Konkrētības meklējumos

2018. gada 28. septembris 00:00

1970

Pusgads pagājis, kopš Gulbenes novada domi vada Normunds Audzišs no “Zaļo un Zemnieku savienības”. “Dzirkstele” aicinājusi viņu uz sarunu par aktuālo pašvaldībā.
- Kā jūtaties amatā?
- Es cenšos procesus vadīt tā, lai maksimāli visi būtu informēti. Cenšos par visu runāt atklāti. Protams, ir kolēģi deputāti, ar kuriem varbūt biežāk sazinos, ar kuriem biežāk tiekos neformālās darba grupās, kurās pats esmu sasaucis cilvēkus kopā, lai konsultētos par novada attīstību, izglītības jautājumiem. Likums to neliedz. Ir svarīgi uzklausīt zinošu, harizmātisku cilvēku viedokli, konsultēties ar viņiem. Svarīgi ir dzirdēt tos, kuri ir pozitīvi noskaņoti un vienlaikus ir ar kaut ko nemierā, vēlas pārmaiņas. Tajā pašā laikā nav nekāda pretnostatījuma. Es tā nestrādāju.
Jūtos amatā aizvien labāk un labāk. Sākumā bija vajadzīgs laiks, lai iepazītu darbu, izprastu modeli, kā pašvaldības administrācijā darbojas nodaļas, kā savstarpēji sadarbojas, kā ir sadalīti pienākumi. It kā jau mana amata aprakstā viss ir pateikts skaidri un viennozīmīgi, taču patiesībā vajadzīga iedziļināšanās procesos. Darbs pašvaldībā nav nemaz tik vienkāršs. Izpildvaras uzdevums ir pildīt tos uzdevumus, kurus devusi lēmējvara – deputāti. Man bija un ir svarīgi saprast, cik daudz ir jāseko līdzi tam, ko dara pašvaldības izpilddirektors, nodaļu darbinieki. Izpratni esmu guvis. Tagad vēlos padziļināti pētīt katras nodaļas darbu. Esmu iedziļinājies izglītības jautājumos. Daudz ir runāts un pārspriests par jau veiktajām un vēl veicamajām reformām. Ir vēl priekšā lēmumi par to, kā novadā optimizēt skolas, sasniedzot rezultātu – kvalitatīvākas izglītības nodrošināšanu bērniem.
- Kādi ir skolu optimizācijas plāni novadā?
- Tādi, kādus valdība ir nospraudusi. Runa ir gan par vidusskolām, gan vispār par skolām. Svarīgs kritērijs – optimālais skolēnu skaits, lai skolotājiem varētu nodrošināt pienācīgu atalgojumu. Bet vēl svarīgāks kritērijs – pašvaldības spēja nodrošināt bērniem nepieciešamās izglītības programmas labā līmenī. Nepietiek ar to, ka bērnam dzīvesvietas tuvumā vispār ir skola, kurā var zināmu laiku pamācīties ar cerību, ka gan jau pēc tam viss notiks, bet mēs tomēr bērnam varam savā novadā iedot patiešām kvalitatīvu izglītību no sākuma līdz beigām. Varbūt tāpēc kāda skola novadā būs jāslēdz ciet vai arī tā pašlikvidēsies un būs jānopērk jauns, ērts autobuss, lai šo pašu skolēnu vestu no dzīvesvietas uz mazliet attālāku izglītības iestādi, kur varēs iegūt labākas zināšanas, kuras būs starta pozīcija turpmākajai dzīvei un karjerai. Tie visi ir jautājumi, kuri pamazām tiks virzīti uz lēmumu pieņemšanu. Paredzams, ka lēmumi attiecībā uz nākamo mācību gadu deputātiem būtu jāpieņem līdz nākamā gada martam. Ja mēs vairs nesaredzēsim kādas skolas turpmāko eksistenci novadā, marts ir tas brīdis, kad deputātiem tas sabiedrībai ir skaidri jāpasaka. Varianti var būt dažādi. Var arī nākties kādai vidusskolai kļūt par pamatskolu, bet kādai pamatskolai – par sākumskolu.
