Stāķu un Šķieneru māju vecākie parāda raksturu

Centralizētās siltumapgādes saņēmēji Stāķos un Šķieneros ir gatavi samierināties jaunajā apkures sezonā ar lielāku siltuma tarifu (kaut gan pieprasa tarifa atšifrējuma publiskošanu), taču viņi nepiekrīt parakstīt kolektīvos jeb katras mājas kopības līgumus par šā pakalpojuma saņemšanu no SIA “Gulbenes nami”.
Tā 30.augustā māju vecākie (jeb dzīvokļu īpašnieku pilnvarotās personas) uzsvēra novada pašvaldībā, sēžot pie sarunu galda ar domes priekšsēdētāju Normundu Audzišu, Stradu pagasta pārvaldes vadītāju Juri Duļbinski, kā arī SIA “ Gulbenes nami” valdes locekli Rihardu Kornu un juristu Aināru Andrupu.
Pēc apmēram pusotru stundu ilgas diskusijas arī N.Audzišs pauda, ka kompromiss ir jārod un iedzīvotāju viedoklis jārespektē – Stāķos un Šķieneros ar klientiem būšot tikai individuāli līgumi par siltumapgādi. Tas nozīmē, ka arī rēķinus par siltumu katrs maksās individuāli, nevis mājas kopība. Tātad arī par saviem parādiem atbildēs katra dzīvokļa īpašnieks, nevis mājas kopība.
Šonedēļ iedzīvotāji turpinās sarunas ar SIA “ Gulbenes nami” par savstarpējo līgumattiecību veidu un saturu, aicinot palīgā pašvaldības darbiniekus.
Uzņēmums piesauc likumu
Tikšanās laikā māju vecākie pauda, ka SIA “Gulbenes nami” piedāvātais līguma variants, pēc iedzīvotāju domām, ir pārāk garš dokuments – uz 12 lapām – un arī grūti saprotams. R.Korns iebilda, ka, viņaprāt, līgums ir vienkāršs, tas ir uz vienas lapas, bet pārējo daļu veido pielikumi. Šķieneru iedzīvotāju pārstāve Ilona Pitkeviča pauda, ka, izlasot vienu reizi, piedāvātais līgums nav saprotams. “Lasot vairākas reizes, mēs viņu saprotam dažādi. Mēs saprotam, ka līgumu domāts slēgt ar dzīvokļu īpašnieku kopību. Tātad, noslēdzot līgumu ar kopību, kopība arī atbild par visiem parādiem. Neesam ar mieru!” sacīja I.Pitkeviča.
R.Korns bija izbrīnīts, kāpēc māju vecākie tik ļoti akcentē parādus un nemaksātājus. I.Pitkeviča vaicāja, kāpēc “Gulbenes namu” piedāvātā līguma tekstā nav neviena punkta par to, kā uzņēmums strādās ar parādniekiem. R.Korns teica, ka tas ir mājas iekšējais jautājums, kā notiks darbs ar parādniekiem. Klātesošie, nervozi smejoties, secināja – par dzīvokļu siltuma parādiem SIA “Gulbenes nami” tātad domā vērsties pret mājas kopību.
Izvērsās I.Pitkevičas dialogs ar R.Kornu, kurš apgalvoja, ka katra māja ir viens īpašums. I.Pitkeviča iebilda, ka, piemēram, viņas pārstāvētā Šķieneru 10.māja pagaidām nemaz nav ierakstīta zemesgrāmatā. “Mēs neesam viens īpašums. Mājā ir 66 īpašumi - mājsaimniecības. Un ir arī pašvaldības atbildība,” viņa pauda. A.Andrups skaidroja, ka termins “dzīvokļu īpašnieku kopība” nebūt nav SIA “Gulbenes nami” izgudrojums. Šāds termins ir Dzīvokļa īpašuma likumā.
Stāķu pārstāve Paula Leite-Berģe painteresējās, vai “Gulbenes namu” piedāvātais mājas kopības līgums paredzēs vēl arī individuālo līgumu slēgšanu ar dzīvokļu īpašniekiem. R.Korns atbildēja, ka doma ir par vienu vienīgu līgumu – ar visu māju tiešā norēķinu kārtībā. I.Pitkeviča uz to teica: “Viennozīmīgi es varu atbildēt, ka šāds līgums netiks parakstīts. Mēs varam te nemocīties un neiztirzāt nevienu punktu. Vienkārši un īsi es varu pateikt – šāds līgums netiks parakstīts! Līgums ar māju tiks noslēgts par siltuma piegādi. Un viss.”
