Kā spogulī tēvu redz dēlos

2018. gada 7. septembris 09:03

3902

Losevu ģimenes ligzda ir Rankā. Gandrīz pagasta centrā, tomēr tajā var justies kā Dieva ausī, kur valda klusums un lauku miers. Ģimenes pamati ir stipri, jo savstarpējās attiecībās valda sirsnība, mīlestība un saticība. To labi var sajust, pat pirmo reizi tiekoties. Kad vēl Kaspara Loseva vecāki dzīvoja Rankā, viņš kopā ar sievu Aigu iegādājās vecu guļbūvi, kas ar abu vecāku palīdzību tika atjaunota. “Tagad ir sabūvētas saimniecības ēkas, atlicis uzcelt jaunu dzīvojamo māju, jo veco atjaunot būtu dārgāk,” saka Kaspars.
Aiga ir strādājusi ārzemēs, tāpēc zina – bez dzimtās vietas nespētu, viņas ģimenei ir vajadzīgas savas mājas. “Nedaudz ilgāk par gadu biju auklīte Vācijā. Protams, tur var dzīvot un strādāt, bet nekad tur nebūšu savējā,” secina A.Loseva. Viņa ir pirmsskolas izglītības skolotāja Rankā. Kaspars joko, ka viņa vienīgais ārzemju brauciens bija skolas gados ekskursijas uz Maskavu un Ļeņingradu. Protams, var papildināt ar tuvajām ārzemēm – Igauniju un Lietuvu. “Nebūtu slikti paskatīties, kā dzīvo citur. Tomēr srādāt ārzemēs nav nekādas vēlmes. Tas nenozīmē, ka negribētu labākus darba apstākļus vai lielāku algu. Taču tas nav iemesls, lai būtu gatavs doties prom no ģimenes. Ja ir tādi apstākļi, ka jābrauc prom, tad tikai kopā ar ģimeni,” uzsver K.Losevs.

Mantojumā – meža mīlestība
Viņš ir mežizstrādes meistars SIA “Vidzemes privātmeži”.”No sava tēva esmu mantojis darbu mežu sistēmā, viņš bija mežsargs. Septiņus gadus arī es biju mežsargs, tad piecus gadus strādāju AS “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecībā. Kādu laiku sāku savu rūpalu ar transporta pakalpojumiem, bet atkal tiku ievilkts mežā. Tiesa, neesmu dabas vērotājs un pētnieks kā tēvs, tomēr tiktu ievirzīts šajā nozarē, acīmredzot ar domu, ka meži aug un darbs būs vienmēr. Pats gribēju apgūt tehniku Priekuļos, bet tagad mans darbs mežizstrādē apvieno mežu un tehniku,” spriež Kaspars.
Viņš secina, ka tēva rakstura iezīme – apdomība – gan nav pašam raksturīga. “Tētis ir tāds kā es,” piebilst jaunākais dēls Kristaps (7 gadi). K.Loseva stingra pārliecība ir, ka ģimenei jābūt pilnā komplektā – tēvam, mātei un bērniem. “Tad bērni augot redz, kādas ir attiecības ģimenē, izjūt mīlestību, līdzcietību, tāpēc arī savā dzīvē centīsies veidot un turpināt tādu ģimenes modeli,” uzskata Kaspars.
Viņš nepiekrīt, ka labu tēvu ir maz. Tiesa, Tēva diena, viņaprāt, nav iesakņojusies kā tradīcija. Losevu ģimenes galva tajā saņem mīļas bučas, taču nekādu svinību nav. “Mūsuprāt, īpašus svētkus nevajag. Izdomājam – ejam pastaigāties vai pasēžam lapenītē. Tiesa, Mātes dienā puiši man sarūpē pārsteigumus. Arī vārdadienā man bija paši sagādājuši kūku un ziedus, kopā visi pasēdējām. Ļoti novērtējam tos brīžus, kad visi četri esam kopā,” atklāj Aiga.
Viņa jūt vīra stipro plecu vienmēr, piebilstot, ka sieviete ir kakls, kas to ģimenes galvu groza. Tomēr galīgais lēmums vienmēr paliek vīra ziņā. Kaspars piebilst, ka sievai nav viegli tikt galā ar trim vīriešiem. Vai nepietrūkst meitas un māsiņas? Abi brāļi to noliedz, bet mamma skaidro – tā bija nolemts, ka būs divi dēli. Aiga ir augusi kopā ar pieciem brāļiem, tāpēc patīk “kārtīgi džeki”. “Nebūtu nekāda vaina, ja otra būtu meita, bet arī dēli ir labi,” saka tēvs.

