Jaungulbeniešu dvīnīšu Edžus un Toma stāsts: rehabilitācija, cīņas spars un “gonkas”

2018. gada 7. septembris 10:08

1988

Jaungulbeniešu dvīnīšu Edžus un Toma stāsts: rehabilitācija, cīņas spars un “gonkas”

Atzīmējot Vispasaules fizioterapijas dienu, 8.septembrī rehabilitācijas centrs “Poga” rīko labdarības pasākumu “Bērnu rehabilitācijas diena”. Svētkos aicinātas piedalīties ģimenes, kurās aug bērni ar kustību traucējumiem. Bērnu rehabilitācijas diena norisināsies Rīgā, “Ghetto games” sporta bāzē (Pērnavas ielā 42) no pulksten 12.00 līdz 15.00. Ieeja pasākumā ir bez maksas. Aicina svētkos piedalīties ģimenes, kurās aug bērni ar kustību traucējumiem, un arī plašāku sabiedrību.Edžus un Toms ir dvīņupuikas no Jaungulbenes ar lieliem sapņiem, tomēr, salīdzinājumā ar citiem vienaudžiem, viņu dzīves sākums nebūt nav bijis viegls. Abiem jau kopš dzimšanas diagnosticēti attīstības un kustību traucējumi.

Puiku mamma Jana stāsta: “Edžum ir bērnu cerebrālā trieka, viņa diagnoze ir mainīta vairākas reizes. Kopumā stāvoklis ir smags, jo pašlaik viņš nestaigā, bet vairāk pārvietojas rāpus. Savukārt Tomam ir kreisās kājas protēze un labajai pēdiņai nav pirkstu, taču tas mums netraucē, neņemot vērā to, ka dažreiz klūp un ķeras kājas. Cenšamies to labot ar vingrinājumu palīdzību. Abiem puišiem rehabilitācija sākās jau kopš dzimšanas. Pirmais pusgads no Edžus un Toma dzīves tika pavadīts slimnīcā, pirms ārsti bija droši par iespējām doties mājup.”

Tieši rehabilitācijai ir būtiska loma gan Edžus, gan Toma dzīvē. Šovasar pirmo reizi ģimenei bija iespēja apmeklēt rehabilitācijas centru “Poga”, ar kura darbību iepazīstināja rehabilitācijas centra neirologs, doktors Mikus Dīriks. Lai puikas varētu apmeklēt sev nepieciešamās nodarbības, milzīgs paldies jāpasaka atbalstītājiem no “Ziedot.lv”. Šī bija pirmā labdarības akcija, kurā ģimene iesaistījusies. “Pirms tam palīdzību neprasījām, jo domājām, ka tiksim galā paši, taču tagad pēc dažādiem dzīves pavērsieniem izlēmu uzrunāt “Ziedot.lv” pēc dr. Dīrika ieteikuma,” saka Jana.

“Pogā” Edžum bija paredzēts garais kurss, kurā tika veikta fizioterapija ar smadzeņu stimulāciju, fizioterapijas kurss, apmeklēts audiologopēds, nodarbības uz trenažiera, masāžas un ergoterapija. Tajā pašā laikā Toms izgāja īsāku kursu, kurā ietilpa fizioterapija, logopēda apmeklējums, masāža un ergoterapeita konsultācijas. “Nevaram sagaidīt, kad varēsim atkal doties uz nodarbībām “Pogā”, jo gan speciālistu attieksme, gan sagatavotie rehabilitācijas kursi bija patīkami. Pateicoties tieši “Pogas” profesionāļiem, pirmo reizi vingrinājumi tiek veikti ar prieku. Nav nepieciešams ieskatīties sagatavotajā programmā, jo pēc nodarbībām puiši paši aizrautīgi rādīja sagatavotos uzdevumus arī mājās! Vairs nav nepieciešams piespiest bērnus atkārtot vingrojumus. Tāpat šo programmu viegli iekļaut ikdienas ritmā!” stāsta Jana.