Grib pēc līdzības – kā Gulbenē
P.Leite-Berģe aicināja salīdzināt, kā līgumi ar siltuma piegādātāju ir noslēgti un kā norēķini notiek Gulbenē.
R.Korns komentēja: “Gulbenē ir pavisam citādāka sistēma, citādāka kārtība. Un pavisam citādāk aprēķināts tarifs. Un ir cits pakalpojuma sniedzējs.” Gulbenē, kā zināms, siltuma operatoram - SIA “ Vidzemes enerģija” - ir individuālie līgumi ar katra dzīvokļa īpašnieku.
I.Pitkeviča akcentēja, ka Gulbenē, tāpat kā Stāķos un Šķieneros, siltumapgādes pakalpojumu sniedz komercuzņēmums.
R.Korns pauda, ka problēmas ar līgumiem par siltumapgādi “Gulbenes namiem” Stāķos un Šķieneros bija arī pirms pagājušās apkures sezonas, kad bija individuālie līgumi. Bija tādi klienti, kuri šos līgumus tā arī neparakstīja.
P.Leite-Berģe teica, ka uzņēmumam būtu jāslēdz divu veidu līgumi: pirmkārt, ar katras mājas pilnvaroto pārstāvi par siltuma pārvadi līdz piegādes robežai; otrkārt, ar individuāli ar katru dzīvokli par siltumenerģijas lietošanu. “Kā tas ir lielākajā daļā Latvijas, arī Gulbenē!” akcentēja P.Leite-Berģe. Viņa pauda, ka norēķinu kārtība, kā to piedāvā “ Gulbenes nami”, paredz, ka mājai jāveido atsevišķs uzkrājums speciāli norēķiniem par siltumenerģiju. Mājā “Stāķi 16” turklāt 70 procenti dzīvokļu piederot pašvaldībai. P.Leite-Berģe arī sacīja, ka katrā mājā pašvaldības dzīvokļu īpatsvars ir atšķirīgs.
J.Duļbinskis piebilda, ka kopumā Stāķos un Šķieneros daudzdzīvokļu mājās 63 procenti dzīvokļu pieder pašvaldībai. “Šajos dzīvokļos pašvaldība rotācijas kārtībā izmitina dažādi maksātspējīgus iedzīvotājus (pārsvarā sociāli atbalstāmos - red.),” skaidroja J.Duļbinskis. Viņš neredz citu variantu kā vien SIA “Gulbenes nami” individuālo līgumu slēgšanu ar katru klientu.
Uzziņai
◆ No 2017 gada 11.augusta pašvaldība savai SIA “Gulbenes nami” ir deleģējusi sniegt siltumapgādes pakalpojumu Šķieneros un Stāķos. Tiek apkurināta 15 000 kvadrātmetru platība, lietotājiem tiek piegādātas 3200 megavatstundas siltuma. Siltumapgādei Šķieneros ir pieslēgtas 7 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un 6 komercobjekti, Stāķos centralizēto siltumapgādi izmanto 4 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un Stāķu bērnudārzs. Tiek ekspluatētas 2 katlumājas: Šķieneros ar 12 megavatu jaudu, Stāķos ar 1 megavata jaudu. Kurināmais – koksne. Ar 1.oktobri Stāķos un Šķieneros “Gulbenes namu” nodrošinātais siltuma tarifs būs 63,26 eiro par megavatstundu siltuma bez PVN.
◆ SIA “Gulbenes nami” abos ciematos apvienos un pārveidos siltumapgādes sistēmu, realizējot projektu ar Kohēzijas fona atbalstu. Šķieneros ir paredzēts izbūvēt katlumāju, uzstādot 1,5 megavatu jaudas šķeldas katlu ar skrēperu padevi un 0,5 megavatu jaudas granulu katlu. Katlumājas projektēšana ir plānota 2018.gada rudenī, būvdarbu pabeigšana - līdz 2019.gada 31.augustam. Projekta “Centralizētās siltumapgādes sistēmas ražošanas avota efektivitātes paaugstināšana Gulbenes novada Stradu pagastā” kopējais finansējums ir 833 085 eiro, tajā skaitā Eiropas Savienības fondu finansējums - 258 060 eiro.
◆ Saskaņā ar “Lursoft” datiem SIA “ Gulbenes nami” ir simtprocentīgs Gulbenes novada pašvaldības uzņēmums, dibināta 1991.gadā, tā pamatkapitālā ir 1 345 101 eiro. Uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā bija 697 457 eiro, peļņa – 26 671 eiro, valsts kopbudžetā nodokļos samaksāti 282 060 eiro.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"