Kur šūpojas rasas pērles

2018. gada 18. septembris 11:26

110

“Raspodiņu kausiņos mirdzēdamas šūpojas rasas pērles...” tā rakstīts uz “55 mārīšu” tējas paciņas un tā jūtamies, ierodoties Madonas novada Praulienas pagasta “Lejaszīlēs”. Tur dzīvo rakstniece Ilze Indrāne, kura pavasarī nosvinēja 91.jubileju. Tur saimnieko viņas dēla ģimene. “Ilze Indrāne šajās mājās ienāca 50.gadu vidū. Šajās mājās piedzima mans vīrs, mani bērni te ir dzimuši un auguši. Tepat pāri ir Maizes kalns, jo krievu laikos tur auga rudzi, un blakus ošu gatve, pa kuru vecmāmiņa gāja uz skolu, bet vēlāk aprakstīja savos darbos. Neesam tipiski lauksaimnieki, bet drīzāk zinātnieki un pētnieki. Esmu Rīgas Tehniskās universitātes pasniedzēja. Ārstniecības augi ir mans vaļasprieks, kas biznesā pārauga 2009.gadā. Mēs vairāk balstāmies uz ārstniecības augiem savvaļā. Priecājamies par to, ko Dievs ir devis. Uzņēmumā esam nodarbināta visa ģimene, kaut gan katram vēl ir savs maizes darbs. Bet šis ir tāds vaļasprieks un ģimenes kopā būšana, kur mēs katrs ieliekam savas radošās idejas,” saka uzņēmuma “55 mārītes” saimniece Līga Lieplapa.
Degustējam trīs piedāvātās tējas – gaiļbiksītes, ugunspuķes un tēju maisījumu, par kuru saimniece saka, ka katrs pats esam gudrs, tikai jāatvēl laiks sev un jāpadomā par sevi, jo tikai nedaudzus augus nedrīkst jaukt kopā. L.Lieplapa sniedz īsu ieskatu par ārstniecības augiem, izraisot interesantu sarunu. “Es neesmu farmaceits, neesmu dziednieks. Es stāstu to, ko esmu lasījusi publikācijās, ko dakteris Tereško ir stāstījis un ko pati savā dzīve esmu izbaudījusi. Es nesaku, ka visiem viss palīdz, bet vajag mēģināt. Vajag bērniem mācīt, jo pirmā “aptieka” mums ir aiz loga. Tējas pērciet no zināmiem tirgotājiem, jo tagad tēju vācēju ir tik daudz un vāc visneiedomājamākajās vietās, uz ielas sakrauj, vāc maisiem. Jāskatās, no kā pērkat,” viņa saka.