Gribu teikt tikai vienu – izglītības nozarē deputātiem lēmumi ir jāpieņem lēni un prātīgi. Vēlreiz uzsveru – prioritāte ir bērns, jaunietis un viņam nodrošinātās izglītības kvalitāte. Gribas, lai kaimiņu novados runātu, ka Gulbenē jau nu gan skolēniem tiek nodrošināta superīga izglītība. Augsti sasniegumi mācībās patiesībā ir komplicēts darbs. Mums ir vajadzīgi atbilstoša līmeņa skolotāji. Pašvaldībā ir jābūt nospraustiem šādiem mērķiem. Mūsu Izglītības, kultūras un sporta nodaļa savā darba vadās pēc šādiem principiem. Ir runa arī par izglītības programmām. Piemēram, pagastos ir iespējas iekļaut izglītības programmā sadarbību ar vietējiem uzņēmējiem, tuvināt bērnus praktiskajai dzīvei un dažādos mācību priekšmetos gūto zināšanu sintēzei.
- Skolas vecuma bērnu un iedzīvotāju skaits novadā turpina samazināties?
- Skolēnu skaits novadā katru gadu samazinās vidēji par 70, iedzīvotāju skaits kopumā – par apmēram 300 cilvēkiem. Tur ir gan demogrāfiskie iemesli, gan aizbraukšana no novada, no valsts. Tāpēc mēs gatavojamies iedarbināt reemigrācijas plānu. Tomēr bez cilvēku pašu vēlmes braukt atpakaļ uz palikšanu Latvijā nekā nebūs. Pašvaldība var tikai nomenedžēt kādus jautājumus, piemēram, piedāvāt vietu, kur dzīvot. Šobrīd mēs ar SIA “Gulbenes nami” izstrādājam pašvaldības dzīvojamā fonda politisko stratēģiju. Pašvaldībai ir brīvi dzīvokļi, bet diemžēl – nekvalitatīvi. Protams, tie mums ir jāsaved kārtībā. Vai arī par simbolisku cenu jāpārdod iedzīvotājiem, kuri ir gatavi paši rīkoties tālāk. Tomēr zināms apjoms pašvaldības dzīvokļu ir jāpatur, jāsakārto. Tāpēc šim nolūkam zināma summa pašvaldības nākamā gada budžetā ir jāparedz. Tomēr tiem, kuri atgriežas Latvijā no ārzemēm, mēs novadā drīzāk varam piedāvāt lauku mājas, kuras ir pārdošanā vai kuras stāv tukšas. Mēs varam apkopot šos datus un uzņemties starpniecību informācijas saņemšanai. Otrs moments – pašvaldība var palīdzēt tiem, kuri vēlas uzsākt uzņēmējdarbību novadā. Mums vēl nav izstrādāta sistēma, kā to darīt, bet ir skaidrs, ka šai sistēmai ir jābūt vienkāršai un saprotamai.
- Runājot par pašvaldības izpildvaru. Vai izpilddirektora vietnieka amata izveidošana nozīmē, ka izpilddirektores Gunas Švikas darbs deputātus neapmierina?
- No sava skatpunkta varu teikt, ka viens izpilddirektors uz tik lielu novadu realitātē ļoti kvalitatīvi strādāt nevar. Guna Švika savu iespēju robežās strādā ļoti labi. Taču darba jautājumos var iedziļināties vairāk, sadalot atbildību ar kādu, kas nāk palīgā. Tad var kaut ko vairāk pamanīt, dziļāk paveikt, izdarīt vairāk. Daudz mazākos novados nekā Gulbenes novads pašvaldībā mēdz būt vietnieki gan domes priekšsēdētājam, gan izpilddirektoram.
