Vai Valsts prezidenta ievēlēšana atklātā balsojumā veicinās sabiedrības uzticību Saeimai?

2018. gada 14. septembris 00:00

Saeimā pirmajā lasījumā ir atbalstīti grozījumi Latvijas Republikas Satversmē. Šobrīd Satversmē ir noteikts, ka Valsts prezidentu ievēlē, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 deputāta balsi.

Raitis Apalups, 6.Saeimas deputāts: - Piekrītu, ka Saeimas deputātu balsojumam par Valsts prezidentu ir jābūt atklātam. Tiesa, grūti spriest, vai tas būs labāk. Nav pārliecības, ka ar atklātu balsojumu situācija uzlabosies. Iespējams, nedaudz mazināsies politiķu neredzamās spēles. Manuprāt, liela nelaime ir tā, ka balsojumā deputāts nevar paust savu personisko viedokli. Viņam ir jāievēro partijas frakcijas disciplīna, kas, savukārt, ir no kaut kā atkarīga. Tiek apgalvots, ka frakcijā visi jautājumi tiek demokrātiski izdiskutēti. Patiesība ir tāda, ka “kora” diriģenti ir citur. Tas nozīmē, ka atklātais balsojums būs tikai izkārtne. Diemžēl tas nedos tādu rezultātu, uz kādu cer vēlētāji. Varbūt būs labāk. Bet vai pavisam labi, es tam neticu. Šobrīd politiķi cer, ka balsojums par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu viņiem būs bonuss gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. Citādi viņi būtu jau agrāk izšķīrušies par šādu lēmumu. Daudz ir spriests par tautas vēlētu prezidentu. Taču arī tautai būtu grūti izvēlēties prezidenta kandidātus. Pareizi būtu šos kandidātus ilgākā laika periodā apspriest, kā arī rīkot debates un intervēt. Tad būtu priekšstats par iespējami labāko prezidentu, bet citādi var iebalsot to, kas prot tikai skaisti runāt.

Aivars Circens, pensionēts jurists: - Kamēr būs valdošo partiju koalīcijas padomes vienošanās, lai Saeimā balsu vairākumu iegūtu likumi, kā arī valdības lēmumi, tikmēr nekas nemainīsies. Tas ir tikai tāds vizuāls uzlabojums. Koalīcijas padomes vienošanās ir tās pašas “zoodārza sarunas”, kas var notikt jebkurā vietā. Iespējams, ka pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām daudziem politiķiem gribējās izlikties labākiem. Kardinālas izmaiņas ir iespējamas, tikai mainot Saeimas vēlēšanu sistēmu un dodot iespēju balsot par personībām, nevis partijām. Demokrātiskā iekārtā ir iespējama mažoritāra, kā arī jaukta vēlēšanu sistēma. Kamēr kandidātu sarakstus veido partijas, tām ir savi “likumi” un vēlmes. To izvēlē liela nozīme ir tam, kas atrodas partijas vadībā. Partijas ir visās valstīs, bet reti kurā to ir tik daudz kā Latvijā, turklāt liela daļa ir tā saucamo “kabatas” partiju. Uzskatu, ka partija var izvirzīt savus kandidātus vēlēšanām, bet vēlētāji vērtē un balso par katru atsevišķi. Vienā vēlēšanu listē varētu būt visi deputātu kandidāti, un katram pievelkam krustiņu vai to svītrojam. Diemžēl partijas nav ieinteresētas mainīt vēlēšanu sistēmu. Pagaidām nav vēl zināms, vai tiks mainīta Satversme. Par Satversmes grozījumiem ir jānobalso 75 % deputātu. Šī Saeima konceptuāli atbalsta atklātu balsojumu par Valsts prezidentu. Bet kas būs pēc 13.Saeimas vēlēšanām? Turklāt šīm izmaiņām nav būtiskas nozīmes. Nozīme būtu tad, ja Valsts prezidentu vēlētu visa tauta.

Andris Bokalders, pensionārs: - Nekas nemainīsies. Juridiski Saeimā būs atklātais balsojums, bet nebūs tā, ka katra partija vai katrs deputāts balsos saskaņā ar savu viedokli. Pat tāda lielvalsts kā Amerika nevar panākt godīgas prezidenta vēlēšanas. Valsts prezidents ir reprezentatīva amatpersona, tāpēc ne katrs var un vēlas ieņemt šo amatu. Tas nozīmē, ka jebkurā gadījumā šāds cilvēks ir jāmeklē, jāpierunā un viņa kandidatūra jāsaskaņo. Grūti atrast tādu cilvēku, kāda bija Vaira Vīķe–Freiberga. Nelaime arī tā, ka nereti šie cilvēki nevēlas uzņemties tik lielu atbildību, kā arī nav gatavi cīnīties, aizstāvēt idejas, kas stiprina valsti. Tieši tāpēc grūti būtu atrast kandidatūru arī tautas vēlētam prezidentam. Mēs varbūt zinām, kurš būtu piemērots pārstāvēt Gulbenes novadu. Bet visu Latviju? Egilu Levitu daudzi pazīst un ciena. Kuru vēl? Artis Pabriks kādreiz tika minēts kā prezidenta kandidāts, bet viņa reklamēšanās atsita smeķi. Jānis Stradiņš būtu cienījams prezidenta kandidāts, bet viņš atteicās no šī goda.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vai Valsts prezidenta ievēlēšana atklātā balsojumā veicinās sabiedrības uzticību Saeimai?

Kategorijas