Nedēļa vēsturē

2018. gada 7. septembris 09:20

Interneta laikmetā, šķiet, vienā mirklī varam uzzināt par jebkuru notikumu, kas norisinās plašajā pasaulē. Un nereti rodas jautājums – vai tagad dzīve ir ātrāka un viss notiek vairāk un iespaidīgāk? Varbūt vienkārši daudz ātrāk un izteiksmīgāk par visu uzzinām? Egils Jucevičs sagatavojis apskatu par notikumiem šajā laika periodā pasaulē pagātnē. Ir interesanti palūkoties uz septembri pilnīgi citā laikmetā.

1813. gada 7. septembrī avīzē “The Troy Post” Ņujorkas štata pilsētiņā Trojā pirmo reizi tika lietota iesauka Tēvocis Sems (Uncle Sam). Jaunā ASV 1812.–1814. gadā karoja ar bijušo metropoli Angliju, un avīze ar sašutumu rakstīja: “Nicinošā iesauka, kuru nopelnījusi mūsu valdība, kļuvusi gandrīz tikpat izplatīta kā Džona Bula vārds tipiskam angļu buržujam – ne visai gudram, toties ļoti pašpārliecinātam.” Tiek uzskatīts, ka “Uncle Sam” ir humoristisks valsts nosaukuma abreviatūras USA atšifrējums, kas radies, pateicoties kādam Trojas gaļas tirgotājam Semjuelam Vilsonam ar iesauku Tēvocis Sems. Uz gaļas muciņām, kuras viņš piegādāja ASV armijas bāzei, bijis apzīmējums US. Karavīri ar prieku saņēma sūtījumu no “Uncle Sam” (tēvoča Sema). Šī versija (jāsaka – ir arī citas) tika publicēta 1830.gadā, bet garā, kalsnā džentlmeņa tēlu ar vaigubārdu un sirmu ķīļbārdiņu, tērptu svītrainās biksēs, žaketē un cilindrā ar Amerikas karoga zvaigznēm un svītrām, radīja žurnāla “Harper’s Weekly” mākslinieks Tomass Nasts, Republikāņu un Demokrātu partiju emblēmu (ziloņa un ēzeļa), kā arī Santa Klausa tēla autors. Trojā uzstādīts Tēvoča Sema kapa piemineklis, katru rudeni atzīmē arī viņa dzimšanas dienu.
1944. gada 8. septembrī Londonā eksplodēja pirmā vāciešu ballistiskā kaujas raķete V-2 (no “Vergeltungswaffe”) – atriebes ierocis –, ar gandrīz tonnu sprāgstvielas. Sprādziena bedres diametrs bija 10 metru, dziļums – 2,5 metri. Laimīgas sagadīšanās dēļ bojā gāja tikai trīs cilvēki, 22 guva ievainojumus, tika sagrautas 11 mājas. Raķete lidoja ātrāk par skaņu, tās tuvošanos nedzirdēja, tādēļ sākumā neviens nesaprata, kas noticis. Kad noskaidrojās sprādziena cēlonis, drošāk nekļuva. Pilsētā auga panika, paklīda baumas, ka visu Londonu evakuēs. Pret virsskaņas V-2 nebija nekādas aizsardzības, 15 metru garā raķete spēja lidot 200 kilometru attālumā. Pa Angliju līdz 1945. gada februārim, kad apšaude tika pārtraukta, izšāva 4299 raķetes. No tām vairāk nekā tūkstotis sprāga Londonā, bojā gāja 2754 cilvēki, 6523 guva ievainojumus.
1990. gada 10. septembrī, brauciena pa Āfriku pēdējā dienā, pāvests Jānis Pāvils II Kotdivuāras galvaspilsētā iesvētīja Pasaules Dievmātes baziliku. Baznīcu cēla pēc Romas Svētā Pētera katedrāles parauga, celtniecība izmaksāja 300 miljonus dolāru. Tā ir pasaules lielāka baznīca, tajā var izvietoties 18 000 dievlūdzēju, bet zeltītais krusts bazilikas kupolā paceļas 158 metru augstumā. Kotdivuāras prezidents Fēlikss Ufue Buanji vēlējās, lai “viņa” baznīca būtu pirmā pasaulē un to iesvēta pats pāvests, bet Vatikāns atteicās iesvētīt baznīcu, kas uzbūvēta augstāka par Svētā Pētera katedrāli. Tad Ufue Buanji nolēma pablēdīties – dievnama kupolu lika uzbūvēt mazliet zemāku, bet toties uz tā uzstādīt augstāku krustu.

