Visa vaina – esot maz izsaukumu naktīs

2018. gada 4. septembris 09:11

958

Novada iedzīvotājiem ir neziņa par to, kā tuvākajā nākotnē šajā reģionā tiks organizēta neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana pacientiem. “Dzirksteles” rīcībā ir informācija, ka kopš 1.augusta kaimiņu novados – Alūksnē un Balvos – naktīs strādā tikai pa vienai mediķu brigādei. Gulbeni pagaidām šādas pārmaiņas nav skārušas, bet kas būs rīt?

Iebaidīti - “ātros” sauc, kad jau par vēlu
Gulbenē joprojām ir ātrās palīdzības divas mediķu brigādes, kuras strādā vienlaikus un augu diennakti. Tagad nakts stundās biežāk Gulbenes brigādes var tikt sūtītas palīdzēt cilvēkiem kaimiņu novados. Uz Gulbenes mediķiem tiek liktas cerības, ka viņi nodrošinās palīdzības sniegšanu nakts stundās ne tikai savā, bet arī kaimiņu novados. Bet kā būs, ja izsaukumi pārklāsies? Cik ilgi tad būs Gulbenes novada pacientiem jāgaida, lai saņemtu palīdzību? Un vai Gulbenē divas brigādes būs vienmēr vai arī šeit gaidāma samazināšana? Neviens nezinot atbildēt. Tā “Dzirkstelei” stāsta ātrās palīdzības Gulbenes darbinieki.
“Protams, iesaistās pašvaldības, iesaistās arodbiedrība. Mēs esam arodbiedrības biedri,” stāsta Gulbenes mediķe, kura saprotamu iemeslu dēļ (lai nezaudētu darbu) vēlas būt anonīma. Viņas viedoklis – Gulbenē pagaidām ātrās palīdzības darbinieku funkcijas nav samazinātas tikai tāpēc, ka šeit nav neatliekamās palīdzības slimnīcas. Balvos un Alūksnē tādas ir. Gulbeniete uzskata, ka ātrās palīdzības brigāžu skaitu reģionos nekādā gadījumā nedrīkstēja samazināt, jo nekad nevar paredzēt, kurā brīdī cilvēku dzīvību glābšana būs nepieciešama un cik daudz būs izsaukumu.
“Cilvēki baidās saukt ātro palīdzību. Viņi ir sabaidīti. Bija taču valstī tāda kampaņa, brīdināja cilvēkus. Tagad tiek noliegts, ka cilvēki iebaidīti, ka tā nav teikts, ka nedrīkst “ātros” saukt. Nē, tieši tā tikai teikts. Rezultātā mēdz būt tā, ka ātro palīdzību cilvēki sauc reizēm stipri par vēlu. Tā arī pasaka – bija bailes saukt. Sevišķi tas attiecas uz lauku cilvēkiem. Zvanot viņu pirmais jautājums ir, cik būs jāmaksā par ātro palīdzību. Necik nav jāmaksā par akūtu situāciju! Laukos pretstatā Rīgai cilvēki vienkārši tāpat nezvana “ātrajiem” un nelūdz palīdzību. Zvana tiešām par akūtām situācijām. Varbūt ne visur mēs varam aizbraukt 25 minūtēs. Bet vai tāpēc lauciniekiem vispār nepienākas palīdzība? Vai tiešām laucinieki nav tādi paši cilvēki kā tie, kas dzīvo Rīgā?” saka ātrās palīdzības Gulbenes darbiniece. Viņa piebilst, ka novados labi strādā pašvaldības policija. Tā tiek galā ar dzērāju savākšanu un nogādāšanu dzīvesvietā vai atskurbtuvē. Ātrās palīdzības mediķi tiek iesaistīti tikai tad, ja patiešām ir draudi dzīvībai un veselībai.
Šobrīd Gulbenē neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā strādā 32 cilvēki.

