Nedēļa vēsturē

2018. gada 14. septembris 00:00

Interneta laikmetā, šķiet, vienā mirklī varam uzzināt par jebkuru notikumu, kas norisinās plašajā pasaulē. Un nereti rodas jautājums – vai tagad dzīve ir ātrāka un viss notiek vairāk un iespaidīgāk? Varbūt vienkārši daudz ātrāk un izteiksmīgāk par visu uzzinām? Egils Jucevičs sagatavojis apskatu par notikumiem šajā laika periodā pasaulē pagātnē. Ir interesanti palūkoties uz septembri pilnīgi citā laikmetā.

1768. gada 13. septembrī Luses pilsētiņas (Francijā) tuvumā atskanēja lielgabala šāvienam līdzīgs dārdiens un zemē ietriecās nezināms ķermenis. Kritiena vietā saskrējušie ieraudzīja līdz pusei zemē iegrimušu karstu trīsstūrainu 3,5 kilogramus smagu akmeni. Mīklaino objektu nosūtīja uz Parīzes Zinātņu akadēmiju, kur pie izpētes ķērās ķīmiķis Antuans Lorāns Lavuazjē, mineralogs Olivjē Fužero un farmaceits Klods Luijs Kadē. Viņu slēdziens mūsdienās izraisa jautrību, jo tā laika izcilāko zinātnieku secinājums pēc būtības bija: “No debesīm akmeņi nevar krist, jo debesīs akmeņu nav!” Tomēr jāatzīst, ka formāli zinātnieku secinājums 18. gadsimtam bija sastādīts profesionāli, vienkārši akmens izpēte toreiz nevarēja ne apstiprināt, ne noliegt tā kosmisko izcelšanos – vienkārši trūka datu. Pat mūsdienās uz Zemes nokritušos meteorītus, kuri 94 procentos gadījumu sastāv no silikātiežiem, ir ļoti grūti identificēt un atšķirt no parastiem Zemes izcelsmes akmeņiem. Vieglāk atpazīt dzelzs–niķeļa meteorītus, bet tie novērojami krietni retāk. Tādēļ galvenā meteorītu “ieguves” vieta ir biezie Antarktīdas ledāji – uz to virsmas atrastie silikātiežu un metālu fragmenti var būt tikai kosmiskas izcelsmes, nevis Zemes ieži, kas neizprotamā veidā izspiedušies no apakšas cauri simtiem metru biezajam ledājam.

1891. gada 14. septembrī Volverhemptonā (Anglijā) spēlē starp “Wolverhampton Wanderers” un “Acrington Stenli” futbola komandām laukuma saimnieku uzbrucējs Džons Hits guva vārtus, izpildot vēsturē pirmo 11 metru soda sitienu.
Pirms divām nedēļām futbola spēles noteikumos iekļāva punktu Nr. 13 par 11 metru soda sitienu, ko ierosināja fabrikants un bijušais futbolists Viljams Makkrums. Sākumā viņa ierosinājums izpelnījās niknu kritiku, bet tā pretinieku domas mainījās Britānijas futbola asociācijas kausa izcīņas ceturtdaļfināla spēlē. Minūti pirms mača beigām komandas, kura bija vadībā ar 1:0, aizsargs vārtos lidojošo bumbu atvairīja ar roku, un pretinieki ieguva tiesības uz soda sitienu no notikuma vietas – dažus centimetrus no vārtu līnijas. Vārtsargs nostājās uz vārtu līnijas cieši pie bumbas un sitienu nobloķēja.
1782. gada 16. septembrī pirmo reizi tika lietots ASV valdības “Lielais zīmogs”, izgatavots pēc Kontinentālā kongresa 1776. gada 4. jūlija lēmuma (šajā dienā kongresmeņi arī apstiprināja Neatkarības deklarāciju; tagad šajā datumā ASV svin Neatkarības dienu). Ar jauno zīmogu apzīmogoja ģenerāļa Džordža Vašingtona (par pirmo ASV prezidentu viņš kļuva tikai 1789. gadā) ar Angliju parakstīto vienošanos par ASV Neatkarības kara gūstekņu apmaiņu un izturēšanās pret tiem uzlabošanu.
Zīmogam ir divas puses. Averss ar valsts ģerboni – spārnus izpletušu baltgalvu ērgli – tiek lietots, apstiprinot svarīgākos valsts dokumentus. Reverss ar tajā attēlotu piramīdu, kas simbolizē valsts stabilitāti, kā zīmogs nav lietots, bet tā attēls ar prezidenta Franklina Delano Rūzvelta 1935. gada lēmumu tika uzlikts uz viena dolāra banknotes. Uz ASV naudas zīmēm tas atrodas vēl joprojām.

