Pārsteidz ar ekskluzīvu opermūzikas skanējumu

2018. gada 28. septembris 00:00

523

Pārsteidz ar ekskluzīvu opermūzikas skanējumu

Latvijas Nacionālās operas sitaminstrumentu ansambļa “Opercussion” veidotā programma “Sitaminstrumenti operā” ārpus Rīgas ir skanējusi tikai Siguldā un Gulbenē. Tas nozīmē, ka gulbeniešiem bija ekskluzīva iespēja klausīties un iepazīt novadnieka Ivo Krūskopa īstenoto ieceri.
“Pagājušā gada septembrī mums bija pirmais šāds koncerts Siguldas “Baltajā flīģelī”. Tiesa, tāpat kā Gulbenē klausītāju nebija daudz. Sitaminstrumentu koncerts ir specifisks, bet tie, kuri uz to atnāca, bija ļoti priecīgi. Viņi jutās labi, jo bija interesanti. Divi koncerti ir bijuši operā, tur zāle ar 300 vietām bija pilna,” stāsta Ivo.
Pagaidām citur koncertēt nav paredzēts, jo tas ir dārgs prieks. Sitaminstrumentu komplektu pārvadāšana ir sarežģīta, jo katrs mūziķis nevar vienkārši paņemt savu instrumentu kā, piemēram, vijoli. “Klausītājiem, kuriem nav bijusi saskare ar sitaminstrumentiem, tie ir interesants atklājums. Tomēr finansiāli šādu koncertu organizēt ir sarežģīti un dārgi,” atzīst I.Krūskops. Gulbenē Ivo pats vadīja koncertu, tāpēc satraukums bija lielāks, nekā spēlējot.

No idejas līdz Mocarta sajūsmai
Ivo ideja par populāru opermūzikas fragmentu pārlikumu sitaminstrumentu ansamblim ir īstenojusies, bet līdz tai ir bijis garš ceļš. “Kad 2000.gadu sākumā parādījās datori, kuros varēja ierakstīt mūziku, man tas šķita ļoti interesanti. Datorā varēju spēlēt timpānu līdzīgi kā uz klavierēm. Radās doma izmantot šo iespēju. Kad vajadzēja dažu minūšu priekšnesumu, uzrakstīju aranžējumu nelielam baletmūzikas fragmentam. Secināju, ka tas nav sarežģīti, turklāt cilvēkiem varētu patikt, tāpēc sāku nopietnāk pievērsties šai iecerei,” skaidro I.Krūskops.
Pagāja apmēram pusgads, kura laikā tika sagatavota koncertprogramma ar 15 mūzikas fragmentiem, kuros iekļauts operas repertuāra zelta fonds. “Pirms pāris gadiem Raimonds Pauls ar radio bigbenda orķestri atskaņoja opermūzikas tēmas džezā. Ja opermūzikai pieiet kā melodijai un harmonijai, tad to var atskaņot dažādi. Tiesa, nezinu, vai kaut kur pasaulē ir spēlēta opermūzika, izmantojot sitaminstrumentus. Varbūt ir, bet noteikti ne tādā sastāvā un tieši sitaminstrumenti. Manuprāt, tāda analoga šobrīd pasaulē nav,” secina I.Krūskops.
Viņam ir grūti iedomāties, ko par tādu mūzikas atskaņojumu teiktu komponisti - dižgari, kuru mūzika tiek spēlēta šādā versijā. Ivo to jautāja Latvijas Nacionālās operas direktoram komponistam Zigmaram Liepiņam, kura operas “Parīzes Dievmātes katedrāle” Kvazimodo dziedājums ir iekļauts koncerta programmā. Z.Liepiņam nebija iebildumu, taču ne Verdi, ne Pučīni vai Vāgneram, protams, nevar pajautāt. “Cik esmu lasījis un mācījies par Mocartu, viņš savam laikam bija atvērts cilvēks, kas bija gatavs eksperimentiem. Tāpēc domāju, ka viņš būtu sajūsmā par šādā interpretācijā atskaņoto uvertīru “Figaro kāzas”,” uzskata I.Krūskops. Viņš ir ievadījis sarunas operā, ka varētu līdzīgi sagatavot baleta mūzikas fragmentus sitaminstrumentu ansamblim.

