Uz Aglonu satikt pāvestu!

2018. gada 26. septembris 00:00

685

Kaut kas vairāk par vārdiem, Romas pāvesta Franciska klātbūtne pirmdien Aglonā mudināja kopā ar citiem ticīgajiem būt arī gulbeniešiem. Gatavošanās šim notikumam bija tikpat svarīga kā piedalīšanās. Uz Aglonu ticīgie devās ar ielūgumiem, gulbeniešiem tika izplatīti aptuveni 200 ielūgumu - “Dzirkstelei” stāsta Astra Balode no Gulbenes katoļu draudzes.
Gulbenieši braukuši uz Aglonu divos sarūpētajos autobusos jau agri no rīta, kā arī privāti. Faktiski ceļā un Aglonā uz vietas, kā arī pēc tam braucienā uz mājām tika pavadīta visa diena. No Gulbenes līdz Aglonai tomēr ir 145 kilometri.
Gatavošanās periodā gaidāmajam notikumam Gulbenes katoļu draudzē bijusi jūtama īpaša saliedētība. Tas ir saprotami, jo katoļiem brauciens uz Aglonu bija tikšanās ar savas baznīcas tēvu. A.Balode bilda, ka viņai patikuši arī sarežģījumi sakarā ar gaidāmo tikšanos – vēsais laiks, sevis pārvarēšana, grūtības. Arī pāvestam, kā jutusi viņa, nav bijis viegli. Viņš izskatījies noguris un saaukstējies. Tomēr šīs grūtības un to pārvarēšana vēl vairāk vienojušas visus klātesošos.

Ticīgo un visas tautas kopība
Pirms pāvesta Franciska sagaidīšanas ticīgie Aglonā pavadīja laiku lūgšanās. “Mums bija dota tāda iespēja. Tā bija ne tikai baznīcas, bet arī tautas kopība,” saka A.Balode. Gaidīšana, satikšanās ar pāvestu bijusi no vienas puses ilga, bet no otras puses – īsa. “Pēkšņi viss bija galā. Izbrīns,” viņa stāsta. Būšanu Aglonā viņa raksturo kā saviļņojošu notikumu. Kad pāvests braucis “papamobilī” pa Aglonas laukumu, cilvēki arvien vērsušies viņa virzienā gluži kā saulespuķes seko līdzi saulei. “Tas bija tāds skaists simbols. Cilvēki bija priecīgi būt kopā. Tā bija cita realitāte... Būt klāt, dzirdēt balsi, redzēt pāvestu, būt tuvumā,” stāsta A.Balode.
Viņai interesanti licies tas, cik labi savā Aglonā sacītajā uzrunā pāvests Francisks ir pratis raksturot latviešu tautu. “Viņš izteica domu, ka mēs dažreiz esam kopā vienā telpā. Viens ir būt kopā, otrs – pamanīt cita cilvēka vajadzības un ar mīlestību viņam pakalpot. Mēs varam būt kopā vienaldzīgi, bet varam būt kopā arī ar mīlestību un iejūtību citam pret citu. Man likās pāvests labi sajutis latviešu būtību, ka mēs mēdzam norobežoties un neatvērties citiem cilvēkiem. Mēs pat varam ilgus gadus dzīvot vienā darba kabinetā vai pat vienā ģimenē un īsti neatvērties cits citam, nesarunāties patiesi un ar mīlestību,” stāsta A.Balode. Viņa uztvērusi šo domu kā sev ļoti vajadzīgu: redzēt un just cilvēku, kas ir blakus, pat ja šis cilvēks ir svešs un ja to jāsatiek tikai reizi mūžā. A.Balodei blakus atradies jauns cilvēks, ne šejienietis, kurš bija ģērbies gadalaikam neatbilstoši. Bijis žēl noraudzīties viņa salšanā. Viņa atdevusi puisim savus cimdus. Tas bijis pats mazākais, ko varējusi izdarīt šā cilvēka labā.

