Reklāmai partijas izmanto vecās un rada jaunas metodes

2018. gada 7. septembris 09:43

463

Reklāmai partijas izmanto vecās un rada jaunas metodes

Bānīša svētku laikā 1.septembrī Gulbenes centrā pie pulksteņa bija uzslieta partijas “Latvijas Reģionu apvienība” reklāmas telts, kurā rosījās cilvēki vienādos baltos krekliņos ar partijas uzrakstiem, dalīja garāmgājējiem bukletus, avīzes un balonus. “Dzirkstele” pēc tam dzirdēja, kā to savstarpējās sarunās puspajokam komentēja kāda gulbeniete: “Man balonu neiedeva, es par viņiem nebalsošu.” Bet viņas sarunbiedre iebilda: “Viņi tev neuzbāzās, gribēji dabūt, pašai vajadzēja iet paprasīt.”
Tiktāl tas bija ar pašvaldību saskaņots un apmaksāts pasākums. Vēlāk šīs un arī citu partiju dalībnieku ķermeņi zīmīgos krekliņos iejuka starp Bānīša svētku apmeklētājiem Stāmerienā un citur. Kāds arī padalīja vēl pa kādam partijas reklāmas bukletam. “Jā, tādos krekliņos staigāja, redzēju. Kārtīgi gan neieskatījos. Man, godīgi sakot, nebija laika,” “Dzirkstelei” saka Stāmerienas pagasta pārvaldes vadītājs Ainārs Brezinskis. Viņš zināja stāstīt atskaņas no Bānīšā svētku norises Alūksnē: “Cilvēki teica – neesot paticis, ka vairākas partijas svētkus izmantoja savai reklāmai. Bijušas vairāku partiju reklāmas teltis. Mums Stāmerienā nebija nevienas partijas reklāmas telts. Nemanīju arī, ka būtu dalīti partiju reklāmas bukleti.”

“Feiks” ar reklāmas plakātiem uz ēkām
Arvien vairāk vēlētājs tiek uzrunāts internetā, turklāt tas notiek arvien personiskāk. Daudzi gulbenieši augustā savā “Facebook.com” ziņu plūsmā vai pat vēstuļu sadaļā pamanīja politisko reklāmu – it kā fotogrāfiju, kurā uz Gulbenes veikala “Santa” fasādes ir izvietots partijas “KPV LV” plakāts ar līderu portretiem un raksturīgo saukli. Taču ēkas īpašnieki to nemaz nebija pamanījuši - “Dzirkstelei” saka SIA “S.Mednes SIA Santa” direktore Santa Kundrate.
Tāpat to nepamanīja arī Normunds Mazūrs, kura ģimenei daļēji piederošā ēka Gulbenē, Ābeļu ielā 8, arī uz laiku bija kļuvusi par “KPV LV” virtuālās reklāmas laukumu. “Neredzēju. Tiešām bija tāda fotogrāfija ar reklāmu uz šīs ēkas? Fotomontāža, izmantojot konkrētu Gulbenes ēku fonu. Interesanta versija. Acīmredzot kāds ir izmantojis nepilnības likumos sev par labu,” viņš pārsteigts saka.
Šādā pašā veidā “KPV LV” bija izmantojusi Gulbenes viesnīcu. “Cilvēki, skatoties to reklāmu internetā, bija nesapratnē, īstenībā Gulbenē tā reklāma stāv izvietota vai ne. Pat mana meita bija samulsusi un man jautāja, vai es esmu devusi savu atļauju,” “Dzirkstelei” saka SIA “Gulbenes viesnīca” valdes priekšsēdētāja Jevgēnija Kallase. Viņa uzsver – neviens nav lūdzis atļauju izvietot reklāmu uz minētās ēkas ne reāli, ne virtuāli. “Negribas lamāties, bet... gribētos man dažu labu pasūtīt. Partijas rīcība ir ļoti nekorekta. Ir nepatīkami. Aizskaroši,” pauž J.Kallase.
Tie, kuri šo reklāmu redzēja internetā, ātri vien fiksēja, ka šis ir tikai “feiks”, joks jeb viltus ziņa. Dabā šādas politiskās reklāmas plakāti Gulbenē ne uz vienas mājas fasādes izlikti nebija. Interneta lietotāji gulbenieši uz to reaģēja dažādi – vairums bija vienaldzīgi, daži jutās ieinteresēti, citi sāka komentāros paust sašutumu.
S.Kundrate saka – acīmredzot partija “KPV LV” pašreklāmas nolūkam izmantoja šaurās vietas likumos. Protams, ja reklāmu gribētu izvietot reāli dabā, tas maksātu dārgi. Pirmkārt, būtu vajadzīgs saskaņojums novada būvvaldē, kā arī būtu jāsamaksā prāva nodeva, otrkārt, vajadzīgs saskaņojums ar ēkas īpašnieku, kurš arī var prasīt samaksu, bet var arī neprasīt, ja simpatizē konkrētajai partijai.

