Dzirkstele.lv ARHĪVS

Šovasar - medus pārprodukcija

Mārīte Dzene

2018. gada 11. septembris 10:26

238
Šovasar - medus pārprodukcija

Stāmerienas pagasta “Pelēdnēs 2” bišu drava ir jau sen. Biškopis Andris Lamsteris uzsver, ka kopš 1975.gada, kad beidza tehnikumu, iegūstot biškopja specialitāti, viņa darbs vienmēr bijis dravā.
“Mani pirmie darba gadi aizritēja Kurzemē, kur Talsu rajona “Valdgalē” bija tolaik lielākā bišu drava Latvijā. Tās vadītājs bija Visvaldis Auzukalns. Kad sāku strādāt, bija 250 saimes, bet pēc dažiem gadiem to skaits sasniedza 3000. Tolaik saimniecībā bija 40 biškopji, bet pirms pāris gadiem secināju, ka no bišu fermas, kā tolaik dēvēja dravas ar lielu saimju skaitu, vairs gandrīz nekas nav palicis,” stāsta Andris.

Medus cenu tirgū ietekmē dempings
Viņš atzīst, ka galvenokārt biškopis nosaka, cik veiksmīga ir nozares attīstība. Šī vasara izceļas ar medus pārprodukciju, tāpēc tā cena ir kritusies. Šķiet, pircēji var priecāties. Taču A.Lamsteris secina, ka medus pircēju ir maz. “Medus vērtību tirgū samazina ar dempinga cenām, pārdodot par 15 eiro trīslitru burku. No Ukrainas ievesto medu pārdod par 1 eiro kilogramā. Turklāt šis rudens ir tāds, ka bites joprojām vāc nektāru no griķiem. Vienā bišu novietnē nevaru noņemt magazīnas, jo vēl arvien tajās bites nes medu,” skaidro biškopis. Viņš tikai pasmaida, ka pēdējos gados tiek reklamēts – bitēm stropi izvietoti Rīgā uz namu jumtiem. “Tā ir reklāma un mārketings! Kā tur var ievākt garšīgāko medu, ja visapkārt ir benzīna izgarojumi? Diemžēl visu nosaka nauda,” secina Andris. Biškopis atzīst, ka ir ļoti daudz un dažādu veidu medus, turklāt tie ir garšīgi. Vai var teikt, ka kāds ir visgaršīgākais? “Dažkārt tirgū stāsta – tas tāds medus, tas tāds... Bet kāds latgalietis precīzi pateica: “Ko te stāsta? Meds’ ir meds’!” atzīst Andris.

Izvēlas bišu dravai piemērotu vidi
“Pelēdnēs 2” ir A.Lamstera bišu dravas pamtnovietne, bet vēl trijās vietās bišu stropi ar saimēm ir aizvesti vasaras ganībās. Protams, ziemošanai visas apmēram 60 saimes tiek savestas mājās. Kad A.Lamsteris sāka biškopja darbu Stāmerienas padomju saimniecībā, viņš kopā ar tās direktoru Andri Riekstiņu apbraukāja tukšās mājas, lai atrastu vietu bišu dravai.” Kad ieraudzīju ozolus pie “Pelēdnēm”, sapratu – šī ir īstā vieta. Tiesa, pati māja bija briesmīga – pussabrukusi. Daļu mājas nojauca, atstājot pusi dzīvošanai,” komentē Andris. Viņš uzsver, ka ir laimējies, jo vēl arvien apkārtnē nav zemnieku, kuru nodarbošanās būtu intensīvā augkopība. “Kaimiņš audzē gaļas lopus, tāpēc tuvumā ir tikai ganības, kurās cūkāboliņa ziedi patīk arī bitēm. Medus vācējām barības bāze ir laba. Ja situācija nav labvēlīga biškopībai, bites ir jāvadā. Turklāt vienmēr var vienoties, lai kaimiņš paziņo, kad paredzējis miglot savus laukus. Ja rodas pārpratumi, tad, manuprāt, tas ir komunikācijas trūkums,” saka Andris. Viņš uzsver, ka ir ļoti labi pie Ludzezera. Bitēm tā ir ideāla vieta.  

Cūku pupas – ideāls nektāraugs
“Nav tā, kā dažkārt uzskata – bites vāc nektāru un atliek tikai paņemt medu. Līdz Jāņiem darbs dravā ir ik pēc desmit dienām. Jāskatās bišu māšu kannas, jāliek magazīnas... Pēc Jāņiem ir vieglāk,” norāda biškopis. Viņam ir gan zināšanas, gan bagāta pieredze, tomēr Andris secina, ka biškopību var uzsākt arī interesenti, jo iemācīties var darot. Andris uzsver. ka šajā darbā pats svarīgākais ieguvums ir miers. “Kad strādāju ar bitēm, visi kreņķi aizmirstas. Tas ir dzīvesveids, tāpēc labi, ja kādam ir kaut divas bišu saimes,” saka A.Lamsteris. Viņš iegādājies pamatīgu medus sviedi, kura maksā apmēram tikpat, cik divas automašīnas “Golf”. “Medus sviedes darbība ir automatizēta, tāpēc šis process notiek viegli. Tas atmaksājas, jo man laba medus raža ir katru gadu. Tāpat kā daudziem man galvenokārt ir dažādu ziedu medus. Tiesa, pēdējais neapšaubāmi ir griķu medus,” skaidro biškopis. Viņš nesēj nektāraugus bitēm, jo tām ganības vienmēr var atrast. A.Lamsteris secinājis, ka nektāraugu sējumi neatmaksājas, jo ieguldītos līdzekļus ne vienmēr var atgūt. Andris savulaik iesēja bišu amoliņu, bet lietainā vasarā tas noziedēja, pirms kāda bite tajā varēja vākt nektāru. Savukārt no facēlijas ievāktais medus – gaišs un šķidrs – biškopim atgādina cukura sīrupu, nevis medu. “Pēdējos gados zemnieki lielākās platībās audzē cūkpupas. Tās ir ideāls nektāraugs. Arī ziedputekšņi no tām ir lieliski,” atzīst Andris. Pirmo nektāru bites vāc ziedošos pūpolos, kārklos. Tad – blīgznas, kļavas, ozoli, pienenes.