Skolotāji gaidīšanas režīmā, bet jaunais mācību saturs top

2018. gada 28. augusts 00:00

“Joprojām esam gaidīšanas režīmā, jo jaunā mācību satura ieviešana ir atlikta uz gadu. Līdz ar to mēs varēsim labāk sagatavoties, saprast, bet mums nav jāsēž rokas klēpī salikušiem,” uzrunājot Latvijas skolu direktorus un izglītības pārvalžu vadītājus un stāstot par topošā jaunā mācību satura aktualitātēm, ikgadējā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīkotajā konferencē Rīgā sacīja Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.
Ņemot vērā jūnijā pieņemtos grozījumus Vispārējās izglītības likumā, jaunā mācību satura ieviešanas grafiks tagad izskatās šādi: 2019./ 2020. mācību gadā to ieviesīs pirmsskolas posmā, 2020./2021. mācību gadā – 1., 4., 7. un 10. klasē, 2021./2022. mācību gadā – 2., 5., 8. un 11. klasē, bet 2022./2023. mācību gadā – 3., 6., 9. un 12. klasē.
Pirmsskolas vadlīnijas tiks pilnveidotas atbilstoši mācību uzsākšanai no septiņu gadu vecuma un jaunais vadlīniju projekts patlaban ir saskaņošanas stadijā, skaidroja G.Catlaks.

Būtiskākās pārmaiņas – stundu sarakstā
Nav radikālu pārmaiņu mācību satura jomās, taču stundu sarakstā dažas būtiskas ir ieviestas. Otro svešvalodu skolēniem būs jāsāk apgūt no 4. klases (tagad no 6. klases), Latvijas un pasaules vēsture tiks mācīta kopā, bet literatūra atradīsies kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā jomā.
Tehnoloģiju mācību jomā no
1. līdz 9. klasei skolēni apgūs mācību priekšmetu “Dizains un tehnoloģijas” un obligāto mācību priekšmetu “Datorika”, tajā skaitā integrēti datorikas elementi tiks mācīti 1.–3. klašu grupā. Inženierzinības skolēni mācīsies 7. klasē, bet datorikas, dizaina un tehnoloģiju moduļi padziļinātai apguvei tiks piedāvāti vidusskolā (10. –12. klasē). Būs arī jauns mācību modulis – drāma, kuram joprojām nav atrasts cits nosaukums, un tā galvenais mērķis būs attīstīt skolēnu uzstāšanās prasmes.

Aktuālie akcenti jaunajā pamatizglītības standarta projektā
Izglītības programmā noteiktie principi: stundu skaits mācību priekšmetā tiks plānots uz trim gadiem; stundu plānu skola veido katru gadu; būs iespēja mainīt stundu skaitu mācību priekšmetos 10 procentu robežās – elastīgi plānot mācību saturu un organizēt mācību procesu, skaidroja G.Catlaks.
Piemērs. Sociālās zinības un vēsture 5. klasē. Temats: Latvijas mantojums. Norises laiks: pirmā semestra beigās, 14–16 stundas (7–8 nedēļas, divi mēneši). Temata noslēguma projekts “Izveidosim savu muzeja ekspozīciju!”. Skolēni apmeklēs tuvumā esošos muzejus, arhitektūras un vēstures pieminekļus un veidos savu izstādi – muzeja ekspozīciju.
Lai veiksmīgi realizētu tematu, mācību darbu nepieciešams plānot tā, lai 14–16 stundas tiktu koncentrētas vienkopus, piemēram, novembrī. Šo tematu var īstenot arī kā kopīgu tematu ar kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā un tehnoloģiju mācību jomu priekšmetiem.
Piemērs. Dabaszinātņu mācību joma 9. klasē. Temats: pētnieciskais darbs “Latvijas ekosistēmas”. Norises laiks: septembris/oktobris vai aprīlis/maijs. Plānotais nodarbību un stundu apjoms: pētījuma plānošana iekštelpās – četras stundas; datu iegūšana mežā – astoņas stundas; datu apstrāde un analīze (iekštelpās) – četras stundas.
Mācību stundas tiks veidotas kā mežziņa ikdienas darba simulācija, kuras laikā nepieciešams noteikt mežaudžu krājas apjomus, to iespējamo atšķirību iemeslus un pieņemt lēmumus par turpmāko mežaudžu kopšanas gaitu. Skolēniem, iejūtoties mežziņa lomā un risinot uzdevumus, nepieciešams izmantot ģeogrāfijas, bioloģijas, matemātikas, ķīmijas un tehnoloģiju mācību jomas priekšmetu zināšanas un prasmes.

