Vai pietiks labas rudzu maizes?

2018. gada 4. septembris 09:14

310

“Latvijā arvien vairāk audzē hibrīda šķirņu rudzus, kas neder labas kvalitātes rupjmaizes cepšanai. Labas rupjmaizes patēriņam ir tendence pieaugt, bet tādu var izcept tikai no tradicionālajām rudzu šķirnēm, kas ir saglabājušās no mūsu senčiem. Latvijā tā ir rudzu šķirne ‘Kaupo’, kuru audzējam un izmantojam īstas rudzu maizes cepšanai,” stāsta Rankas pagasta zemnieku saimniecības “Ķelmēni” īpašnieks Juris Paulovičs.

“Ķelmēnos” saglabā uzticību sentēvu šķirnei
Pērnā rudens lietavu un karstās vasaras dēļ Latvijas maizniekiem var pietrūkt ‘Kaupo’ miltu rudzu maizes ražošanai, taču “Ķelmēnos” to pietiks. Rudzu sējumi mūsu valstī veido tikai 5 procentus no kopējām graudu platībām. Turklāt jaunākie dati liecina, ka ir sasniegts pēdējo 18 gadu antirekords – pagājušā gada rudenī tika apsēts uz pusi mazāk platību. Pēc pieteiktajiem platību maksājumiem var secināt, ka ‘Kaupo’ rudzi aizņem vien 6 procentus no iesētajiem rudziem. Jāņem arī vērā, ka sausuma dēļ ražas ir par 30 līdz 50 procentiem zemākas.
“Mūsu saimniecība ir uzticīga tradicionālajai rudzu šķirnei. Arī šogad nepieciešamais rudzu miltu daudzums maizei tiks nodrošināts, jo apjoms nav tik liels. Tomēr šī rudzu šķirne ir apdraudēta. Diemžēl bizness nosaka visu – vairums lauksaimnieku audzē rudzus, kas dod lielākas ražas un līdz ar to arī ienākumus,” secina J.Paulovičs. Viņš atzīst, ka ar saimniecībā izaudzēto rudzu daudzumu nepietiek, turklāt tas ir tikai puse no citkārt iekultā. Tāpēc ‘Kaupo’ rudzi tiek iepirkti no apkārtējām bioloģiskajām saimniecībām, kas tos audzē. “Satraukums ir par nākotni, jo nevar paredzēt, cik daudzi turpinās audzēt šīs šķirnes rudzus. Svarīgi ir saglabāt ‘Kaupo’, lai šķirne netiktu degradēta,” uzsver J.Paulovičs. Viņš uzskata, ka hibrīdšķirņu ienākšana nav laba ziņa rudzu maizes patērētājiem, jo no to miltiem ceptā maize ir bezgaršīga, tai nav smaržas. “Mums šī šķirne būtu jāsaglabā nākamajām paaudzēm, lai arī bērniem un bērnu bērniem būtu garda rudzu maize,” saka J.Paulovičs.
Pašlaik “Ķelmēnos” tiek sēti ziemāji, sējai ir piemēroti laika apstākļi, arī mitruma augsnē pietiek.