Pašvaldības juristi konsultējas KNAB
Priekšvēlēšanu laikā ne tikai partiju pārstāvjiem, bet ikvienam ir tiesības veikt politisko aģitāciju publiskās lietošanas ārtelpās, dalīt bukletus, avīzes un citus priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus bez saskaņošanas ar attiecīgo pašvaldību vai attiecīgās publiskās ārtelpas īpašnieku. Tātad to drīkstēja darīt arī Bānīša svētkos - “Dzirkstelei” skaidro Gulbenes novada pašvaldības Administratīvi juridiskās nodaļas vadītāja Vita Kravale, atsaucoties uz Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu. Dalīt bukletus atļauts arī publiskās iekštelpās, taču tādā gadījumā tas ir jāsaskaņo ar telpu īpašnieku.
To, vai ir kādi ierobežojumi politiskās partijas reklamējošu krekliņu valkāšanai, V.Kravale skaidrojusi, sazinoties ar Valsts korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniekiem. Tur skaidrots, ka šis neesot pirmais šāds jautājums, kas saņemts birojā. Šajā priekšvēlēšanu laikā Latvijā bijis pārpratums, kad kādā novadā apturēti cilvēki partijas krekliņos un viņiem nav ļauts apmeklēt pasākumu. “Biroja darbiniece telefonsarunā ar mani sāka smieties un atbildēja, ka partiju krekliņus valkāt ir tiesības jebkuram. Viņa sacīja, ka uz šīm vēlēšanām mēs jau nu cilvēkus neizģērbsim kailus,” saka V.Kravale.
Tāpat birojā viņa vaicājusi par reklāmas virtuālu izvietošanu uz reālām Gulbenes ēkām bez saskaņošanas un šādas reklāmas izmantošanu internetā. Atbilde bijusi: “Ja ir iebildumi attiecīgās ēkas īpašniekam, tas attiecīgi reaģē, bet KNAB – nē.” V.Kravale saka: “Tur ir jāsaspringst ēku īpašniekiem. Varbūt viņiem ir jāvēršas policijā. Novada pašvaldībā mēs sekojam līdzi notikušajam dabā un tad ceļam trauksmi, ja reklāma izvietota bez saskaņojuma ar pašvaldību. Ja dabā reklāmas nav, tad tā ir viltus ziņa. Tam, kas notiek internetā, mēs līdzi nesekojam.”