Dēlu aizraušanās saista
ģimeni
Losevu vecākais dēls Kristers (15 gadi) ar tēva palīdzību ir izveidojis vistu novietni, kurā ir dažādu šķirņu putni. Savukārt jaunākajam – Kristapam – tāpat kā tēvam tuvāka ir tehnika.” Kristers ar savu entuziasmu putnkopībā ir iesaistījis visu ģimeni. Ir interesanti redzēt, kas izšķiļas no neparastu vistu olām, kādas krāsas spalvas un cekuli ir jauniegūtajiem putniem. Mums ir, piemēram, skrējējpīles, kas ir ļoti amizanti putni. Turklāt tās ir lieliski gliemežu savākšanas kombaini,” stāsta Aiga.
Kristers skaidro, ka viņam interese par dabu un putniem ir kopš mazotnes. To veicinājis vectēvs, kas bija kopā ar mazdēlu, kad abi vecāki strādāja. “Mans tēvs dzīvoja te un daudz laika pavadīja kopā ar Kristeru. Viņš ir īsts dabas cilvēks,” saka Kaspars. Tiesa, dēla aizrautība ar putniem ir lipīga. “Kad kāds putns lido, jau ķeram binokli, lai redzētu, kas tas ir,” atzīst A.Loseva. Izrādās, jau bērnudārzā Kristers zināja stāstīt par putniem un prata tos atpazīt. “Nereti manas kolēģes bērnudārzā viņam jautāja, kā var zināt, kura ir putna mātīte un kurš tēvs, kādas ir to atšķirības,” atceras Aiga. Tā kā savvaļas putnus nevar audzēt mājas apstākļos, Kristers nolēma sākt ar vistām. Tiesa, pirmās četras klukstes lapsa “nopogāja”, tāpēc tika radīta droša vide ar žogiem. “Katru gadu vistu saime tiek paplašināta. Nu jau ir 30 vistas un vēl cāļi. Vistas nav tikai olu ieguvei, bet tiek audzētas, lai būtu prieks – putni ir neparasti, skaisti. Sevišķi koši ir gaiļi,” uzsver Kristers. Katram putnam ir vārds, kas to raksturo.
Brāļiem vārdi ir līdzīgi! “Esmu vainīgs. Tā ir mana izvēle, lai abiem vārdadiena ir 18.decembrī. Kad dēli aizies katrs savā lielajā dzīvē, vienmēr atcerēsies, ka arī brālim ir vārdadiena,” pamato Kaspars. Uz jautājumu, kāds ir tētis, Kristaps atbild uzreiz: “Mīļš!” Kristers papildina, ka tēvs ir gādīgs. “Mums no viņa vajadzētu daudz ko mācīties un pārņemt. Tēvs ir ļoti strādīgs un rūpējas par ģimeni,” spriež vecākais dēls. Protams, abiem visvairāk patīk būt kopā ar tēti.
Mamma atklāj, ka reizēm vīru sarunas ieilgst līdz pusnaktij. “Tas acīmredzot ir svarīgākais, kas stāv pāri visam,” secina Aiga. Rankā daudzi ir pamanījuši, ka dēli ne tikai ārēji ir līdzīgi tēvam, bet arī atdarina viņu. “Man ir tāds paradums, ka “kurtka” ir vaļā gan vasaru, gan ziemu. Kristeram saku, lai aiztaisa “kurtku”, bet viņam tāpat pēc brīža tā ir atkal vaļā,” atzīst Kaspars. Kad tēvs strādā garāžā, Kristaps viņam ir labs palīgs remontdarbos. Ja kādreiz nepaņem līdzi, uzmet lūpu. Aiga atzīst, ka Kristaps pats spēj noņemt riteni velosipēdam un to salabot.

Kopā dosies uz Aglonu
Ne tik bieži, kā gribētos, izdodas kādu pasākumu apmeklēt visiem kopā, tāpēc tas notiek spontāni. Ja tēvam ir brīvs laiks, parasti tas ir sestdienās, svētdienās, daudz nav jādomā, kā kopā varētu atpūsties. “Gadās, ka darba dēļ iznāk ģimeni apdalīt,” atzīst Kaspars. Viņam nākas braukāt pa visu Vidzemi, kur notiek mežizstrāde. “Protams, ir arī brīvdienas. 1.septembrī tāda bija paredzēta, tomēr bija jāaizbrauc līdz Lejasstradiem, lai apskatītos cirsmu. Pēc tam zābakus atstāju mašīnā un kopā ar ģimeni biju Bānīša svētkos,” skaidro K.Losevs.
Dzīvesbiedre Aiga atklāj, ka šovasar ģimene ir bijusi gan pie jūras, gan Latgalē. “Gribējām aizvest bērnus uz Balto kāpu pie Saulkrastiem, arī paši tur esam bijuši ļoti sen. Uz Latgali braucam katru gadu, jo tur dzīvo vīra radi. Lai gan esam katoļi, līdz šim Aglonas bazilikā nav būts. Augustā uz Aglonas svētkiem netikām, tāpēc domājam tur aizbraukt septembrī, kad ieradīsies pāvests Francisks. Esam jau pieteikušies, un Kaspars ir izprasījis brīvdienas darbavietā,” stāsta A.Loseva. Dzīvesbiedrs papildina, ka vēlas kopā ar dēliem doties uz Aglonu, lai viņiem rastos izpratne par ticības nozīmi. Kaspars atzīst, ka abiem ar sievu neizdodas regulāri apmeklēt dievkalpojumus un iesaistīties citās katoļu baznīcas norisēs. “Ir svarīgi apzināties, cik svarīgi ir nedarīt ļaunu, ja pats to nevēlies izjust,” uzsver K.Losevs. Viņš ticību iepazina bērnībā, dzīvojot pie vecmāmiņas Latgalē.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kā spogulī tēvu redz dēlos

Kategorijas