Lielākas algas, bet vai visiem?

2018. gada 31. augusts 00:00

592

Pašvaldībā vairs nebūs iespējama mazo skolu atbalstīšana, atalgojumam no valsts mērķdotācijas piešpricējot naudu, kas paredzēta skolām ar lielāku audzēkņu skaitu, lai tādējādi kaut cik izlīdzinātu atšķirības ienākumu līmenī.
Šādu iespēju vairs neparedz Ministru kabineta 14.augustā apstiprinātie grozījumi vairākos normatīvajos aktos. Šajā sakarā 30.augustā arī Gulbenes novada deputāti šo jauno situāciju ir fiksējuši, nobalsojot par pašvaldības noteikumiem „Valsts budžeta mērķdotācijas sadales kārtība Gulbenes novada pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs”, kuros ir atrunāti tieši izglītības iestāžu vadītāju atalgojuma principi.

Rezerves fonda vairs nebūs
Turpmāk mērķdotācijas sadalījums skolām būs atbilstošs skolēnu skaitam un algas tiks noteiktas periodam no 1.septembra līdz nākamā gada 31.augustam – norāda novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls. Tā saucamā rezerves fonda veidošanu, mērķdotācijas pārdales iespēju pašvaldībām Ministru kabinets vairs neparedz. Izņēmums esot pedagogu prēmēšanai paredzētā nauda “kontekstā ar skolu tīkla optimizācijas piešķirto finansējumu”. Aktualizētajos pašvaldības saistošajos noteikumos ir noteikti kritēriji, kādā veidā izglītības iestāžu vadītājiem var piemaksāt papildus noteiktajai zemākajai amata algas likmei. Faktiski runa esot tikai par kādām četrām novada skolām.
22.augusta Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē jautājumi bija deputātei, Gulbenes 2.vidusskolas direktorei Edītei Kanaviņai. Viņu, piemēram, izbrīnīja kritērijs, ka direktoriem piemaksa no algas būs atkarīga arī no tā, vai iestādei ir piesaistīti jaunie, nesen augstskolu beigušie pedagogi. “Es nezinu, vai ir vajadzīgs kā pašmērķis jauno pedagogu piesaiste, ja mēs zinām, ka novada skolās skolēnu skaits samazinās, tātad likmju skaits samazinās,” teica E.Kanaviņa.
Jaunie noteikumi paredz: pašvaldībā noteiks, kādas algas saņems katras skolu vadība. Savukārt skolās būs jānosaka kārtība/kritēriji, lai lemtu par katra konkrētā pedagoga algu. Tā var atbilst minimālajai likmei (turpmāk 710 eiro) vai būt lielāka - līdz pat 900 eiro. E.Kanaviņa uzsver – šāda kārtība ir jaunums.

Lielās algas būs? Vēl nenotic
Gulbenes novada valsts ģimnāzijas direktore Lidija Ķeķere “Dzirkstelei” saka - simtprocentīgi noticēs pedagogu algu palielinājumam tikai tad, kad pati izlasīs Ministru kabineta noteikumos to, ka pedagoga minimālā alga par likmi (30 stundu slodzi nedēļā) turpmāk būs 710 eiro līdzšinējo 680 eiro vietā. Ministru kabinetā par to, kā zināms, lems 4.septembrī. “Kamēr nav atrasts, no kurienes šī naudas starpība tiks paņemta, tikmēr mēs priecājamies piesardzīgi. Gaidīsim oficiālu dokumentu!” saka L.Ķeķere.
Ne jau katrs skolotājs strādā pilnu likmi (30 stundas nedēļā). Turklāt jāņem vērā arī, cik skolēnu ir skolā un kāds ir konkrētajai skolai piešķirtais valsts mērķdotācijas apmērs – skaidro E.Kanaviņa. Mazajās skolās būšot jādomā, kā organizēt mācības, paturot prātā, ka pedagogs par vienu likmi nedrīkst saņemt mazāk par 710 eiro. Paaugstināt algas likmi pedagogiem varēs tikai skolās, kur skolēnu skaits ir liels (90 un vairāk). Šī problēma savā ziņā skars arī lielās skolas. E.Kanaviņa stāsta par Gulbenes 2.vidusskolu: “Telpas ļauj, mēs varam veidot mazākus klašu komplektus – ar 15 vai 16 skolēniem. Taču ir loģiski, ka tad pedagogiem likmes paaugstināšanai būs lielāki ierobežojumi. Ja klase ir ar skolēniem piepildītāka, ir iespēja paaugstināt likmi.” E.Kanaviņa spriež, ka likme tuvu 900 eiro pedagogiem varētu būt vien tādā skolā, kur ir 1300-1600 skolēnu. Tajā pašā laikā viņa uzsver: “Nevajag jaukt divus jēdzienus. Ir likme, un ir darba samaksa. Jāņem vērā, ka maksimums, ko viens skolotājs drīkst strādāt, ir 1,3 likmes. Dažkārt tā summa, kas tiek minēta, nav vis par likmi, bet par 1,1 likmi vai 1,3 likmēm.”

Uzziņai
Provizoriskie dati uz 2018.gada 29.augustu
◆ Kopējais reģistrēto izglītojamo skaits Gulbenes novada vispārizglītojošajās skolās - 2080 (ieskaitot Sveķu internātskolas, kā arī arodgrupu audzēkņus); visvairāk izglītojamo reģistrēti Gulbenes 2.vidusskolā – 623. Salīdzinājumam uz 2017.gada 1.septembri novadā bija 2150 skolēnu, kas bija par 70 mazāk nekā pirms gada.
◆ Novada izglītības iestādēs reģistrētie pirmklasnieki - 156.
◆ Novada vidusskolēni (10.-12.klase) - 331 (111 - Gulbenes 2.vidusskolā, 82 – Gulbenes novada valsts ģimnāzijā,
90 – Gulbenes vakara (maiņu) vidusskolā, 21 – Lejasciema vidusskolā, 27 – Lizuma vidusskolā).

Avots: Gulbenes novada pašvaldība

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Lielākas algas, bet vai visiem?

Kategorijas