Ir reāla iespēja juridiski skaidroties?
Novada deputāte Guna Pūcīte “Dzirkstelei” saka – viņa arī “Facebook.com” ievēroja viltus ziņu ar politisko reklāmu uz ēku fasādēm Gulbenē. “Tas nav nekas, salīdzinot ar “feika” ziņu par it kā notikušu veikala sabrukšanu Rīgā,” viņa spriež. Turklāt šai partijai tāds reklāmas triks izmantots ne tikai ar Gulbenes, bet arī ar citu Latvijas novadu pavisam reālām ēkām. “Domāju, ka visa šī reklāma bija tikai virtuāla. Fotošopā uztaisīta. Piesieties tur īsti nevarēs... Reāli šādā veidā izmantot ēkas reklāmai – tās ir ļoti lielas izmaksas. Bet dabā tās reklāmas arī nav! Visas mūsu ielas taču ir filmētas un katrs var atvērt informāciju “Google.com” sadaļā “Maps” un paņemt no interneta kādu bildi vien vēlas, lai darītu tālāk, ko grib. Tur jau nekādu autortiesību nav! Tas, ko izdarīja “KPV LV”, ir kaut kas jauns, neviens neko tādu nebija vēl darījis. Bet mūsu valstī ir tā: tas, kas ar likumu nav aizliegts, ir atļauts. Teorētiski to ēku īpašnieki, ar kuriem virtuālā reklāma nebija saskaņota, var mēģināt juridiski aizstāvēt sevi. Taču domāju, ka tas būs bezcerīgi,” uzskata G.Pūcīte.
Pētnieciskā žurnāliste Inga Spriņģe “Dzirkstelei” pauž viedokli: “Jā, tā ir “KPV LV” reklāmas kampaņa. Nezinu, man tas nešķiet nekas aizdomīgs vai nelikumīgs, bet arī mēs saņemam no cilvēkiem neizpratnes pilnas vēstules. Varbūt partijai vajadzēja kaut kā skaidrāk norādīt, ka šī ir virtuāla reklāma, kas neatbilst reālajā telpā. “KPV LV” ir šādas reklāmas par vairākām pilsētām.”
Sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka “Dzirkstelei” pauž: “Šeit nav ne likuma problēma, ne ētiska problēma, bet tikai pašas partijas risks nokaitināt vēlētājus, publicējot šādas bildes, kurām nav sakara ar realitāti. Vai zināms, ka šos foto izvietojuši tieši “KPV LV”, jo tikpat labi tas varētu būt arī kāds šīs partijas konkurents, mēģinot aizkaitināt vēlētājus?”

Ieteiktu skatīties LTV debates

Inga Spriņģe, pētnieciskā žurnāliste (“Re:Baltica”)

Man neliekas, ka 13.Saeimas priekšvēlēšanu laikā politiskajā reklāmā kaut kas būtiski ir mainījies. Kā vienmēr – saukļi. Mainījusies ir forma un kanāli. Šajās vēlēšanās aktīvāk izmanto “Facebook.com” un tam piemēroto formātu – video. Vēlētājiem es ieteiktu skatīties LTV debates, kas ir ļoti labas, jo tur žurnālisti nedēļām ir gatavojušies, lasījuši un pārbaudījuši informāciju, uzdod pretjautājumus. Bet “Facebook.com” ikviens politiķis var stāstīt, ko vēlas, jo neviens neuzdos pretjautājumu.

Svarīgi, kas ir informācijas avots

Gunta Sloga, baltijas mediju izcilības centra izpilddirektore

Šogad politiķi pastiprināti saziņai un komunikācijai ar vēlētājiem izmanto sociālos tīklus un citas multimediālās platformas. No vienas puses tas vērtējams pozitīvi, jo tādējādi tiek panākta tieša saikne ar potenciālo vēlētāju. Taču no otras puses - vēlētāji viegli var tikt pakļauti manipulācijām. Politiķi var izmantot manipulatīvas metodes vai pat klajus melus. Tāpat bijuši fiksēti vairāki gadījumi, kad kādai atsevišķai partijai par labu informācija tiek izplatīta sociālo mediju profila vietnēs, kas pašas par sevi ir neitrālas. Tādējādi tiek gan maldināts vēlētājs, gan apgrūtināta tiesībsargu spēja apkopot partiju priekšvēlēšanu tēriņus.
Tajā skaitā tiek izmantoti nepatiesi vai sagrozīti fakti, kas ļauj manipulēt ar vēlētājiem. Pieļauju, ka tuvākā mēneša laikā apmelojoša informācija un nepatiesi fakti tiks izplatīti vēl vairāk. Ir redzams, ka atsevišķu partiju interesēs tiek ekspluatēti atsevišķi mediji, piemēram, avīze “Dienas Bizness”.
Galvenais ieteikums vēlētājiem ir neuzticēties tikai vienam avotam vai “Facebook.com” redzamajiem partiju video, kas var būt klaji maldinoši. Šobrīd pirms vēlēšanām ļoti daudzi mediji un nevalstiskās organizācijas piedāvā gan politiķu teiktā faktu pārbaudes, gan dažāda formāta diskusijas. Iesaku izmantot pēc iespējas dažādus avotus, vērtēt un analizēt. Pats galvenais - ja redzat sociālajos tīklos kādu informāciju, kas liekas skandaloza vai neticama, mēģiniet saprast, kas ir šīs informācijas avots.