2002. gada 17. septembrī arheologiem izdevās ielūkoties aiz senās Ēģiptes Heopsa piramīdas pirms 45 gadsimtiem aizvērtajām durvīm un parādīt tur ieraudzīto tiešā ēterā TV skatītājiem 170 valstīs. Heopsa piramīdas centrālajā daļā esošās tā saucamās valdnieces apbedīšanas kameras dienvidu šahtā tika ievadīts miniatūrs vadāms robots. Šahta ar šķērsgriezuma laukumu 20x23 centimetri no kameras sienas iet 40 grādu leņķī augšup piramīdas dienvidu skaldnes virzienā. Pavirzoties pa šahtu 64 metrus, robots atdūrās pret kaļķakmens sienu. Robots tur izurba caurumu divu centimetru diametrā un ievadīja tajā optiskās šķiedras televīzijas kameru. Redzētais zinātniekus pamatīgi apbēdināja: 27 centimetrus aiz izurbtajām durvīm atradās... vēl vienas durvis. Uzbūvēt nākamo automātisko robotu līdz šim nav izdevies.

1947. gada 18. septembrī ASV prezidents Harijs Trumens izdeva pavēli dibināt CIP – Centrālās izlūkošanas pārvaldi (CIA – Central Intelligence Agency). Spiegošana ASV budžetā bija ievērojams izdevumu postenis jau kopš tās nodibināšanās 1776. gadā, bet pastāvīgi izlūkdienesti radās tikai simt gadu vēlāk armijā un flotē; arī citas valsts institūcijas veidoja nodaļas, kas ievāca informāciju katra savā nozarē. Otrā pasaules kara laikā bija izveidots izlūkdienests “Office of Strategic Services”, kurš spiegoja un veica sabotāžas aktus fašistiskās Vācijas okupētajās valstīs. To kā vairs nevajadzīgu likvidēja 1945. gadā, bet, pastiprinoties konfliktam ar PSRS, radās jauna nepieciešamība pēc izlūkošanas. H.Trumens vēlējās izveidot vienu apvienotu dienestu, kas uzmanītu sāncensi Austrumos un ziņotu tieši viņam. ASV šajā laikā jau bija vairāki izlūkdienesti, tie pēc nelielas stīvēšanās bija spiesti atdot varu “lielajam brālim”.
Šodien CIP ir nozīmīgākā ASV izlūkošanas aģentūra un viena no nozīmīgākajām (publiski zināmajām) arī pasaulē. Tās uzdevums ir apkopot un analizēt informāciju par notiekošo citās valstīs, ārvalstu organizācijām un iedzīvotāju darbību. Aģentūra faktiski nepakļaujas nekādai kontrolei. CIP galvenā mītne atrodas ASV galvaspilsētā Vašingtonā, Lenglijā, tās pašreizējā direktore ir 33 gadus aģentūrā nostrādājusī Džīna Hapela – pirmā sieviete valsts vēsturē, kas ieņem šo ietekmīgo amatu.

1910. gada 19. septembra naktī Tomass Džennings, tikko kā atsēdējis par zādzību ar ielaušanos, Čikāgā pa atmūķēto logu ielīdis Klarensa Hillera mājā, noteikti nesapņoja par iekļūšanu vēsturē. Pēkšņi parādījās mājas saimnieks, pārsteigtais iebrucējs viņu nošāva un bēga. Policijas patruļai nakts vidū pa ielu skrejošs vīrietis likās aizdomīgs, netālu no nozieguma vietas to aizturēja. Vainas pierādījumu nebija – izņemot četru viņa pirkstu nospiedumu uz Hillera mājas svaigi krāsotā žoga. Tiesā aizstāvis centās pierādīt, ka spriedumam ar to nepietiek, bet tiesnesis Ilinoisas štata augstākās tiesas loceklis Orins Karters domāja citādi. T.Dženningsu atzina par vainīgu slepkavībā un 1912. gada 16. februārī pakāra. Tas bija pirmais nāves spriedums, kuru pasludināja, kā pierādījumu izmantojot pirkstu nospiedumus.

1830. gada 15. septembrī atklāja pasaulē pirmo starppilsētu pasažieru dzelzceļa līniju ar tvaika lokomotīvēm Liverpūle–Mančestera. Pulksten 11.20 no Liverpūles 50 kilometru garajā ceļā devās astoņu vagonu vilciena sastāvs. Par projekta tehnisko vadītāju akcionāru sabiedrība “Liverpool & Manchester Railroad Company” nozīmēja lokomotīves izgudrotāju un konstruktoru Džordžu Stefensonu, kurš ne tikai konstruēja un uzbūvēja lokomotīvi, kas, uzvarot atklātā konkursā, ieguva tiesības apkalpot jauno līniju, bet arī trasē uzbūvēja vairāk nekā sešdesmit tiltu. Dž.Stefensons iekārtoja arī pašu maģistrāli, kura, pēc ekspertu vienprātīga atzinuma, “kravnesības un izturības aspektos” vērtējama kā ceļu būves šedevrs. Dž.Stefensona izvēlētais līnijas platums visās valstīs, izņemot bijušās PSRS republikas, līdz pat mūsu laikiem skaitās standarta platums. Pirmie pasažieru vilcieni attīstīja 30 kilometru stundā lielu ātrumu. Pasažieri bija sajūsmā. Pirms līnijas būves avīzes gan visā nopietnībā apsprieda, vai gar dzelzceļu nevajadzētu vienlaidu žogu, lai pasažieri neredzētu, kādā ātrumā viņi pārvietojas, – daži ārsti bija izteikuši bažas, ka tas varētu nopietni traucēt cilvēku smadzeņu darbībai.

+ 1

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nedēļa vēsturē

Kategorijas