vadītāju. Novada sociālā dienesta vadītājs Jānis Antaņevičs “Dzirkstelei” pastāstīja, ka tagad situācija ar transportu feldšerpunktos tiekot risināta. “Kam ir transports, tiem iedod degvielu, kam nav transporta, cenšas pielāgoties, ka feldšeri pie pacientiem aizved ar pagasta pārvaldes transportu,” sacīja J.Antaņevičs. Viņš piebilda, ka atsevišķos gadījumos transporta jautājumā spēkā esot arī patapinājuma līgumi.
Gulbenes novada 7 pagastos darbojas feldšeru-vecmāšu punkti, kas strukturāli ietilpst pagastu pārvalžu sastāvā un saņem pašvaldības atbalstu. Druvienas, Galgauskas, Līgo un Rankas pagastā ir pa vienam feldšeru-vecmāšu punktam. Divi feldšeru-vecmāšu punkti ir Beļavas, Daukstu un Stradu pagastā.