Arguments – 80 procenti izsaukumu ir dienā
“Diennakts brigāžu skaits Alūksnē un Balvos ir samazināts, bet nevis noņemtas brigādes vispār naktī. Nevajag cilvēkiem pārprast. Man tagad jautā, vai tad tiešām pa naktīm vairs ne pie viena nav jābrauc un neviens neslimo. Tā nav. Tātad mēs joprojām braucam! Gulbenē šobrīd diennakts brigāžu skaits nav samazināts. Ir izvērtētas vietas. Tur ir savu kritēriji. Nav jau tikai tā, ka mēs noņēmām diennakts brigādes un viss. Ir savs vērtējums, kāpēc tas izdarīts. Ir tie 80 procenti izsaukumu dienā, naktīs – 20 procenti. Ir vietas, kur naktīs vispār neizbrauc, jo nav izsaukumu. Tas tomēr kaut kādā laika intervālā ir statistiski izvērtēts, samērojot ar personālresursiem. Nav noslēpums, ka medicīnā kopumā trūkst cilvēku, kas strādā. Mums arī,” “Dzirkstelei” saka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece medicīniskajos un operatīvajos jautājumos Sniedze Bračka.
Viņa arī uzsver, ka iedzīvotāji var būt mierīgi, ka palīdzība tiks sniegta visiem, kuriem tā dzīvības apdraudējuma gadījumā būs nepieciešama. “Kad ir nopietnas veselības problēmas, ir jāzvana uz 113,” saka S.Bračka. Jāzvana ātrajai palīdzībai arī hronisko slimību saasinājuma gadījumā. Tie ir tā saucamie sekundārie izsaukumi. “Protams, šajos gadījumos cilvēks vispirms var piezvanīt savam ģimenes ārstam un konsultēties, bet, ja nav tādas iespējas un ja pacients jūt ļoti nopietnu veselības vai dzīvības apdraudējumu, ir jāzvana uz 113. Tur sarunā tiks izvērtēts, kādas ir sūdzības. Tālāk secinās, vai jānosūta brigāde vai jādod padoms, vai jāiesaka, kur tālāk vērsties – pie kāda mediķa. Tā ka bez palīdzības neviens nepaliek,” uzsver S.Bračka.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta komunikācijas daļas darbiniece Sarmīte Skujiņa “Dzirkstelei” akcentē: “Dienestā ir uzsāktas pārmaiņas, ņemot vērā, ka izsaukumu skaits dienas laikā ir pat četras reizes lielāks un iedzīvotājiem esam nepieciešami dienas laikā. Nakts laikā mazāk izsaukumos dodamies. Mums tā doma ir, lai dienā strādā vairāk brigāžu. Savukārt naktī, kad šī palīdzība ir nepieciešama mazāk, attiecīgi plānojam tikai nepieciešamo brigāžu skaitu.”

Arodbiedrība uzsāk kolektīvo strīdu
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome 21.augustā atbilstoši Darba strīdu likuma 13. un 14. pantam ir pieņēmusi lēmumu sākt kolektīvo interešu strīda procedūru un iesniegt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadībai strīda prasību – nemazināt Latgales, Vidzemes un Zemgales reģionos diennakts brigāžu skaitu.
Latvijas Satversmes 111.pants nosaka, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Līdz ar to veselības aprūpes pieejamība un kvalitātes nodrošināšana ir viena no galvenajām valsts pārvaldes funkcijām, bet neatliekamā medicīniskā palīdzība ir neatņemams cilvēktiesību elements. “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadības veiktās reformas izraisījušas lavīnveida efektu, kā rezultātā neatliekamās palīdzības gaidīšana kļuvusi ilgāka – it īpaši reģionos. Tas izraisa pastāvīgus konfliktus starp mediķiem un pacientiem, taču mediķi apzinās, ka diennakts brigāžu samazinātā skaita dēļ problēma šobrīd nav efektīvi risināma,” teikts arodbiedrības oficiālajā paziņojumā. Akcentēts arī: “Brigāžu samazināšana, likvidējot pilnvērtīgu nakts maiņu, radījusi nevajadzīgas grūtības arī dienesta darbiniekiem. Pēc pulksten 22.00 daudziem neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēs nodarbinātajiem nav iespējas nokļūt mājas, jo vairs nekursē sabiedriskais transports, tāpēc viņi ir spiesti nakšņot darbavietā.”

Svarīgi!

◆ Gulbenes novadā ir tikai viens neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta punkts ar divām diennaktī vienlaikus dežurējošām brigādēm, bet kaimiņu novados ir citāda situācija.
◆ Balvos kopš augusta dienā dežurē divas brigādes, naktī – viena, kā arī Viļakā un Tilžā – pa vienai brigādei strādā diennakti.
◆ Alūksnē dienā strādā divas brigādes, naktī – viena, kā arī Apē – diennakti dežurē viena brigāde.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Visa vaina – esot maz izsaukumu naktīs

Kategorijas