Siltumapgādes līgumi joprojām zem jautājuma

Stāķos un Šķieneros joprojām pati karstākā tēma ir par dzīvokļu īpašnieku līgumattiecībām ar SIA “Gulbenes nami”, kas ir siltuma piegādātājs šiem ciemiem. Jaunā apkures sezona ir degungalā, bet līgumi joprojām nav parakstīti. Nav pagaidām panākta pat vienošanās par līguma formu (individuālie vai mājas kopības līgumi) un saturu.
Vakar, 6.septembrī, novada pašvaldībā noritēja Stāķu un Šķieneru dzīvokļu īpašnieku pārstāvju (māju vecāko) kārtējā tikšanās ar SIA “ Gulbenes nami” vadību, klātesot novada domes priekšsēdētājam Normundam Audzišam un Stradu pagasta pārvaldes vadītājam Jurim Duļbinskim. Nākamā visu ieinteresēto pušu kopīgā tikšanās pašvaldībā plānota 13.septembrī, kad tiks prezentēti siltuma piegādes divu līgumu – mājas kopības un individuālā – varianti.
Nav panākta savstarpēja sapratne
“Vienošanās netika rasta arī šoreiz. Joprojām grib mums uzspiest, lai līgumus ar SIA “Gulbenes nami” par siltumu slēdz katras mājas kopība. Iedzīvotāji tam nepiekrīt. Uzskatām arī, ka pēc būtības mums piedāvātā līguma saturs neatbilst šodienas situācijai. Jaunā katlumāja ar jaunajām trasēm taču vēl nav uzbūvēta, bet līgums rakstīts tā, it kā tas viss jau ir. Kad būs, tad arī slēgsim jaunus līgumus!” “Dzirkstelei” stāsta mājas “Stāķi 18” vecākā Veneta Čipa. Viņa piebilst, ka 5.septembrī iedzīvotāji iesnieguši SIA “Gulbenes nami” savu variantu līgumam ar uzņēmumu par siltuma piegādi, bet 6.septembra tikšanās laikā pretī saņemti komentāri, ka līgums “ir nekorekti uzrakstīts” un “neatbilst likumdošanai”. “Mēs sasmējāmies, jo bijām tikai pārrakstījuši pagājušā gada līgumu, kāds mums līdz šim bija ar SIA “Gulbenes nami”,” “Dzirkstelei” saka mājas “Šķieneri 10” vecākā Ilona Pitkeviča. Viņa un V.Čipa arī ir neizpratnē par to, kāpēc tieši Stāķi un Šķieneri tiek pakļauti eksperimentiem, gan uzspiežot māju kopības līgumus, kādu nekur citur novada teritorijā nav, gan nosakot jaunā siltuma tarifa spēkā stāšanos jau ar 1.oktobri, kaut citos pagastos jaunie siltuma tarifi tiks ņemti vērā tikai ar nākamā gada 1.janvāri. V.Čipa piebilst, ka māju vecākie joprojām nekur nav varējuši ieraudzīt pilnu atšifrējumu jaunajam siltuma tarifam - 63,26 eiro par megavatstundu siltuma bez PVN.
Kāpēc tieši Stāķos un Šķieneros?
J.Duļbinskis “Dzirkstelei” saka – ļoti cer, ka 13.septembra tikšanās laikā novada domē “tiks salikti visi punkti uz “i””. Uz jautājumu, kā pusē viņš ir – iedzīvotāju vai SIA “Gulbenes nami” pusē – Stradu pagasta pārvaldes vadītājs atbild: “Es esmu pastāvējis uz individuālajiem līgumiem. Pie vecās kārtības, kāda mums ir bijusi novadā līdz šim Gulbenes pilsētā un visos 13 pagastos. Vienīgie atšķirīgie nezin kāpēc esam kļuvuši mēs Stradu pagastā – Stāķi un Šķieneri -, kur, atsaucoties uz jaunākajiem valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, mēģina ieviest citādu līguma formu - ar mājas kopību!” Pēc J.Duļbinska domām, šādiem SIA “Gulbenes nami” centieniem nav saistības dzīvokļu piederību Stāķos un Šķieneros. Tur, kā zināms vairāk nekā puse dzīvokļu pieder pašvaldībai.
J.Duļbinskis arī stāsta, ka vakar kopā ar Stāķu un Šķieneru dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajām personām ir apzvanījuši novada pagastu pārvaldes un noskaidrojuši – SIA “Gulbenes nami” nekur citur nevienā pakalpojumu sniegšanas pozīcijā neprasa slēgt līgumus ar mājas kopību, visur ir individuālie līgumi.
Iedzīvotāji, iespējams, esot pārpratuši
J. Duļbinskis piebilst, ka vakar beidzot ticis izskaidrots, ka mājas kopības līgums paredz katra dzīvokļa īpašnieka vai īrnieka individuālus norēķinus par saņemto siltumu. “Taču māju vecākos pārliecināt par to pagaidām tā arī nav izdevies,” viņš saka.
Novada pašvaldības Administratīvi juridiskās nodaļas vecākā juriste Inta Bindre “Dzirkstele” saka, ka 10.septembrī viņai paredzēta tikšanās ar iedzīvotāju pārstāvi, lai kopā runātu par līguma tekstu siltuma piegādi Stāķos un Šķieneros. Tikai pēc tam varēšot saprast, vai varēs vienoties par līguma slēgšanu ar katras mājas kopību jeb tomēr būs individuālie līgumi. I.Bindre zina teikt, ka gan viena, gan otra līguma forma ir pieļaujama. Tomēr Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums paredz komunālo pakalpojumu sniedzēja līgumattiecības ar visu mājas kopību. Tāpēc par piedāvājumu Stāķiem un Šķieneriem ieviest jauno līguma formu I.Bindre saka: “Kādam vienmēr ir jābūt pirmajam.” Galvenās bažas iedzīvotājiem esot par parādniekiem. I.Bindre vakardienas tikšanās laikā centusies skaidrot nostādnes parādu piedziņā mājas kopības līguma gadījumā. “Ja ir netiešie maksājumi, tur arī kārtība īpaši nemainās. Vienkārši atbildība mainās, kurš veic piedziņu. Netiešo maksājumu gadījumā lielākoties tā ir pilnvarotā persona, kuru dzīvokļu īpašnieku kopība ir pilnvarojusi slēgt līgumu par siltumenerģijas piegādi, iekasēt maksu, veikt norēķinus un līdz ar to arī piedziņu veikt atsevišķi no katra parādnieka. Nekādā gadījumā normatīvie akti neparedz, ka kādam būtu jānorēķinās par svešu parādu,” skaidro juriste. Viņa piebilst, ka Latvijā ir dažāda prakse līgumu slēgšanā, ir gan ar mājas kopību, gan individuālie līgumi. Taču vērojama tendence ieviest līgumus ar mājas kopību. Pirmie šādus līgumus sākuši ieviest Rīgā.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"