- Joprojām aktualitāti nav zaudējis arī jautājums par personālvadības nodaļas izveidi un par sporta speciālista amata ieviešanu pašvaldības administrācijā, par kultūras pārvaldes dibināšanu.
- Tā ir. Varbūt šie jautājumi nav tik tālu sagatavoti, lai uzreiz piedāvātu deputātiem nobalsot, bet gada laikā obligāti tas būs jādara. Pašvaldības administrācijas struktūrā būs pārmaiņas.
- Vai pārmaiņas gaidāmas arī personālijās? Novada kultūras darbinieki un arī sabiedrība nevar pieņemt Svenu Renemani kā kultūras vadītāju novadā.
- Mēs esam atdūrušies pret to, ka kultūras nozares darbinieki netiek pāri šim personību jautājumam. Sadarbība ar S.Renemani nav izveidojusies veiksmīga. To kultūras darbinieki savās sapulcēs ir vairākkārt pieminējuši. Šis jautājums ir aktuāls. Neredzu, kā citādāk atrisināt šo situāciju, kā vien kultūras darbinieku priekšā likt cilvēku, kurš ir harizmātisks, kurš, runājot līdzībās, saprot šo drēbi. Cilvēku, kurš prot veidot komandu un strādāt tajā. Tas nozīmē, ka ir jāvienojas par darba attiecību beigšanu ar S.Renemani un pēc tam jāizsludina pretendentu atlase uz vecākā konsultanta kultūras jomā amatu pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta nodaļā.
- Vai kadru politikas veidošanā jums talkā nāks arī pašvaldības ētikas kodekss, kas pieņemts jaunā redakcijā?
- Noteikti! Jaunajā ētikas kodeksā ir iekļauts punkts, kas nosaka uzvedību arī ārpus darba vietas un darba laika. Kodeksā teikts: “Ārpus darba laika darbinieks izvēlas tādu uzvedības stilu, kas atbilst vispārpieņemtajām uzvedības normām sabiedrībā un nerada šaubas par viņa spējām godprātīgi, objektīvi un profesionāli veikt savus amata pienākumus.” Nevar būt tā, ka ārpus darba laika darbinieks ir, kā saka, “bezfilmā”, bet, uz darbu nākot, atkal saņemas. Var gadīties vienu reizi, otru, bet, ja tā jau ir sistēma, tad... ir jāārstējas!
- Vai reorganizācija turpināsies arī pagastu pārvaldēs?
- Pagastos ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanu pārņem pašvaldības uzņēmums. Tāpēc pagastu pārvaldēs daļa funkciju tiks noņemta un arī darbiniekiem būs pienākumu mazāk. Tāpēc ir jāizvērtē, kādas funkcijas ir saglabājamas pagastu pārvaldēm. Ņemot vērā situāciju, ka iedzīvotāju skaits samazinās, daļu funkciju var turpmāk nodrošināt kā pakalpojumus, daļa joprojām būs jāuzņemas pārvaldēm. Katrā pagastā ir jāpaliek tam minimālajam darbinieku skaitam, lai iedzīvotājiem būtu, kur un pie kā atnākt, izstāstīt savu problēmu, izrunāties. Kā minimums katrā pārvaldē ir jābūt tās vadītājam, kā arī palīgam vai lietvedim, vai kasierim. Un, protams, katrā pagastā svarīga ir bibliotēka. Tad vēl atkarībā no pagasta lieluma varbūt kādā pārvaldē vajag šoferi, kādā – labiekārtošanas darbinieku.
- Iedzīvotāji saka – ir sajūta, ka lauki pamazām tiek noplicināti.