Der lasīt “Re:Baltica” mājaslapu

Iveta Kažoka, domnīcas “Providus” direktore

Pirms šīm vēlēšanām tiek izmantotas jaunas politiskās reklāmas metodes. Šajās vēlēšanās agrāk nebijusi loma ir sociālajiem tīkliem, informācijai, kuru vēlētāji iegūst “Facebook.com”, “YouTube” un citās platformās. Lielā mērā tās ir aizstājušas Latvijā tik tradicionālo reklamēšanās formu - videorullīšus televīzijā. Tāpat dažas partijas savas kampaņas veido, ne tik daudz paļaujoties uz apmaksātām reklāmām, cik mēģinot vēlētājus sasniegt ar pašu veidotiem video vai emocionāliem rakstiem. Manuprāt, šādas pārmaiņas ir labas par spīti tam, ka internetā klīst daudz tādas informācijas, kurai nevar ticēt. Es domāju, ka vēlētājs, dažas reizes uzķeroties uz nepatiesu informāciju, iemācīsies domāt ar savu galvu un labāk filtrēt informāciju, kurai var un kurai nevar uzticēties. Manuprāt, labāko ieskatu tajā, kā notiek kampaņa sociālajos tīklos, šogad sniedz pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” - katram vēlētājam novēlu palasīt “Re:Baltica” mājaslapā atrodamos regulāros pārskatus par nozīmīgākajām priekšvēlēšanu manipulācijām un padomāt līdzi, vai arī paši uz šīm manipulācijām neesam uzķērušies.

Jāizmanto arī vecās metodes

Ginta Alberte, laikraksta “Dzirkstele” galvenā redaktore

Tā nu tas ir, ka vairums politiķu šoreiz acīmredzot uzskata, ka lielākā cīņa par vēlētāju balsīm jākoncentrē sociālajā tīklā “Facebook.com”. Vismaz man ir tāda sajūta. Kur palikušas piebāztās pastkastītes vai reklāmas gandrīz uz katru stūra? Laikam noiets etaps! Jāatklāj viņiem patiesība, ka ne tuvu sociālajā tīklā nav viss vēlētāju kontingents, ja, piemēram, runājam par lauku cilvēkiem, bet domāju tā ir arī ar pilsētniekiem. Viena daļa vienkārši nav sociālajā tīklā, jo to ignorē, vēl citi pieļauju - laimīgi dzīvo, jo nezina, kas tas ir. Tā kā, lai sasniegtu pēc iespējas lielāku auditoriju, manuprāt, tik un tā būtu jāizmanto arī vecās metodes, ko arī viena daļa, vismaz jauno partiju, arī dara: izplata savus izdevumus pastkastītes, rīko tikšanās, brauc uz pasākumiem, to starp arī partiju līderi, lai būtu tuvāk cilvēkiem. Jāsaprot jau arī tas, ka iedzīvotāji reāli var partiju sarakstus sajaukt! Nosaukumi - līdzīgi, pazīstamas sejas politisko pārliecību maina vairākkārtīgi, kas to zina, ko pārstāv tagad? Interesanti, ka maz kustības, reklamējoties vai atgādinot par sevi, mūsu pusē ir no tā saucamajām, vecajām partijām, kas šobrīd ir Saeimas koalīcijā. Acīmredzot “zemnieki” par sevi ir pārliecināti, “nacionāļi” – kaut ko nogaida, bet “Vienotība” vispār ne uz ko necer?

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

+ 2

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Reklāmai partijas izmanto vecās un rada jaunas metodes

Kategorijas