Vispozitīvākās pārmaiņas vērojamas tieši Edžus attieksmē pret fizioterapiju, kas pirms tam bija visnepatīkamākā rehabilitācijas daļa. “Pogā” ierasto 40 minūšu vietā viņš spēja izturēt un līdzdarboties trīs stundu garā nodarbībā, nevarot sagaidīt, kad atkal pulksten 8.30 varēs sākt darboties.

Runājot par līdzcilvēku attieksmi attiecībā uz bērniem ar kustību traucējumiem, Jana uzsver: “Cilvēku attieksme ir atkarīga no vecāku attieksmes. Es cenšos neklausīties cilvēku komentāros, kas vērsti uz puišiem, tomēr ir frāzes, kuras neizdodas nedzirdēt gan tepat, gan arī Rīgā. Īpaši nepatīkami ir izteikumi, kas veltīti tieši bērniem un viņu stāvoklim, sēžot ratos vai klēpī. Līdzcilvēki bieži nekautrējas izteikt viedokli un novērojumus, jo, viņuprāt, viņi zina labāk, ir gudrāki, bet šādās situācijās, es vienmēr atbildu: “Ja nezināt, nerunājiet!”.”

Arī infrastruktūra ir viens no jautājumiem, kas vēl joprojām pilnībā nav atrisināts, jo Gulbenē ir vairākas iestādes un veikali, kur nav iespējams iekļūt ne ar bērnu ratiem, ne ar invalīdu ratiem. Kā veiksmīgākais piemērs ir Gulbenes novada sociālais dienests, kas palīdzējis Edžum sagādāt invalīdu ratus. Situācija nedaudz uzlabojusies arī pilsētas domē, tomēr vēl ir, kur attīstīties, lai ērtāka būtu pārvietošanās domes telpās.

Runājot par ikdienas gaitām, dvīņu mamma Jana norāda, ka “ikdiena nav viegla un pat parastas darbības aizņem daudz laika”. Jana cenšas puišus, jo īpaši Edžu, audzināt pašpietiekamus un patstāvīgus, neņemot vērā viņu veselības stāvokli. “Cenšos ar viņiem daudz neauklēties, jo vēlos, lai Edžus dara lietas pats. Ja kaut kur dodamies, tad saplānojam laiku tā, lai viņš pats varētu saģērbties un noģērbties!”

Vasaras periodā ģimene laiku pārsvarā pavada mājās, bet jau septembrī gan puikas, gan arī mamma atsāks skolas gaitas. Pašai Janai palikuši pēdējie soļi, lai kļūtu par pirmsskolas un sākumskolas skolotāju. Praktiskas prasmes audzināšanas darbā iegūtas arī kā Edžus asistentei bērnudārzā, kur viņš apmeklēja “Fizisko traucējumu” programmu.

Brīvajā laikā puikas piedalās sacensībās jeb “gonkās”, kā puiši to paši dēvē, ar velosipēdiem vai ratiem. Šogad Janai ar paziņām izdevās izgatavot speciāli pielāgotu velosipēdu arī Edžum: “Mēs nopirkām parastu divriteni, piemetinājām nelielu atzveltni un pieskrūvējām sandales, lai varam piesprādzēt viņa kājas pie pedāļa. Vienlaikus Toms ir aizrāvies ar bleibleidiem, tāpēc mums šobrīd ir aktuālas sacensības, remonti un bleibledi. Tas saskan arī ar puišu sapni - kļūt par automehāniķiem līdzīgi kā viņu tētis, kas bija un vēl joprojām ir viņu paraugs un svarīgākais cilvēks.”

Rehabilitācijas centrs “Poga” ir bezpeļņas fonds, kas dibināts 2015.gada 13.janvārī ar labdarības organizācijas “Ziedot.lv” atbalstu. Fonda mērķis ir radīt izcilu vidi rehabilitācijai un atvest uz Latviju jaunākās rehabilitācijas tehnoloģijas, būt pat atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, un palīdzēt valstij rehabilitācijas nozares attīstībā. Centrs darbojas ar atsaucīgu cilvēku atbalstu un ziedojumiem.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Jaungulbeniešu dvīnīšu Edžus un Toma stāsts: rehabilitācija, cīņas spars un “gonkas”

Kategorijas