1711. gada 11. septembra naktī franču eskadra iebrauca Rio līcī un sāka Portugāles kolonijas Brazīlijas galvaspilsētas Riodežaneiro apšaudi, no kuģiem izceltais desants ieņēma tieši pretī Brazīlijas galvaspilsētai esošo Kobrasas salu. 1711. gadā karš par Spānijas mantojumu starp Franciju un koalīciju, kuras priekšgalā atradās Anglija, pēc desmit gadu ilgām cīņām Eiropas kauju laukos sāka pierimt, regulāru karadarbību nomainīja atsevišķas sadursmes uz jūras un kolonijās. Franču kaperkuģa kapteinis Rene Dige Truens ierosināja uzbrukt Riodežaneiro, lai piespiestu Portugāli izstāties no koalīcijas un sākt miera sarunas ar Franciju.
9. jūnijā no Larošelas ostas izgāja franču eskadra – septiņi līnijkuģi, astoņas fregates un divi smago lielgabalu kuģi ar 2000 vīru lielu desantu. Jūrā eskadru pamanīja angļi un nekavējoties ziņoja portugāļiem par draudošajām briesmām, taču Riodežaneiro garnizons tik un tā nebija gatavs uzbrukuma atvairīšanai. Franči vairākas dienas intensīvi apšaudīja pilsētas nocietinājumus, desants ieņēma vairākus piekrastes fortus. 10. oktobrī Rio gubernators padevās un piekrita izmaksāt frančiem 1,5 miljonus franku lielu kontribūciju. Iedzīvojušies arī uz pilsētnieku rēķina, franči atgriezās mājās. Politiskais mērķis bija sasniegts – Portugāle sāka meklēt mieru ar Franciju.

1959. gada 12. septembrī no Baikonuras kosmodroma PSRS startēja raķete “Vostok-L”, kura uz Mēness iznesa automātisko starpplanētu staciju “Luna-2”. Pēc divām dienām stacija ar ātrumu 118 000 kilometru stundā ietriecās Zemes pavadoņa virsmā Skaidrības jūras rajonā (“mīksta” nolaišanās stacijas konstrukcijā nebija paredzēta). Trieciena mirkli reģistrēja gan PSRS, gan ārzemju observatorijas, izdevās pat nofotografēt sacelto putekļu mākoni, bet radiosakari ar staciju pazuda. Uz Mēness tika nogādāti divi nerūsējošā tērauda lodveida vimpeļi, līdzīgi futbola bumbām veidoti no piecstūru plāksnēm, uz kurām bija attēlots PSRS ģerbonis un uzraksts “PSRS. Septembris 1959”. “Luna-2” bija pirmais cilvēku ražotais ķermenis uz Mēness. Pirmā padomju starpplanētu stacija “Luna-1”, startējusi 1959. gada 4. janvārī, Mēnesim netrāpīja, palidoja tam garām 5000 kilometru attālumā un kļuva par Saules pavadoni.

1860. gada 6. septembrī Vācijā, Bādenes lielhercogistes galvaspilsētā Karlsrūē, noslēdzās ar hercoga Frīdriha I svētību sasauktais pirmais starptautiskais ķīmiķu kongress. Ieradās tādi slaveni profesori kā vairāku ķīmisko elementu atklājējs Roberts Bunzens un molekulu struktūru atklājējs Augusts Kekule, bet netrūka arī jauno zinātnieku. Krievijas delegācijas sastāvā bija 26 gadus vecais Dmitrijs Mendeļejevs (savu elementu periodisko sistēmu viņš izveidos tikai pēc deviņiem gadiem). Zinātniekiem izdevās izdarīt daudz. Galvenais – viņi nolēma uzskatīt par pierādītu, ka ķīmiskās reakcijās mainās tikai molekulas, nevis atomi. Tas ļāva izstrādāt vienotus vielu un reakciju pierakstus (līdz tam pat katrā laboratorijā formulas tika rakstītas pa savam). Kongresa dalībnieki saprata, ka formulu pierakstu veidam jābūt universālam, tāpēc organizators A.Kekule jautājumu par jaunās nomenklatūras ieviešanu nelika uz balsošanu tūlīt, jo uzskatīja, ka “teoriju nevar uzspiest ar balsu vairākumu”; balsošana par lēmumiem notika tad, kad starp kongresa dalībniekiem bija panākta pilnīga vienprātība.
1309. gada 9. septembrī Vācu ordeņa lielmestrs pārcēlās uz Marienburgu, 1236. gadā krustnešu celto cietoksni Austrumprūsijā. Vairāk nekā 200 gadu krustnešu valdīšanas laikā to izbūvēja par Austrumeiropā lielāko un varenāko cietoksni, kura celtniecībā, pārbūvēs un uzlabojumos izmantoti paši modernākie fortifikācijas paņēmieni. Pēc ordeņa sabrukšanas tas nonāca Polijas īpašumā. Ejot laikam, cietoksnis zaudēja savu nozīmi, to postīja kari, ugunsgrēks. Cietoksni pārbūvēja, zuda tā varenais izskats. Būves bojāeju pabeidza angļu aviācijas bumbas un padomju tanki – apšaude sagrāva vairāk nekā 50 procentu ēku un nocietinājumu mūru.
Tagad Marienburga ir Polijas pilsēta Malborka, bet cietoksnis ir poļu arhitektu un restauratoru meistardarbs. Tas izskatās “kā jaunībā”, vienīgi pils baznīcas brīnišķīgās ķieģeļu griestu velves var skatīt tikai fotogrāfijā – nav meistaru, kas ko tādu spētu paveikt. Malborkas pils ierakstīta UNESCO sarakstā atbilstoši Konvencijai par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību.

+ 2

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nedēļa vēsturē

Kategorijas