Uz kuru pusi?

2018. gada 18. septembris 10:38

Spraigas debates par Eiropas nākotni man bija iespēja dzirdēt pagājušajā nedēļā Strasbūrā, kur pulcējās Eiroparlamenta deputāti. Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers uzstājās ar runu par stāvokli Eiropas Savienībā. Šī bija pēdējā viņa runa, jo nākamgad būs Eiroparlamenta vēlēšanas, pēc tām, protams, deputātu grupas atkal virzīs jaunus kandidātus EK prezidenta amatam. Šajā runā Junkers uzvēra nepieciešamību Eiropas dalībvalstīm meklēt kopsaucējus un būt vienotām, kā arī iestāties pret galēji labējiem un antieiropeiskiem spēkiem. Viņa runā bieži tika lietoti vārdi “vienoti” un ”eiropieši”, kas krasi atšķīrušies no viņa pirmās – 2015. gadā teiktās – runas, kurā galvenie vārdi bijuši “eiro” un “krīze”, salīdzina “Delfi”, balstoties uz portālu “EU Observer”. Zīmīgi ir Junkera vārdi, ka Eiropai esot jāsaka “nē neveselīgam nacionālismam un jā apgaismotam patriotismam”. Pēc runas sekoja Junkera atbalstītāju un oponentu debates, un interesanti, ka var piekrist gan vienai, gan otrai pusei. Tas, ka vienotības Eiropā nav, redzams ik uz soļa, spilgtākais piemērs Anglijas izstāšanās vai cīkstēšanās ap imigrantu tēmu, taču tikpat labi jāpiekrīt tiem, kas saka, ka šī situācija nav salīdzināma ar Eiropu pēc 2. pasaules kara, turklāt vajadzētu atcerēties, ka pavisam nesenā pagātnē Berlīni vēl sadalīja mūris. Skaidrs, ka visur un ikviens Eiropā vēlas dzīvot labklājībā, mierā un drošībā, bet atšķiras izpratne un līdzekļi, kā šos mērķus sasniegt. Vai vismaz esam vienoti izpratnē par Eiropas vērtībām - cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesībām? Arī tās tiek traktētas tik dažādi. Izrādās, ka vienotība ir tik grūti sasniedzams mērķis gan Eiropā, gan arī tik mazā valstī kā Latvija. To parāda arī šīs Saeimas vēlēšanas. Tik daudz jaunu spēku ar līdzīgām idejām par to, kā veidot Latvijas labklājību, un tik neiespējami bija partijām apvienoties lielākā grupā. Ir pavisam skaidrs, ka vēlētāju balsis tas sašķaidīs, jo cilvēki ir apjukuši no partiju pārbagātības, un īsti viņiem nevar to pārmest. Viens vismaz man ir skaidrs - valsts kursa maiņu no rietumiem uz austrumiem es gan negribētu piedzīvot. Un es ceru, ka patiesībā to negrib piedzīvot lielākā daļa cilvēku ne Latvijā, ne arī citur Eiropā. Un tas tad arī varētu būt galvenais virzītājspēks vienotībai.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Uz kuru pusi?

Kategorijas