Aizrauj zelta ziedu krāšņums: kolekcijā ir 130 šķirņu dālijas un 90 šķirņu krizantēmas

2018. gada 11. septembris 10:12

4565

Aizrauj zelta ziedu krāšņums: kolekcijā ir 130 šķirņu dālijas un 90 šķirņu krizantēmas

Savu dāliju var izaudzēt katrs, bet tikai retajam ir tik liela ziedu daudzveidība (130 šķirnes) kā Litenē Aijai Mičulei. Dārzā ar raibu krāšņumu saista gan nedaudz līdzīgi, gan izteikti atšķirīgi ziedkausi krāsu niansēs un izmēros. Var pārliecināties, cik dālijām ir milzīgi liela ziedu nokrāsu un formu dažādība. Katrs dālijas krūms var veidot vairākus desmitus vai pat simtus ziedu.
A.Mičule stāsta, ka šovasar pirmās dālijas uzziedēja jūnija beigās, bet plaukst arvien jaunas, lai priecētu līdz pat salnām. “Daudzi nesaskata šķirņu atšķirības, jo nezinātājam tās nešķiet būtiskas,” secina Aija. Lielai daļai dāliju šķirņu nosaukumus viņa zina pateikt uzreiz, bet daļai ir jāmeklē pie katras pieliktais nosaukums. Augusts un septembris dāliju audzētājiem ir pļaujas laiks, jo ziedu skaistuma vilinājumam ļaujas aizvien vairāk cilvēku. Pagājušajā nedēļā pie Litenes bibliotēkas par Aijas dāliju kolekciju varēja priecāties daudzi. Nesen viņa izveidojusi savu mājaslapu internetā “Aijasdarzs.lv”. Tā ļauj iepazīt neskaitāmas dālijas gan ar, gan bez nosaukumiem. Turklāt ir iespēja tās pasūtīt.

Audzēt mācās no pieredzes
Aijas dārzā ar dālijām sacenšas krizantēmas, kuras šobrīd ver savas ziedu acis. Arī tās ir pārsteidzoši dažādas - apmēram 90 šķirņu zelta puķes (krizantēma tulkojumā no grieķu valodas). “Daža krizantēma ir ļoti kaprīza. Lūk, šai zaļo ziedu nesējai ir izgatavots karkass, lai varētu noēnot un tā saplauktu. Šī māla sarkanīgā ir ‘Majola’, tur ir baltā ‘Elēna’, bet šai dzeltenajai nosaukums ir jāmeklē,” rāda Aija.
Protams, paziņu un draugu iedotajām dālijām un krizantēmām nav nosaukumu, jo par to šķirnēm iepriekš neviens nav interesējies. “Dālijas audzēju vismaz piecus gadus. Esmu aizrāvusies, bet viss sākās, kad man dāliju gumus iedeva kaimiņiene. Līdzīgi bija ar krizantēmām. Nodomāju – labi, pamēģināšu. Tas ir kā velnam iedot mazo pirkstiņu, jo rodas arvien lielāka interese, patika un vēlme redzēt katra jauna zieda skaistumu. Ko un kā darīt, apguvu galvenokārt no savas pieredzes. Tiesa, dažkārt prasīju padomu Nellijai Zeiļukai, kas ir pazīstama krizantēmu audzētāja jau daudzus gadus. Tagad reizēm arī man lūdz padomu,” skaidro Aija.

