Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Projekts "Saimnieko gudri!": Ko iesākt ar būvniecības un citiem specifiskiem atkritumiem

Inita Savicka
Vietējās ziņas

2018. gada 2. oktobris 10:22

231
Projekts "Saimnieko gudri!": Ko iesākt ar būvniecības un citiem specifiskiem atkritumiem

Ar “Vides SOS” palīdzību ātri var paziņot Valsts vides dienestam par pārkāpumiem pret vidi


Katrs Latvijas valsts iedzīvotājs vidēji gadā saražo vairāk nekā 400 kilogramu sadzīves atkritumu, bet no visa radītā atkritumu apjoma tikai 80 procenti tiek noglabāti izgāztuvēs un poligonos. To zina stāstīt SIA “Pilsētvides serviss” valdes loceklis Jurģis Ugors.


J.Ugors norāda, ka tas nozīmē, ka pārējie atkritumi nonāk dabā – mežos, pļavās un citās vietās, kur dabīgi veidojas nelegālās izgāztuves. Nelegālo atkritumu izgāztuvju veidošana ne tikai ir likuma pārkāpums, bet, kas vēl svarīgāk – kaitē videi un apdraud apkārtējo ekosistēmu, piesārņojot augsni un ūdeni.


“Latvijas valsts meži” meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Austrumvidzemes reģionā Kaspars Spirks stāsta, ka tas, kas attiecas uz Austrumvidzemes reģionu, tad šī te atkritumu problēma mežos, kā tāda ir, bet noteikti mazāka nekā pirms trim vai pieciem gadiem. “Mežā mēdz izgāzt sadzīves atkritumus, būvgružus. Bet tie ir atsevišķi piemēri. Ja skatās sistemātiski, tad tomēr atkritumu mežā ir mazāk nekā iepriekš,” saka K.Spirks.


Kopējos atkritumos izmet elektropreces


Ja par sadzīves atkritumiem un šķirotajiem – stiklu, plastmasu un papīru – sabiedrības izglītotība ir samērā pieņemamā līmenī, tad aizvien rodas jautājumi par tā saucamajiem bīstamajiem un būvniecības atkritumiem. SIA “AP Kaudzītes” valdes loceklis Aldis Amantovs stāsta, ka atkritumu poligonā nākas redzēt, ka cilvēki kopējos atkritumos arvien izmet elektropreces – elektriskās tējkannas, arī televizorus, bet baterijas gan neesot manītas. Fakts ir arī tāds, ka šķirotie atkritumi diemžēl paliek netīrāki. Piemēram, konteinerā, kas domāts plastmasas izstrādājumiem, met visu ko citu iekšā.


Kā tad droši un dabai draudzīgā veidā atbrīvoties no šādiem atkritumiem? J.Ugors skaidro, ka ar terminu bīstamie atkritumi saprot atkritumus, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus cilvēka dzīvībai un veselībai, videi, kā arī personu mantai un kas atbilst atkritumu klasifikatorā noteiktajām bīstamo atkritumu kategorijām. Ikdienas sadzīves procesos arī rodas bīstamie atkritumi. Lielākoties tie ir plaša patēriņa preces kā, piemēram, sadzīves ķīmija, krāsvielas, elektriskās un elektroniskās ierīces un iekārtas un citi, kas var saturēt bīstamas vielas vai kurām piemīt īpašības, kas klasificējamas kā bīstamas. Savukārt ražošanas atkritumi ir gruži, kas radušies ražošanā vai būvniecībā – ēku celtniecības, renovācijas vai nojaukšanas rezultātā – betons, koksne, metāli, reģipša loksnes, jumta apdares materiāli, tajā skaitā, no azbesta un cita. Ražošanas atkritumi ietver ļoti plašu materiālu klāstu, kas atšķiras kā ar ķīmisko sastāvu tā ar fizikālo stāvokli. Liels daudzums rūpniecisko atkritumu var būt bīstamie atkritumi. Daudzus ražošanas procesā radušos atkritumus var izmantot cita produkta ražošanai, piemēram, zāģu skaidas izmanto brikešu ražošanā.

“Bet pārsvarā ražošanas atkritumu pārstrāde Latvijā vēl joprojām nav līdz galam atrisināts jautājums,” saka J.Ugors.


