Ekselentie pundurpinčeri

2018. gada 31. augusts 00:00

1046

Gulbenietes Evitas Vanagas ģimenē dzīvo divi burvīgi pundurpinčeri jeb miniatūrie dobermaņi. Nudien - ieraugot Taisonu, liekas, ka tu redzi dobermani, tikai daudz mazāku.
Taisonam ir seši gadi. “Tāds pensionārs jau ir,” smejas Evita. “Savulaik ļoti gribēju dobermani, bet sapratu, ka dzīvoklī man tas nu nekādi nebūs iespējams, jo sunim vajag savu privāto teritoriju un slodzi. Kad es ieraudzīju šo mazo dobermani, sapratu, ka man tāds būs. Tas ir viskompaktākais suns, ko var turēt dzīvoklī.”

Ringā gājis kā darbā
Taisons atvests no Krievijas un pirkts priekš izstādēm, jo Evitas hobijs bija piedalīšanās izstādēs. “Ļoti aizrāvos ar izstādēm - ar mērķi, ka visur apbraukāšu un piedalīšos. Taisons ir saņēmis Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Baltkrievijas, Igaunijas, Polijas, Baltijas čempionu titulus. Tituli ir sakrājušies. Pēdējo ieguvām skaistuma titulu CACIB pagājušajā gadā. Lai to saņemtu, lielajās starptautiskajās izstādēs jābūt pieciem ekselentiem vērtējumiem. Tagad uz izstādēm nebraukājam, jo mājās ir divi mazi bēbji - nav tik daudz laika un nav tik vienkārši,” saka Evita.
Gledisai ir četri gadi. Viņa atvesta no Ukrainas. Kā jau meitene ir emocionālāka un kaprīzāka, arī ne tik draudzīga pret svešiem cilvēkiem. Atšķirībā no Taisona viņa ir naturāla – nav grieztas austiņas un astīte, jo Latvijā vairs nav atļauts kupēt suņus. Lai gan Gledisa izstādēs piedalījusies mazāk, arī viņa ir Latvijas un Baltkrievijas junioru čempione un Latvijas čempione. “Kausu mājās ir daudz!” smejas Evita. “Tā viņi divatā mājās troksni taisa. Kad viens ir, tad ir kā suns, tad, kad divatā, tad viens otru kūda. Tāpat kā mazi bērni. Pundurpinčeri ir mazi un skaļi, bet pārāk drosmīgi. Raksturs ir kā lielam sunim, bet augums - maziņš.”
Taisons ir ieguvis daudzas godalgas, bet, protams, ne visas, jo to ir daudz. “Tā bija tāda aizraušanās! Tu jūti to konkurenci! Man pazīstama igauņu meitene pirms kādas izstādes jautāja, vai mēs arī būsim. Un, kad es teicu, ka nebūsim, tad viņa rakstīja: paldies dievam, ļausiet arī kādam citam uzvarēt. Pāris dienas pirms izstādes Baltkrievijā ieraudzīju, ka konkurencē jau ir 43 suņi, un nodomāju, ka mēs nevinnēsim, jo suņu ir daudz. Bet mēs atbraucām mājās ar Baltkrievijas čempiona titulu! Taisons pilnīgi atbilst šķirnes standartam, kādam jābūt pundurpinčeram. No izstādēm atmiņā paliek uztraukums pirms ringa. Bet, kad jau saproti, ka ekspertam suns patīk, tad ir liels atvieglojums. Un kad vēl izsaka komplimentus: suns ir skaists, viss viņam ir anatomiski pareizs, ekselents suns, nevar būt perfektāks - tas ir gandarījums, ka tavs suns ir labākais! Protams, ne visas izstādes ir uzvarētas, ir tā, ka paliec arī otrais vai trešais, jo ne visiem ir veiksmīgas dienas. Ja pašam ir uztraukums, tad arī sunim ir uztraukums. Sunim arī gadās “nedienas” vai nav garastāvokļa. Izskats jau nemainās, bet, ja tu nepareizi nostādīsi, arī ekselentu suni var parādīt nepareizi. Tas ir tāds cilvēka un suņa kopdarbs - mums tas ir jāizdara kopā,” stāsta Taisona saimniece.
Viņa saka, ka Taisons jau tik ļoti pieradis pie izstādēm, ka ringā gājis kā darbā. Ar Gledisu bijis citādāk, jo viņa ir emocionālāka. “Viņa skatās acīs, meklē emocionālo saikni: nu, lūdzu, pažēlo mani! Es puiku varu iedot jebkuram izvest ringā, bet meiteni varu izvest tikai es,” saka Evita. Reiz, dodoties uz suņu izstādi Pleskavā, uz robežas bijusi gara rinda, tāpēc pastāvēja iespēja, ka izstādē nenokļūs laikā. “Tad nesām suņus pāri robežai rokās un tālāk braucām ar taksometru, bet toreiz neuzvarējām, jo tomēr stress darīja savu,” atceras Evita.