Vērtē arvien jaunas šķirnes
Jaunas ziedu šķirnes viņa izvēlas un pasūta interneta veikalā, kā arī nolūko ziedu parādē Siguldā. Tur Aija skatās, kuras šķirnes viņai jau ir un kuras vēlas, bet bez krizantēmām mājās nekad nebrauc. Jauniegādātās šķirnes viņa vērtē. Ja kāda ir izteikti cimperlīga, no tās atsakās. Arī tās, kuras zied izteikti vēlu, nevēlas paturēt kolekcijā, jo var nosalt neuzziedējušas. “Nevaru teikt, ka kāda šķirne man būtu sevišķi mīļa, jo visas ir skaistas. Ja nebūtu klēpjiem ziedu aiznests uz izstādi, tad ziedu dažādība dārzā būtu vēl lielāka. Kad saziedēs mārtiņrozes, iespējams, arī tās varēs skatīt izstādē,” atklāj A.Mičule.
Daļu krizantēmu viņa ir pati izaudzējusi. Zemes platība puķu audzēšanai ir neliela, tāpēc no katras šķirnes ir pa vienam krūmam, dažkārt – pa diviem. Cik daudz ziedu vēl varētu audzēt, Aija nevēlas prognozēt. Protams, pagaidām apstāties puķkope nedomā. Viņa ir aprūpētāja pansionātā “Litene” jau 16 gadus. Labi ir tas, ka saskaņā ar grafiku pēc nostrādātām dienām vismaz divas ir brīvas. Darbs ir psiholoģiski un arī fiziski smags, tāpēc ziedu hobijs dod ne tikai atslodzi, bet arī rada un vairo enerģiju. “Ja katru dienu būtu jāstrādā, droši vien nespētu tik daudz laika un spēka veltīt dārzam. Uz dārzu nāku relaksēties. Apsēžos, skatos un priecājos,” atzīst Aija.

Pavairo un piedāvā citiem
Kā saglabāt dāliju gumus? A.Mičulei ir labs pagrabs, tāpēc tā nav problēma. “Kad izroku gumus, visu zemi nenokratu. Ziemā vairākas reizes paskatos, kā dālijas jūtas. Pavasarī iznesu laukā un sadalu. Jo mazāk sadala, jo labāk tās aug. Pēc iestādīšanas lielu rūpju vairs nav. Protams, ir jāravē, bet, kad dālijas jau sasniegušas noteiktu augstumu, par nezālēm vairs nav jāuztraucas,” norāda Aija. Šovasar ūdens ir gandrīz zelta vērtē, jo pagasta centrā dārza laistīšanu var nodrošināt tikai no krāna, bet par šo ūdeni ir jāmaksā. Lai uzkrātu lietusūdeni, pie siltumnīcas ir ūdensnotekas, no kurām ūdens satek tvertnē. Tas krājas arī lielā vannā. Tomēr šajā sausajā vasarā Aija laistīja tikai mārtiņrozes, bet dālijas – ne. Tās ātri noziedēja, bet citādi – nekādas vainas. Tiesa, dālijas, kurām ir lieli un smagi ziedi, apgāza lietus. Sevišķi žēl viņai ir šķirnes ‘Zilais putns’ skaisto ziedu, kas pēc brāzmainā vēja un lietus bija nolauzti. Diemžēl dāliju stublāji ir trausli, tāpēc nespēj izturēt liela diametra ziedu svaru.
A.Mičule secina, ka krizantēmas ir daudz prasīgākas par dālijām. Tās tiek mēslotas ar banānu mizām. “Internetā izlasīju, ka banānu mizas vajag sapūdēt un sajaukt ar ūdeni laistīšanai. Tas ir labs mēslojums, tāpēc krizantēmām ir lielas, zaļas lapas un neskaitāmi ziedu pumpuri,” atklāj Aija. Rudenī krizantēmas viņa sasedz un atstāj siltumnīcās. Martā siltumnīcu sāk kurināt, lai mārtiņrozes dzītu jaunus stādiņus. Tos saliek kastītēs un audzē jaunus ziedus.
29.septembrī Litenē būs Miķeļdienas tirgus, kurā Aija piedāvās pircējiem savas mārtiņrozes.

+ 3

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Aizrauj zelta ziedu krāšņums: kolekcijā ir 130 šķirņu dālijas un 90 šķirņu krizantēmas

Kategorijas