Ar iekšējo trakumu

2018. gada 26. septembris 00:00

Gulbenietis Ralfs Skopāns ir kaislīgs motobraucējs. Motosports viennozīmīgi ir viņa sporta veids. Tā ir viņa sirdslieta. Jau kopš bērnības viņu ir saistījuši motocikli. Savu motobraucēja karjeru Ralfs sācis jau septiņu gada vecumā. “Ar motosportu vēlētos nodarboties visu mūžu, bet, tā kā šis sporta veids ir dārgs, bez atbalstītājiem neiztikt. Ceru, ka man būs atbalstītāji, jo jebkurš atbalsts – gan finansiāls, gan morāls - motosportā ir svarīgs,” saka Ralfs.
Jaunietis ir pārliecināts, lai nodarbotos ar šo sporta veidu, ir jābūt iekšējam trakumam, pašdisciplīnai, arī izturībai un mērķim, jo tikai tā var kaut ko sasniegt. Un Ralfs tāds ir. Viņš stāsta, ka mammas brālis gulbenietis motosportists Gints Markovs ir viņa treneris. “Kad man bija seši septiņi gadi, braucu viņam līdzi uz treniņiem, un jau tad man tas viss iepatikās. Mamma man nopirka pirmo motociklu septiņos gados. Bija brīnišķīgi! Varbūt tad to vēl es neuztvēru tik nopietni, bet tagad, kad man ir 18 gadi, ambīcijas ir lielas, mērķi augsti – būt par Latvijas čempionu! Kad tas tiks sasniegts, gribētu braukt Eiropā. Ceru, ka kādreiz šo mērķi sasniegšu – būšu topa braucējs Latvijā un Eiropā,” nākotnes nodomus atklāj Ralfs.

Beidzot... ir izdarīts
Pirmajās sacensībās Ralfs piedalījās 10 gadu vecumā. “Motosportā nevajag neko sasteigt. Treneris bija tas cilvēks, kurš arī uzsvēra - labāk mierīgāk, lēnāk, uz sacensībām uzreiz nevajag. Tāpēc es trenējos. Pirmajās sacensībās uztraukums bija liels, nakts bija negulēta,” atceras Ralfs.
Kā spožākos savas motosportista karjeras gadus viņš min laiku, kad bijis 12 un 13 gadus vecs, jo tad nebija problēmu ar tehniku. Savukārt nākamos četrus gadus viņam neviena sezona īsti nebija izdevusies - pievīla vai nu tehnika, vai veselība. Bet to nevar teikt par šo gadu, jo maija sākumā sacensībās “Dimantu kauss” MINI MX klasē sīvā cīņā Ralfs izcīnīja 1.vietu un ieguva novada ceļojošo kausu. Šosezon piedalījies arī Igaunijas čempionātā. Diemžēl Ralfam sanāca piedalīties tikai divos posmos, jo treniņa laikā guva galvas traumu. “Bet pozitīvi bija tas, ka Baltijā savā klasē var nobraukt topa trijniekā un cīnīties ar stipriem vīriem,” uzsver Ralfs.
Kas attiecas uz sasniegtajiem rezultātiem, tad Ralfs uzsver, ka vienmēr jau var labāk. “Mājas trasē man svarīgi bija ne tikai nobraukt, bet izcīnīt godalgu, un tas arī izdevās. Mājas trasē, kur ir daudz atbalstītāju, daudz skatītāju, atbildība ir lielāka un arī ambīcijas lielākas. Sacensību dienā cenšos būt nosvērts. Svarīgs tad ir tikai starts un brauciens. Šogad, kad kāpu uz Dimantu mototrases augstākā pakāpiena, bija sajūta – beidzot... ir izdarīts...” piedzīvoto stāsta Ralfs.

Lielākie pārdzīvojumi - kad pieviļ tehnika
Viņa lielākie atbalstītāji ir vecāki – mamma Diāna un tētis Sandris, kā arī abas māsas. Par to Ralfs viņiem saka lielu paldies. “Ģimenei ir jābūt saliedētai. Paldies vecākiem, ka ļauj man ar to nodarboties! Tētis kādreiz arī brauca, arī mans vectēvs savulaik brauca. Tās ir trīs paaudzes, kuras aizrauj šis sporta veids,” stāsta Ralfs.
Sacensību laikā Ralfam reizēm ir nācies dzirdēt, kā vecāki apsola savam bērnam jaunāko telefonu vai planšeti, lai tikai nobrauc. “Viņš nobrauc, bet nesanāk, un pats bērns par to pat nepārdzīvo. Pārdzīvo vecāki! Viņam pašam tas nav svarīgi. Un tas nav pareizais ceļš, kā bērnu virzīt. Ja negrib sportot, tad nav jāuzspiež,” prāto Ralfs, kurš pats kopš bērnības vienmēr ir bijis mērķtiecīgs. “Lai arī kādreiz nesanāk, es cenšos un centīšos,” uzsver Ralfs.
Viņš stāsta, ka 11 gadu laikā, kopš brauc ar motociklu, starpgadījumu, kritienu sacensību laikā nav bijis, bet bijis viens atgadījums, kurš joprojām spilgti palicis atmiņā. “Nobraucu braucienu, viss bija kārtībā, bet es attiecībā pret saviem gadiem braucu pārāk lielā klasē, toreiz cīnījos par pirmo trijnieku. Pēc brauciena kļuva ļoti slikti, gulēju komā visu nakti, bet, kad pamodos, tad pirmais, ko pajautāju ārstiem, bija - kur ir mans mocis?” stāsta Ralfs.
Lielākie pārdzīvojumi viņam kā motosportistam esot pat ne par sevi, bet par to, ka tehnika pieviļ. “Tas ir ļoti sāpīgi. Esi gatavojies, bet kaut kā notiek tā,” stāsta Ralfs, kurš motociklu tagad varētu izjaukt pat aizvērtām acīm. “Kādreiz man nepatika remontēt motociklu, gribējās tikai braukt. Tagad eju uz garāžu, jo zinu, ka man mocis jāsataisa,” stāsta Ralfs.
Ralfs mācās Gulbenes 2.vidusskolas 12.klasē, viņš saka, ka, visticamāk, studijas izvēlēsies saistībā ar sportu, jo vēlas būt treneris vai sporta skolotājs. “Mani tik ļoti interesē sports, ka, atzīšos, ir grūti skolā koncentrēties uz citiem mācību priekšmetiem,” smaidot atklāj Ralfs.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ar iekšējo trakumu

Kategorijas