Taisons – nosvērtāks, Gledisa - hiperaktīva
Viņai šķiet, ka suņu puikas ir nosvērtāki, bet meitenes - kā meitenes. “Taisons ir paklausīgs suns. Kā draugi saka: tas ir suns - rej “pa ģelu”! Viņiem ir suņu meitene, kura rej visu laiku. Protams, jebkurš kucēns ir jāaudzina. Taisonu vedām uz suņu skolu Valmierā, kur ir arī suņu klubs,” saka Evita.
Abi suņi ēd speciālo pārtiku, svaigus liellopa kaulus, bet, ja ir izdevība, apēd visu, kas nokrīt zemē. Viņi ēd visu, arī papriku, gurķus svaigā veidā. Ar mazajiem bērniem suņi sadzīvo labi. Ja Taisons negrib, ka viņu moka, viņš aiziet savā stūrī. Meitene pret bērniem ir iecietīgāka. “Spalvas ir minimāli, tādam iemeslam nopirkām “robīti”. Un, kad paņem paskaties, tad domā: tiešām ir tik daudz spalvu? Tādam nolūkam arī nopirkām, jo mājās ir mazi bērni,” saka Evita. Vēl suņukiem ļoti patīk mežā, kad var divas trīs stundas izskrieties.
Gledisai jau bijuši trīs kucēnu metieni. Nesen piedzima seši kucēni. “Pati baroja līdz mēnesim, tad sākām piebarot. Septembrī kucēniem jau būs trīs mēneši, un visi jau aizceļojuši pie jaunajiem saimniekiem. Vistuvākā vieta - Alūksne. Kucēni ir ceļojuši arī uz Norvēģiju, Beļģiju. Uz ārzemēm gan transportēt ir diezgan sarežģīti un ilgi, tāpēc to vairs īpaši negribas,” saka saimniece.
Viņa uzsver - ja grib ņemt suni, ir jārēķinās ar izdevumiem. “Barošana, potēšana, čipošana, var notikt kaut kas. Daudzi paņem mājdzīvnieku un tajā brīdī varbūt nepadomā uz priekšu, ka var gadīties neplānoti izdevumi, piemēram, veterinārārsta apmeklējumi. Un kucēns var grauzt! Puika gan mums neko nesagrauza, bet meitene - gan kurpes, gan bērnu mantas, arī tagad iemanās kādu mantu sagrauzt. Mums paveicās, ka mēbeles nesagrauza, jo citiem arī tā ir gadījies,” saka Evita.
Viņa arī stāsta, ka sazinās ar jaunajiem kucēnu saimniekiem, viņi atsūta bildes, uzraksta, kā viņiem iet. Ja viņiem ir kādi jautājumi, arī palīdz. “Nav tā, ka mēs vienkārši atdodam kucēnu un neliekamies vairs ne zinis. Mēs palīdzam audzināšanā, dalāmies savā pieredzē,” saka Evita.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ekselentie pundurpinčeri

Kategorijas