Dzirkstele.lv ARHĪVS

Tehnoloģijas rada jaunas acu slimības

Tehnoloģijas rada jaunas acu slimības

Zinātniski pierādīts, ka redze pasliktinās daudz mazākā mērā tiem bērniem, kuri vismaz divas stundas dienā pavada ārā dabiskā apgaismojumā un aktīvi nodarbojas ar sportu. Savukārt īpaši strauji redze bojājas tiem, kuri daudz laika pavada pie digitālajām ierīcēm, kā arī lasa grāmatas nepietiekamā apgaismojumā.
Pazīmes par redzes traucējumiem ne vienmēr ir uzreiz pamanāmas. Ļoti lielā mērā tas atkarīgs no laika, cik bērns pavada kopā ar vecākiem, apgalvo optometriste Kristīne Detkova. Ja tiek pamanītas kādas no šīm pazīmēm, redzes pārbaude bērnam jāveic nekavējoties: acu miegšana, berzēšana, apsārtums, iekaisumi, nespēja koncentrēties, izsekot tekstam, nepatika lasīt, lasīšana/rakstīšana/spēlēšanās “ar degunu” – liecoties pārmērīgi tuvu apskatāmajām lietām.
Bērnam augot, ir būtiski ņemt vērā, ka vienas brilles nekalpos trīs vai piecus gadus, tās vajadzēs mainīt biežāk. Bērna pirmajiem dzīves gadiem piemērotākas būs brilles ar mīkstākiem ietvariem, kā arī stingri nostiprinātas lēcas, izslēdzot iespēju, ka tās var izkrist no ietvara. Savukārt bērniem jau aktīvākā vecumā jāiegādājas praktiskākas un izturīgākas brilles. Bieži maziem bērniem brilles tiek fiksētas pie galvas un sejas ar papildu stiprinājumiem.
Kas attiecas uz briļļu formas izvēli bērniem, priekšroka būtu jādod apaļākiem briļļu ietvariem. Bērni ir īsāki nekā lielākā daļa cilvēku, ar ko viņi ikdienā ir kontaktā, tādēļ svarīgi, lai, skatoties uz augšu, viņiem nebūtu jāskatās pāri brillēm.
Jāiegādājas tādas brilles, kas izgatavotas saskaņā ar ārsta izrakstīto recepti. Tām jāatbilst arī bērna sejas formai, lai viņam ar tām būtu ērti. Ne mazāk nozīmīgs faktors – bērnam brillēm ir jāpatīk. Vecāka viedoklim gaumes jautājumā jābūt otršķirīgam. Ja bērnam brilles nepatiks, viņš tās izvairīsies nēsāt vai pat “netīšām” salauzīs.
Lai arī vecāki vēlas saviem bērniem skaistas un modernas brilles, izvēloties ietvaru, vispirms jādomā par funkcionalitāti, jo brilles primāri ir korekcijas līdzeklis, nevis aksesuārs.
Jāatceras arī tas, ka brilles neaug kopā ar bērnu. Iegādājoties visskaistāko briļļu ietvaru, jau pēc gada (vēlākais – diviem), bērnam augot un attīstoties, ir liela iespēja, ka tas viņam būs kļuvis par šauru. Ir virkne elementu, ko ņemt vērā, izvēloties brilles, tostarp – vecums, sejas forma un uzstādītā diagnoze.
Nereti iemesls, kāpēc redze sāk strauji pasliktināties, ir vecāku un bērnu zināšanu trūkums par redzes veselību un profilaktiskajiem pasākumiem. Tieši tāpēc regulāras redzes pārbaudes arī gadījumos, ja nav izteiktu sūdzību, ir svarīgas. Pārbaudes mērķis nav piemeklēt tikai korekcijas līdzekļus, bet gan novērtēt kopējo redzes veselību un tikai vajadzības gadījumā nozīmēt redzes vingrinājumus vai brilles. Jebkādus defektus un nepilnības ir vieglāk novērst pēc iespējas agrākā vecumā. Vecākiem jāliek aiz auss, ka, “nobastojot” redzes pārbaudi, bērnam nākotnē var būt liegta iespēja iegūt autovadītāja apliecību vai noteiktu profesiju, kuras pienākumu izpildei laba redze ir viens no noteicošajiem faktoriem.
Jāpiebilst, ka Latvijā pēdējo gadu griezumā parādījušās līdz šim neiepazītas redzes saslimšanas: “urbānā acs” un digitālās redzes sindroms. “Urbānās acs” sindroms rodas, ja lielāko dienas daļu cilvēks pavada šaurā, saspiestā vidē, kur neieplūst dabiskā gaisma. Savukārt ar digitālās redzes sindromu pārsvarā sirgst cilvēki, kuri lieto pārlieku daudz digitālo ierīču, kas ļoti koncentrētā veidā izstaro mākslīgo gaismu. Pirms gadiem pieciem Latvijā neviens speciālists un pacients nebija dzirdējis par minētajām diagnozēm, stāsta optometriste.