Vēl viena bīstamo atkritumu grupa, ko var nodot utilizācijai, ir medicīniskie atkritumi. Neizlietoti ārstnieciskie preparāti, nonākot kontaktā ar pārējiem atkritumiem, var veidot toksiskus savienojumus, kas piesārņo ūdeni un gaisu, un tie var būt kaitīgi citiem dzīviem organismiem. Sadzīves medicīnas atkritumi

būtu jāsavāc atsevišķos iepakojumos un jānodod iznīcināšanai. Nederīgos ārstniecības līdzekļus, kā arī elektroniskos un dzīvsudraba termometrus parasti var nodot aptiekās, bet pirms tam derētu pārliecināties, ka konkrētā aptieka nodrošina šādu pakalpojumu. Lai pareizi un droši nodotu nederīgus medikamentus aptiekās, ir jāievēro sekojošie nosacījumi: tabletēm ir jābūt bez iepakojuma, ampulas - izņemtām no kartona iepakojuma, sīrupi, pilieni - arī izņemtiem no kartona iepakojuma, savukārt dzīvsudraba termometri - stikla burkā ar ūdeni, aizvērtu ar metāla vāciņu.


Vislielākā problēma - būvgružu apsaimniekošana


Valsts vides dienesta Madonas reģionālās vides pārvaldes sektora vadītāja Inese Sedleniece skaidro, ja, piemēram, privātpersona nezina, ko iesākt ar bīstamajiem atkritumiem, var informāciju meklēt internetā, to var atrast mājas lapā, kas ir tieši par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. “Katrs īpašnieks par savā teritorijā esošajiem bīstamajiem atkritumiem atbild pats un arī meklē risinājumu,” uzsver I.Sedleniece.


Viņa stāsta, ka vislielākā problēma ir ar būvgružu apsaimniekošanu. Firmām, kas nodarbojas ar būvniecību, ir jāslēdz līgumi ar firmu, kas ir tiesīga pārvadāt būvgružus vai jāņem speciālos konteinerus, proti, kas domāti būvgružiem, tad tos ved uz poligonu vai otrreizējai pārstrādei. Tāda ir kārtība. I.Sedleniece apstiprina to, ka Valsts vides dienests saņem zvanus par nelegāli izgāztiem būvgružiem. “Ja atrodam vainīgos, tad liekam sakopt un uzliekam sodu,” stāsta I.Sedleniece un piebilst, ka tagad ir izveidots “Vides SOS”. Respektīvi, šī mobilā lietotne izveidota, lai ātri varētu paziņot Valsts vides dienestam par pārkāpumiem pret vidi. Viņa arī uzsver, ka vēl ļoti daudz ir tādu cilvēku, kas atļaujos aizbraukt un kaut kur izgāzt atkritumus ar domu, ka gan jau kaut kas satīrīs. Reizēm cilvēki kļūst kulturālāki tikai tad, kad jau ir uzlikta soda nauda, tad arī attieksme nedaudz mainoties.



Uzziņai


Malienas reģionā atkritumu pieņemšanu, apglabāšanu, šķirošanu un daļēju pārstrādi veic atkritumu poligons AP “Kaudzītes”. Poligons pieņem atkritumus gan

no atkritumu apsaimniekotājiem, gan no privātpersonām. AP "Kaudzītes" var ievest:


• nešķirotos sadzīves atkritumus (cena 67,18 eiro/t),


• nolietotas riepas (cena 181,50 eiro/t),


• transportlīdzekļa sadalīšanas atkritumus (cena 88,35 eiro/t),


• būvniecības atkritumus (cena 48,46 eiro/t),


• būvniecības atkritumi, kuru pamatā ir betona, ķieģeļu, flīžu, dakstiņu, keramikas maisījumi (cena 26.52 eiro/t)


• azbestu saturošus atkritumus (šīferis) (cena 96,21 eiro/t),


• bioloģiski noārdāmos atkritumus jeb zaļo masu (cena 48,46 eiro/t)


• lielgabarīta atkritumus (cena 48,46 eiro/t).


Šķirotos atkritumus - papīru, kartonu, stiklu, plastmasas atkritumus un PET pudeles – poligonā pieņem bez maksas.


Bīstamo atkritumu vai būvgružu rašanās gadījumā, iedzīvotāji var paši aizvest tos uz poligonu vai pieteikt šo pakalpojumu caur savu nama apsaimniekotāju.


Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu


Kategorijas

Kategorijas