- Mēs varam pārvaldēs atstāt visas štata vienības, bet... vai tas būs pareizi, ja redzam: realitātē darbinieks strādā nevis 8, bet 2 stundas! Tāpēc jau runājam par funkcijām, to pārskatīšanu. Ja pārvaldē ir četri darbinieki, kuri katrs strādā pa 2 stundām, tad jēga varbūt ir atstāt vienu darbinieku, kurš strādā 8 stundas, apvienojot visas funkcijas. Pagastveči paliks un strādās, viņiem funkciju skaits palielināsies. Varbūt kāds no viņiem turpmāk arī pats pļaus zāli. Ja kādam ir pārāk lielas ambīcijas, atvainojiet, tas nav vērā ņemami. Pārvaldniekam ir jābūt cilvēkam ar zelta sirdi un zelta rokām.
- Kādas ir lielākas ieceres saistībā ar nākamā gada pašvaldības budžetu?
- Daudz novada domē esam runājuši par naudas izmantošanu noteiktām prioritātēm. Nauda ir vajadzīga visur! Arī mazie projekti ir svarīgi. Bet ja mēs tā viegli naudu palaižam, vai mums pietiks finanšu patiesi prioritārajam? Kas ir mūsu prioritātes? Mēs par šo tēmu noteikti gribēsim zināt sabiedrības domas. Ir jānotiek iedzīvotāju aptaujai. Tā varētu notikt interneta vidē - ar pašvaldības mājaslapas starpniecību. Tā var notikt klātienē, tiekoties pašvaldības darbiniekiem ar iedzīvotājiem. Ir vajadzīga atgriezeniskā saikne ar sabiedrību! Vajadzīga savstarpēja komunikācija. Pieņemt lēmumus novada domē bez sabiedrības akcepta nozīmē neizdarīt neko. Līdz šim Gulbene salīdzinājumā ar kaimiņu novadiem varbūt neizcēlās, bet tas mainīsies. Mums ir lielas ieceres. Piemēram, par multifunkcionālu ēku Gulbenes lielajā stadionā, kur ziemā būs vieta slidotavai, bet vasarā – koncertiem, pasākumiem. Arī peldbaseina ideja nav nekur pazudusi.
- Bet parku pie Vecgulbenes muižas pašvaldība nenopirka, kaut tur var rīkot pasākumus! Varbūt saimnieks ņems un apliks sētu parkam apkārt.
- Tā cena, kas tika piedāvāta Pils parka nopirkšanai, nebija adekvāta. Visādi citādi, protams, vajadzēja īpašumā iegūt tieši pašvaldībai. Ja varētu tagad atgriezties pie šā jautājuma, mans viedoklis – pašvaldībai būtu jāpērk. Vecgulbenes muižas parks ir viena no skaistākajām vietām Gulbenē. Tagad es balsotu par pirkšanu. Toreiz... Parks tika vērtēts kontekstā ar pārējiem muižā esošajiem nekustamajiem īpašumiem. Bet tas vilciens ir aizgājis. Tagad, kad Pils parks ir privātīpašums, noteikti ir iespējami dažādi sadarbības modeļi ar pašvaldību. Saruna par to ir bijusi. Pie kaut kā arī nonācām. Ir pagājis laiks, būs atkal jārunā. Tas ir uzņēmēja Ainara Meldera parks, viņa īpašums un viņa piedāvājums. Viņš jau arī ir ieinteresēts, lai šī vieta attīstītos. Ja parkā ir pasākums, restorānā ir apmeklētāji, viesnīcā ir nakšņotāji. Domāju, ka sētas ap Pils parku nebūs. Cepuri nost par muižas saimnieka darbaspējām! Viņš ir tur iekšā ar sirdi un dvēseli.
- Vai redzat Gulbenes nākotni, ja Latvijā esošo pašvaldību vietā tiks veidoti 9 apriņķi?
- Tas ir pateikts jau sen. Gulbene ir paredzēta kā viena apriņķa centrs, kuram pievienotos pašvaldības virzienā uz Balviem un Alūksni. Ja ir liels apriņķis, naudas ir vairāk un var realizēt apjomīgākus projektus.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Konkrētības meklējumos

Kategorijas