Vidusskolā – individualizācija un iedziļināšanās
Septiņās mācību satura jomās būs ierobežotās izvēles daļa, kur skolēns apgūs mācību priekšmeta pamatkursu un mācību priekšmetu padziļinātās apguves kursus (katram skolēnam būs jāizvēlas vismaz trīs). Tiks saglabāta arī brīvās izvēles daļa, kur varēs apgūt, piemēram, kolektīvo muzicēšanu, teātri un drāmu, publisko uzstāšanos, digitālā dizaina prasmes un citas viņus interesējošas lietas. “Mums vidusskolēniem ir jāpiedāvā izvēļu grozi, pašlaik esam izstrādājuši sešus,” turpina G.Catlaks, piebilstot, ka “nevar runāt par vidusskolu, kas padziļināti piedāvā apgūt tikai trīs priekšmetus”.
Vidējās izglītības pakāpes loma ir noteikta kā individualizēta iedziļināšanās atbilstoši jaunieša interesēm un nākotnes mērķiem – vispirms vēlreiz padziļinot un vispārinot pamatizglītībā apgūto (10./11. klase), tad mācoties dziļāk šaurākā mācību jomu lokā (11./12. klase).

Jaunais mācību saturs – arī profesionālajā izglītībā
Par aktualitātēm profesionālajā izglītībā informēja IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktores vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baiba Bašķere, uzsverot, ka profesionālās izglītības iestādes var lepoties ar sakārtotu infrastruktūru, bet nevar lepoties ar to, ka turpina atražot neproduktīvas nozares.
Arī profesionālajā izglītībā notiks satura reforma – mācību pieeja un programmas kļūs elastīgākas, tiks sakārtotas nozaru kvalifikāciju struktūras, profesiju standarti un kvalifikācijas prasības, kā arī eksaminācijas jautājumi, iesaistīti darba devēji un nozares eksperti, veicinot sociālo dialogu, lai profesionālā izglītība būtu kā tilts darba tirgus attīstībai un katrs profesionālo izglītību ieguvušais jaunietis būtu vajadzīgs Latvijai.
Paredzēts atbalsts prakšu vadītājiem, tiks veicinātas darba vidē balstītas mācības un strādāts pie profesionālās izglītības kompetenču centru (PIKC) attīstības, kur ekselence nozīmēs, ka šie centri domāti ne tikai labākajiem, bet tā ir vieta ar plašu piedāvājumu, kur ikviens varētu atrast, kā sevi pilnveidot un būt noderīgam darba tirgū.
Tāpat profesionālās izglītības iestādēm jādomā, kā sadarboties starptautiski, paņemot jaunāko no ES un nododot savu pieredzi. Galvenā nostādne – saturs plus atbalsts pedagogiem. Paredzēts pārkārtot augstāko izglītību, samazināt studiju programmu fragmentāciju, lai pedagogi iegūtu plašāku izglītību, kā arī stiprināt augstskolu akadēmisko personālu.
Tuvāko nedēļu laikā stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi par prasībām pedagogu izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai. Nebūs ierobežojumu, un matemātikas skolotājs matemātiku varēs mācīt gan pamatskolā, gan vidējās izglītības posmā. Ja izglītības iestādes vadītājs nespēs atrast skolotāju, viņš varēs izvēlēties arī studējošu jaunieti, stāstīja B.Bašķere.
Nākamajā mācību gadā tiks domāts, kādos virzienos sniegt atbalstu profesionālās izglītības pedagogiem, tiks veidoti pedagogu profesionālo kompetenču apraksti, sniegts atbalsts profesionālo iestāžu vadības komandām, kā arī pievērsta uzmanība profesionālajai pilnveidei reģionu, novadu izglītības pārvaldēs, lai to darbinieki labāk izprastu profesionālo skolu pedagogu vajadzības.

Izvēļu grozu piemēri vispārējā vidējā izglītībā

Filologs, vēsturnieks: latviešu valoda (akadēmiskā), humanitārās zinātnes, kultūras studijas.
Kultūra, radošās industrijas: kultūras studijas, dizains un tehnoloģijas, otrā svešvaloda.
Politika, sociālās zinātnes: sociālās zinātnes, ģeogrāfija, latviešu valoda (akadēmiskā).
Fizika, inženierzinātnes: fizika, matemātika, sociālās zinātnes.
Matemātika, IKT: matemātika, programmēšana, otrā svešvaloda.
Bioloģija, ķīmija, medicīna, vides zinātne, uzturzinātne: bioloģija, ķīmija, humanitārās zinātnes.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Skolotāji gaidīšanas režīmā, bet jaunais mācību saturs top

Kategorijas