Valstī domā par atbalstu ‘Kaupo’ rudziem
‘Kaupo’ ir vienīgā šķirne Latvijā, par kuras izdzīvošanu daļa maiznieku, sevišķi mazajās ceptuvēs, cīnās jau vairākus gadus. Diemžēl daudzi lauksaimnieki ir atteikušies no šo rudzu audzēšanas ekonomisku apsvērumu dēļ. Ja maiznieki par ‘Kaupo’ rudziem maksātu vairāk, tad būtu jāpaaugstina arī maizes cenas, tāpēc tagad paredzēts lemt par valsts atbalstu. Zemkopības ministrija ir mēģinājusi saņemt atbalstu no Eiropas Komisijas, informējot, ka šī šķirne ir nacionālais mantojums, tomēr nav izdevies saņemt atbalstu tās audzēšanai.
‘Kaupo’ rudzu šķirne ir piemērota rudzu maizes cepšanai, tā ir specifisks produkts Baltijas valstu tirgum. “Ar šo gadu valstī tiek atbalstīta ‘Kaupo’ rudzu programma. Pavasarī, piesakot platībmaksājumus, visiem, kuri sēj ‘Kaupo’ rudzus, bija iespēja tos pieteikt ar atsevišķu kodu. Tas deva iespēju noskaidrot, cik lielā platībā šie rudzi tiek audzēti. Tiesa, pieteikt ‘Kaupo’ sējumus varēja tikai tie, kuri sējai izmantoja sertificētu sēklas materiālu. Iespējams, ka nākamgad būs arī risinājums, kā atbalstīt šīs šķirnes rudzu audzētājus,” norāda Latvijas Lauku konsultāciju centra Gulbenes biroja vadītāja Inga Freimane.
Diemžēl ne visi ‘Kaupo’ rudzu audzētāji varēja pieteikt platības, jo izmanto pašu ataudzētu, nevis sertificētu graudu sēklu.

Mudina palielināt rudzu sējumu platības
Kopumā maizes cepšanai šogad rudziem vajadzētu pietikt, bet ‘Kaupo’ trūkuma dēļ maizes cepējiem var nākties vairāk izmantot hibrīda rudzu šķirņu miltus. Arī populārā maizes ceptuve “Lāči” rupjmaizes cepšanai izmanto miltus no rudzu šķirnes ‘Kaupo’. Tās saimnieks Normunds Skauģis atzīst, ka var nākties ķerties pie rezerves plāna – lāpīties, berot klāt hibrīdus. Tiesa, jau tagad uz “Lāču” rupjmaizes etiķetes var lasīt, ka tajā 30 procenti ir kviešu milti. Latvijā maizes cepšana tehnoloģiski atšķiras lielos un mazos uzņēmumos. Lielajos uzņēmumos vairāk izmanto hibrīda rudzus. Tomēr secināts, ka trūkst labas kvalitātes arī šo šķirņu rudzu, tāpēc a/s “Rīgas dzirnavnieks” sākusi rudzu programmu, kas paredz vienoties ar zemniekiem, lai tie audzētu dažādu šķirņu – gan hibrīdu, gan ‘Kaupo’ – rudzus uzņēmuma uzraudzībā. Būs atļauts tikai reizi pielietot augšanas regulatorus, bet tiks dota garantija iepirkt graudus par tirgus cenu. Tiesa, šogad to izdarīt būs grūtāk, jo zemās ražas dēļ par 20 – 30 procentiem palielināsies miltu cenas, kas varētu ietekmēt arī maizes cenu.
Stāmerienas pagasta zemnieku saimniecības “Priednieki” īpašnieks Mārtiņš Upāns audzē gan ‘Kaupo’, gan citu šķirņu rudzus, taču bioloģiski audzētām nav lielas atšķirības ražībā. Lielāku ražību var sasniegt konvenciālie graudaugu audzētāji, savukārt bioloģiskajiem graudiem ir augstāka cena. “Protams, daudzi izvēlas audzēt hibrīdo šķirņu rudzus, lai sasniegtu lielāku ražību. Tā kā samazinās ne tikai ‘Kaupo’ šķirnes, bet arī kopējais rudzu sējumu apjoms, “Rīgas dzirnavnieks” vēlas veicināt to palielināšanu. Droši vien šī programma mudinās zemniekus, ja varēs saņemt lielāku maksu par labas kvalitātes rudziem,” atzīst M.Upāns. Viņš uzsver, ka svarīgs nosacījums šajā situācijā ir gan kvalitātes prasības, gan izaudzēto graudu cena.

Fakti
Visā Latvijā iesēti 20 693 ha rudzu (populācijas un hibrīda šķirnes), ar kodu ‘Kaupo’ atzīmēti 1056,08 ha rudzu.
Gulbenes novada saimniecībās iesēti 669,32 ha rudzu, no tiem 34,53 ha ‘Kaupo’ šķirnes.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vai pietiks labas rudzu maizes?

Kategorijas