Būs spēks cīnīties un nepagurt
“Mūsu ģimenei tas bija ļoti būtisks notikums. Bijām sapakojušies, sagatavojušies. Es baudīju šo mirkli. Nebija nekādu šaubu – braukt vai nebraukt. Bija iespēja būt Aglonā, un mēs to izmantojām. Mums tas bija būtiski. Tā bija liela svētība ģimenei, ko mēs guvām,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes katoļu draudzes locekle Ieva Brūniņa, “Gulbenes Buku” basketbola komandas trenera Artūra Brūniņa dzīvesbiedre. Aglonā viņi bija plašā saimē – kopā ar abām mazajām meitām Katrīnu un pastarīti Kristīni. Klāt bija arī vīra vecāki – Valentīna un Jānis Brūniņi. Divu stundu ilgo gaidīšanu līdz svētajai misei un arī dievkalpojuma norises divas stundas dzimta izturējusi labi. “Bija tā vērts! Izmantojām brīvdienu tam, kam tā bija paredzēta,” saka Ieva, kuras laulībā ar vīru Artūru ticība un katoļu baznīca ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. “Mēdz teikt, ka nav sliktu laika apstākļu, ir nepiemērots apģērbs. Mēs bijām saģērbušies ziemīgi. Kaut gan laiks tur, Aglonā, mums pagāja vienā elpas vilcienā,” “Dzirkstelei” stāsta A.Brūniņš. Sākumā bijis vēsi un lietus, bet, kad debesīs parādījies helikopters, ar kuru atlidoja Romas pāvests, laika apstākļi mainījušies, kļuvis gaišs. “Varbūt sakritība, bet tomēr gribas teikt, ka tas bija Dieva pirksts. Cilvēki jutās atalgoti, jo bija braukuši šurp, sagaidījuši pāvestu Francisku.” Redzēt viņu tuvumā, dzirdēt viņa balsi – tās sajūtas nav aprakstāmas!” uzsver A.Brūniņš. Tas bijis kaut kas ļoti īpašs. Viņam vajadzējis sadalīt uzmanību, jo Aglonā atradies kopā ar bērniem, tomēr pašu galveno no gaidītā guvis. To sauc par svētību. “Reizēm drūmajā ikdienā šis brīdis bija kā saules stariņš. Tāpēc ir vērts darīt un cīnīties. Ir gūta motivācija un spēks turēt galvu augšā un vienkārši iet uz priekšu. Par piemiņu no kopā būšanas Aglonā Brūniņu saime glabās tur iemūžinātu kopbildi. Viņi visi ir kopā. Attēlā pāvests Francisks nav redzams, taču viņi paši zina, ka šajā brīdī ir viņa tuvumā, viņa svētībā.

Lūdzās arī par mājās palikušajiem
Ne visi varēja aizbraukt uz Aglonu, kaut bija vēlējušies. Kādam bija arī jāpaliek mājās. Gulbenes katoļu draudzes locekle Līga Strapcāne palika mājās auklēt saslimušos bērnus Bernadeti un Jāni Pāvilu. Uz Aglonu devās dzimtas pārstāvji – Līgas vīrs Jānis Strapcāns un mamma Valentīna Birzniece. Vēlēšanās satikt pāvestu katram cilvēkam, katram ticīgajam ir personisks notikums un personiska motivācija - “Dzirkstelei” saka L.Strapcāne. Tā kā ģimenes pārstāvji bija devušies satikt pāvestu Francisku, viņai neesot sajūtas, ka kaut kas būtu palaists garām.

Uzziņai

◆ 24.septembrī Rīgu un Aglonu apmeklēja 81 gadu vecais itāļu izcelsmes Romas pāvests Francisks. Francisks ir 266. un pašreizējais pāvests, Romas katoļu baznīcas galva, kā arī Vatikāna vadītājs. Aglonā viņš piedalījās dievkalpojumā, kas notika ārā. Šā dievkalpojuma laikā no bazilikas ārā bija iznesta Aglonas dievmātes brīnumdares svētglezna. Tāpat notika 1993.gadā, kad Aglonā viesojās pāvests Jānis Pāvils II.

◆ Pāvestam Franciskam Latvijā tika uzdāvināta Aglonas dievmātes brīnumdares svētgleznas kopija. Pati svētglezna tiek uzskatīts par kopiju svētbildei, kura atrodas dominikāņu baznīcā Lietuvā, Traķu pilsētā. Noteikts, ka glezna ir vecāka par pašu Aglonas baznīcu un atbilst 16.gadsimtam. Cilvēki Aglonas dievmātei izsaka savas lūgšanas. Tiek uzskatīts, ka glezna spēj dziedināt no slimībām. Pāvests Francisks viesošanās laikā Aglonā 24.septembrī kā dāvanu dievmātei pasniedza īpašu rožukroni jeb lūgšanu krelles.

◆ Tobrīd 73 gadus vecais Jānis Pāvils II (1920.18.05. - 2005.02.04.) Latvijas vēsturē bija pirmais pāvests, kurš apmeklēja šo valsti. Tas notika 1993.gada 8.septembrī. Jānis Pāvils II pēc tautības bija polis. Šogad aprit 25 gadi, kopš viņa vizītes Latvijā.

◆ Tiek uzskatīts, ka pāvesta vizīte kādā no valstīm vienmēr sev līdzi nes pārmaiņas. Pāvests parasti dodas turp, kur tauta piedzīvo kādas grūtības, kur jārod spēks atjaunotnei. Latvijā pāvests Francisks ciemojās Baltijas vizītes gaitā, kā arī sakarā ar Latvijas valsts simtgadi.
(“Latvijas Radio” un “Wikipedia.org”)

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Uz Aglonu satikt pāvestu!

Kategorijas