Vijoles vietā izvēlas sitaminstrumentus
Pēc ilgāka laika Gulbenes kultūras centrā Ivo bija pirmo reizi pēc tā renovācijas. Diemžēl nebija laika skatīties, kas gadu gaitā pilsētā ir mainījies. “Pirms gada biju Gulbenē un aizgāju līdz mājai Skolas ielā, kur kādreiz dzīvojām. Tagad viss izskatās mazāks, nekā šķita bērnībā. Tiesa, man nav sevišķi daudz atmiņu par Gulbeni, jo biju te līdz sešu gadu vecumam. Uzplaiksnī atsevišķas epizodes. Piemēram, kad no Rīgas braucām uz Gulbeni ar vilcienu, tēvs mūs sagaidīja. Sniga un bija dziļas kupenas, tēvs mūs vilka ragaviņās,” atceras Ivo. Tagad, protams, reti iznāk būt Gulbenē, kur koncertēšanas iespējas ir mazākas nekā Rēzeknes “Gorā” vai Cēsu koncertzālē.
Brāļu Krūskopu tēvs bija Gulbenes mūzikas skolas pedagogs, tāpēc, protams, dēlus pievērsa muzikālajai izglītībai. “Man bija četri gadi, kad pirmo reizi paņēmu rokās vijoli, bet spēlēt to sāku apmēram pēc gada. Kopš sešu gadu vecuma mācījos E.Dārziņa mūzikas skolā. Dzīvoju pie vecmāmiņas Rīgā, bet vēlāk uz galvaspilsētu pārcēlās arī vecāki,” atklāj I.Krūskops.
Muzikālā pārbaudē tēvs kopā ar savu kolēģi bija secinājis, ka dēlam Ivo ir absolūtā dzirde. “Tā nebija mana izvēle, jo biju vēl mazs. Četrus gadus Dārziņa skolā apguvu vijoles spēli. Pēc tam pateicu, ka vijoli negribu spēlēt. Alternatīva bija sitaminstrumenti, jo tolaik tika veidota sitaminstrumentu spēles klase, kurā pedagogs bija Pēteris Šāvējs. Savukārt brālis Uģis sākumā mācījās skolā, kurā strādāja mamma. Pēc 3.klases vecāki izdomāja, ka arī Uģis turpinās izglītību Dārziņskolā, nevis slavenajā hokejistu skolā. Palīdzēju brālim visu apgūt, turklāt acīmredzot izšķiroši ir gēni. Katrā ziņā tēvs ar mums ļoti lepojās un bija priecīgs, ka ne tikai kopā mācījāmies, bet arī daudzus gadus esam blakus, muzicējot Nacionālās operas orķestrī un kamerorķestrī, ”Sinfonietta Rīga”,” norāda I.Krūskops.
Viņš atceras, ka savulaik sitaminstrumentu spēli iemēģinājis, klausoties vecmāmiņas skaņuplates. Toreiz par sitaminstrumentiem tika izmantotas bļodas un šķīvji. “Nenožēloju, ka izvēlējos sitaminstrumentus. Droši vien es varētu būt labs vijolnieks orķestrī, taču sitaminstrumenti man šķiet daudz interesantāki. Tie ir dažādi, un var spēlēt gan simfonijas, gan smago roku kādā festivālā,” salīdzina Ivo.

Brāļus vieno mūzika
Sakritība vai likumsakarība, ka abi brāļi izvēlējušies sitaminstrumentu spēli? Ivo atzīst, ka nereti ir mūziķu dinastijas vai ģimenē ir vairāki mūziķi. Tiesa, viena veida instrumentu spēlētājus ir grūtāk atrast. Savukārt citas intereses un hobiji brāļiem Krūskopiem ir atšķirīgi. “Kad esam ārzemēs. Uģim patīk iet pa šaurām ieliņām un vērot pilsētas arhitektūru. Es, savukārt, labprātāk izmantoju laiku atpūtai, it sevišķi, ja kādā vietā jau ir būts. Acīmredzot esmu slinkāks,” secina Ivo.
Viņam patīk spēlēt hokeju, kuru gandrīz izvēlējās vijoļspēles vietā. Savukārt brāli Uģi hokejs neaizrauj, lai gan pirmajās trīs klasēs viņš mācījās skolā, kurā ir veidojušies slaveni hokejisti. Uģis dzīvo Rīgā, bet Ivo – Slokā, tāpēc būt kopā iznāk galvenokārt darbavietā – operā. “Mums ir ļoti labas brāļu attiecības, taču viens otru netraucējam. Protams, ir kopējas jubilejas un citas tikšanās,” saka I.Krūskops.

Par Ivo
◆ Sitaminstrumentu mūziķis Ivo Krūskops dzimis Gulbenē.
Absolvējis J.Vītola Latvijas mūzikas akadēmiju. Sitaminstrumentu mūziķis, sitaminstrumentu grupas koncertmeistars Latvijas Nacionālās operas orķestrī, valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” sitaminstrumentālists.
◆ Piedalījies vairākos konkursos. 1991.gadā ieguvis 1.vietu
A.Jurjāna pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu spēles konkursā. 2000.gadā kļuvis par AS “Latvijas gāze” Gada balvas laureātu.
◆ Līdztekus darbam piedalījies dažādos muzikālajos projektos no klasiskās mūzikas līdz džezam.
◆ Kā solists un orķestra mūziķis koncertējis daudzviet Eiropā, kā arī Meksikā, Honkongā, Krievijā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pārsteidz ar ekskluzīvu opermūzikas skanējumu

Kategorijas