Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Vai tiešām pagastus silda ar slapju malku?

Diāna Odumiņa
Laikraksta arhīvs

2018. gada 24. augusts 00:00

1697
Vai tiešām pagastus silda ar slapju malku?

Šokējoši fakti atklājās 22.augusta tautsaimniecības komitejas sēdē, kad Gulbenes novada domes deputāti apsprieda kolēģa Intara Liepiņa iesniegumu, kurā viņš analizējis aizvadīto apkures sezonu novada pagastos un pieprasījis saukt pie atbildības pagastu pārvalžu vadītājus, kuri pieļāvuši nesaimniecisku attieksmi. Tie ir pagasti, kuros siltumapgādi nodrošinājušas pagastu pārvaldes.
Savā iesniegumā I.Liepiņš norādījis, ka apkures vajadzībām novada pagastos (Beļavas, Daukstu, Druvienas, Lejasciema un Galgauskas pagasta pārvaldē) tiek izmantota slapja malka, kas deg daudz sliktāk nekā izžāvēta malka un atdod mazāk siltuma. “Šāda rīcība uzskatāma par klaji nesaimniecisku un pārkāpj labas pārvaldības principu,” viņš pauž.
Deputāts arī secinājis, ka, piemēram, Beļavas pagastā pēdējo piecu gadu laikā malkas patēriņš faktiski nav mainījies, kaut gan 2016.gadā tika aizvērts pagasta bērnudārzs, kura telpu platība aizņēma aptuveni 25 procentus no kopējām apkurināmajām. Tādējādi malkas patēriņam vajadzēja kristies, taču tas nav noticis. Katlumājā tika izmantots 1 megavata jaudas katls, kura ražošanas jauda ir pārāk liela, jo patlaban Gulbenes novada pašvaldība, rekonstruējot katlumāju, ir pasūtījusi jaunu katlu ar 199 kilovatu jaudu, kas ir piecas reizes mazāka. Siltuma noņemšana neprasa tik lielu jaudu kā siltuma saražošana, akcentē I.Liepiņš, tādējādi siltums nonāk atmosfērā. Uzstādot  mazākas jaudas katlu, ikgadējiem izdevumiem/tarifam būtu jāsamazinās uz pusi. Ietaupītā summa nosegtu katla izmaksas gada laikā – uzskata I.Liepiņš.

Jākurina ar vismaz gadu vecu malku
Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis sacīja, ka I.Liepiņš aktualizējis problēmu. Nākotnes scenārijs ir vienādi komunālo pakalpojumu tarifi visam novadam, taču pagaidām tas nav iespējams, jo siltuma nodrošināšana un līdz ar to tarifi novadā atšķiras. “Ja šīs atšķirības ir pamatotas un saprotamas, mēs tās pieņemam. Bet, ja tās ir uz kaut kādu neefektīvu rīcību balstītas, droši vien tās ir jāizvērtē,” sacīja A.Caunītis. Viņš pauda, ka droši vien ir jāpadomā par to, kādu malku iepērk pagastu pārvaldes. Ja iepirkumu dokumentos tiekot uzrādīts, ka “sausā malka drīkst būt ne vairāk kā 10 procenti, tad ir jautājums, vai tā ir kļūda vai apzināta muļķība”. A.Caunītis norādīja, ka koksnei ir āra mitrums un dabiskais koksnes mitrums. Ja pavasarī nocērt bērzu malkai, koksne būšot gaļīga, pilna ar mitrumu, apkurei tas neder, tikai kūpināšanai un čurkstināšanai. “Ja pārvaldnieks pret šīm lietām ir vienaldzīgs, tad kaut kāda atbildība ir jāprasa,” pauda A.Caunītis. Viņš uzskata, ka kontrole un atbildība ir jāparedz, kamēr vien pagastu pārvaldes ir komunālo maksas pakalpojumu sniedzējas iedzīvotājiem.
Tā ir patiesība, ka pagastu katlumājās tiek kurināta slapja malka, vēl jo vairāk, ja ņem vērā faktu, ka pagājušais rudens bija slapjš – teica deputāts Gunārs Ciglis, kurš ir arī tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs. Viņš uzsvēra, ka tāda šī situācija bija ne tikai Gulbenes novadā, bet visā Latvijā. G.Ciglis uzsvēra - ir jāpanāk tāda kārtība, ka apkures sezonā tiek kurināta pirms gada sarūpēta malka, jo tad vismaz tā var paspēt kaut cik izžūt. Viņš teica, ka viens no risinājumiem ir pāreja uz kokskaidu granulu apkures katliem. Šis process novadā ir uzsākts.  

Ir novecojuši tehnoloģiski risinājumi
Kontroles funkcija ir izpildāma, pašvaldības izpilddirektorei ir jāorganizē – sacīja G.Ciglis. “Mums ir speciālisti, kuri visas šīs situācijas ir pārbaudījuši,” teica novada pašvaldības izpilddirektore Guna Švika. “Kontroles mehānisms ir ieviests pārvaldībā,” apstiprināja novada pašvaldības Finanšu un ekonomikas nodaļas vadītāja Lienīte Reinsone.
Novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas energopārvaldnieks Krišjānis Upāns sacīja, ka sausas malkas sagatavošana ir tikai viens no aktuālajiem jautājumiem. Ir vēl viens nozīmīgs aspekts, sevišķi runājot par lielajām katlumājām. “Ir vajadzīga liela vieta, kur novietot malku. Ir jāveido divas krautuves, lai malka gan kaltētos, gan būtu ņemama kurināšanai. Tas ne vienmēr ir vienkārši atrisināms jautājums,” viņš sacīja. Runājot par Beļavas pagastu, K.Upāns teica – viss ir pārbaudīts, uzmērīts vairākas reizes sakarā ar ieviešamo jaunā granulu katla projektu. Konstatēts, ka tur apkurei izmantotā malka nav sausa, bet nav arī bijusi tikko griezta. Patēriņš bijis tieši tāds, kā uzrādīts dokumentos. “Vēl viena lieta. Šādas sistēmas, kurās ir lielas katlu iekārtas, ir energoietilpīgas. Lielākoties visos pagastos, kur mums tādas ir palikušas un ir ar malku kurināmas, kur apkurināmajās ēkās ir neregulējami siltummezgli, ūdens cirkulācija visu laiku ir liela un vienmērīga. Lai šādā sistēmā uzturētu temperatūru, visu laiku ir jākurina. Piemēram, Beļavā 2016.gadā tika slēgts bērnudārzs, samazinājās kopējā apsildāmā platība pagastā, loģiski vajadzētu samazināties malkas patēriņam, bet tas nebija iespējams, jo siltumtrases ir ļoti slikti izolētas, vecas, energoietilpība ir liela. Kurināt nācās tikpat, tikai zudumi kļuva lielāki. Jo sistēma ir neregulējama! Bija iespēja samērīt temperatūras, kādās apkures sezonā dzīvo daudzdzīvokļu mājā un arī pašvaldības mājās. Tie ir 24 līdz 26 grādi siltuma. Kas nav regulējami,” sacīja K.Upāns.
Lejasciema pagasta pārvaldes vadītājs Māris Milns iebilda, ka visos pagastos tā nav. Piemēram, Lejasciemā visās mājās var regulēt siltumu.

Kategorijas

Kategorijas