Savāda taka
Svētdien devos vasaras izskaņas garākā ekspedīcijā, kājām mērojot apmēram 10 kilometrus pa dzelzceļa uzbērumu virzienā no Gulbenes uz Ieriķiem un atpakaļ. Redzēju jaunās, skaistās kilometru zīmes ar attiecīgu simboliku un apliecinājumu – šī ir taka zaļā un aktīvā dzīvesveida piekritējiem. Tātad velobraucējiem un kājāmgājējiem. Protams, pa ceļam reizēm var sastapt arī kādu braucošu automašīnu, jo dzelzceļa uzbēruma malās ir pa kādai lauku viensētai un cilvēkiem gluži vienkārši ir kaut kā jāpiekļūst savam īpašumam. Bet ne jau par to ir stāsts. Ne reizi vien esmu skrējusi, soļojusi vai vienkārši pastaigājusies pa šo dzelzceļa uzbērumu, priecājoties par dabas ainavām visos gadalaikos. Šo taku saucu par savu jau gadus piecus vismaz. Kad to sev atklāju, biju pozitīvu emociju pārņemta. Atceros, ka tas bija rudenī. Mēs ar suni cilpojām un priecājāmies. Protams, katrs pa savam. Man žilba acis no skaistajām ābelēm ar bagāto ražu. Pa ceļam nobaudīju un vēl salasīju dažādu šķirņu ābolus – saldus un skābenus, lielus un mazus, iesārtus un sarkanus kā vēžus. Un pēkšņi vēl acu skatienam pavērās rudens dārzā ieslēpts pasaku nams - Kamaldas stacija. Pagāja vien daži gadi, un nu vairs skaisto ābeļu nav. Tās brutāli nozāģētas kā akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš” nevajadzīgs un traucējošs neeksistējoša sliežu ceļa apaugums. Lai arī “Dzirkstele” centās šo procesu apturēt, interesējās uzņēmumā, apelēja pie estētikas jūtām, pie tā, ka šī taču tagad ir tūrisma taka, nekas nav ņemts vērā. Kaut arī bija mutiski solīts, ka lūgums ir sadzirdēts. Pa vienu ausi iekšā, pa otru - ārā. Daža nozāģēta ābele vēl tagad mētājas tik nevajadzīga, piesmieta un aizmirsta turpat takas malā. Un tie apauguma stumbeņi tādi neparasti gari... Kā durkļi slienas. Zāģeris muguru nav locījis, savu darbu darīdams. Atceros, kad pirms kāda laika vēl tikai ieskanējās ideja par dzelzceļa uzbēruma izmantošanu tūrismam, kāds novada pašvaldības darbonis teica: “Tur taču nav nekā skaista. Nav, ko redzēt. Nav patīkami.” Toreiz viņam nevarēju piekrist. Tagad gan piekrītu. Nevis skaista, bet atbaidoša tūrisma taka. Un Kamaldas stacija arī vairs nav pasaku namiņš, bet krāsmatas, kas palikušas pāri pēc degšanas. Pa kuru laiku tas noticis, kāpēc? Neviens nezina, un visiem ir vienalga.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"