Nenonieciniet savu dārzu!
Salvijai ir īpatnēja smarža, tā palīdz pie angīnas, imunitātei. Ļoti garšīga esot kopā ar pelašķi. Var vākt visu lakstu. Bērzu lapas ir brīnišķīgs urīndzenošs nieru tīrītājs, tūskas noņēmējs, droši var dzert sievietes gaidībās, kad pampst kājas, jo tējai nav blakusefektu. Jāvāc maigās lapiņas, kas nav vaskainas un sacietējušas. Rasaskrēsliņš ir brīnišķīgs organisma tīrītājs, tīra nieres, pazemina temperatūru.
Vībotne palīdz temperatūras noņemšanai, bronhītiem, ļoti labi ārstē kuņģa čūlu, ir izteikti nomierinošs līdzeklis. “Pumpuriņi galā ir ļoti laba garšviela gaļas ēdieniem: apkaisa cepeti pirms ņemšanas no cepeškrāsns. Brīnišķīgs aromāts! Var likt zupām. Pirtīs un arī vannā var svaigu vībotni aptīt pa roku, uztaisot vīkšķīšus. Kaifosiet! Antibakteriāla iedarbība, eļļains augs, smarža, un āda ir brīnišķīga!” saka L.Lieplapa.
Vārpatas sakne ir laba kuņģim, gremošanai. Pļavas zeltslotiņa palīdz aknu problēmu risināšanai. Jāvāc tad, kad tikko sāk ziedēt un augša vēl ir pumpurā. Apinis uzlabo atmiņu. Pusindīgs augs, var lietot tikai drusku, vieglu tēju. Vīgrieze palīdz gulēšanai, brīnišķīgi noņem temperatūru.
“Nomierinoša ir viegla tēja. Ja taisa stiprāku, skriesim visu nakti kā zirgi. Tas ir tāpat kā ar kumelītēm: viegla tēja - viegls vēders, stingra tēja - stingrs vēders. To vajadzētu atcerēties. Var vākt visu kātu ar lapiņām, ne tikai ziedus,” saka saimniece un piebilst, ka vēl visiem dārzā ir augs, kas izraisa emocijas. Izrādās, tā ir gārsa. “Ļoti garšīga ir salātos, viens no pavasara vitamīnu avotiem. Bet īstenībā viņu var ēst visu vasaru, tikai mēs esam izlaidušies un ejam uz dārzu pēc gurķiem. Bet jaunās lapiņas var plūkt un ēst visu vasaru. Savukārt vecās, cietās lapiņas lieto tējā, kas ļoti labi ārstē podagru. Mēs esam izmēģinājuši uz manas mammas. Pēc tam, kad viņai konstatēja paaugstinātu urīnskābes līmeni asinīs un ļoti sāpēja locītavas, viņa ēda gārsas salātos un dzēra tēju. Un tiešām mēneša laikā viņai analīzes kļuva normālas un rokas vairs nesāpēja. Tāpēc nenonieciniet savu dārzu, jo tur ir pilns ar veltēm!”
Pelašķim viss labums ir lapās un kātā. “Ziedi arī ir labi, mēs arī vairāk piedāvājam ziedus, jo diemžēl cilvēki pērk vairāk ar acīm. Pelašķis veicina asins recēšanu: ja pa deguns tek asinis, mazo lapiņu samīca un degunā iekšā – momentā pārstāj tecēt. Arī uz brūces var likt.”
Nātres pretēji – šķidrina asinis, ir dzelzs avots. “Var lietot pārtikas uzglabāšanai, starp lapām liekot gaļu, zivis. Piena kannas mazgā. Nātru pumpuriņi ir brīnišķīgs līdzeklis potences uzlabošanai. Lieto kā garšaugu, no kaltētām nātrēm arī zupu ziemā var vārīt.”
Ugunspuķei vāc lapas. Tā dod enerģiju, stiprina imunitāti, uzlabo gremošanu. Jāvāc, kad tikai apakša zied un nav izveidojušās pākstis. Māllēpes ļoti labi palīdz plaušu karsonim. Lapas balto pusi var likt uz applaucējumiem - ļoti labi sadzīst. Arī ceļmallapa tiek galā ar plaušu karsoņiem. Tai piemīt antibaketriālas īpašības. Avenes pazemina temperatūru, lieto saaukstēšanās gadījumā, pie elpceļu saslimšanām. Ziemā vāra aveņu kaulus. Purva vārnkāja palīdz pie locītavu sāpēm un arī mugurai, bet kalmju saknes var likt uz sāpoša zoba: anestezē un arī aptur iekaisumu.

Brīnišķīgas lietas - tepat blakus
“Vienkāršs postulāts: viss, kas zem kājām, ir vajadzīgs un derīgs! Vienkārši mums ir jāatjauno zināšanas, jāatceras, kaut kur gēnos apakšā tas mums jau ir. Piemēram, pieneņu saknes garšo pēc riekstiem! Vāc agri pavasarī vai vēlu rudenī. Tās ārstē aknas. Pieneņu ziedi katru dienu pa divām galviņām jāapēd tāpat vai salātos. Arī pieneņu lapas var likt tējā un dzert aknu veselībai. Farmaceitiski tas nav apstiprināts, bet ir publikācijas, ka pieneņu lapas palīdz onkoloģijā. Daudz spēka ir ticībā! Ja mēs ejam uz baznīcu, tad jau mēs saprotam, ka mēs visu nezinām un ir kaut kas vairāk, nekā mēs domājam,” teic saimniece. “Saka, ka uz Jāņiem visām tējām jābūt savāktām, bet drīzāk tā ir tāda rituāla lasīšana. Ir jālasa tās tējas, kuras ir gatavas lasīšanai. Augus nogriež, sasmalcina un žāvē tumšā vietā, lai vējš tiek klāt. Var, protams, nogriezt, sasiet buntītēs un žāvēt, bet tad augs vēl turpina savu dzīvošanu, kamēr novīst. Jāliek glabāšanai traukos vai papīra maisiņos, jo papīrs elpo. Burkā, lai arī tēja ir žāvēta, rodas mitrums. Tad pietiek ar vienu nakti un viss ir sapelējis. Lakstaugi jāaplej ar karstu ūdeni, nevis verdošu, bet, piemēram, pumpuri, saknes, Islandes ķērpis ir obligāti jāuzvāra, jo tad aktivizējas nepieciešamās vielas un arī rūgtums pazūd. Mēs skrienam pakaļ ehinācejai, salvijai, čī sēklām, ogām un kam tur vēl ne, bet mums ir brīnišķīgas lietas tepat blakus!”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kur šūpojas rasas pērles

Kategorijas