Nedēļa vēsturē

2018. gada 5. oktobris 00:00

Interneta laikmetā, šķiet, vienā mirklī varam uzzināt par jebkuru notikumu, kas norisinās plašajā pasaulē. Un nereti rodas jautājums – vai tagad dzīve ir ātrāka un viss notiek vairāk un iespaidīgāk? Varbūt vienkārši daudz ātrāk un izteiksmīgāk par visu uzzinām? Egils Jucevičs sagatavojis apskatu par notikumiem šajā laika periodā pasaulē pagātnē. Ir interesanti palūkoties uz oktobri pilnīgi citā laikmetā.

1997. gada 4. oktobrī Šarlotē notika otrā lielākā laupīšana ASV vēsturē – noziedznieku guvums bija 17,3 miljoni dolāru, atgūt izdevās ap 95 procentiem. Pati laupīšana bija vienkāršāka par vienkāršu – “Loomis Fargo and Company” inkasents Deivids Skots Grants uzņēmuma mašīnā vienkārši iekrāva naudu (patiešām iekrāva – 11 miljoni bija 20 dolāru banknotēs), aizbrauca uz citu pilsētas daļu, kur ar “kolēģiem” to pārlika citās mašīnās. Laupīšanu izplānoja Granta bijusī kolēģe Kellija Kempbela un viņas draugs Stīvs Čemberss. Bija iecerēts, ka Grants ar 50 000 dolāru (maksimālā summa, ko varēja pārvest robežai bez papildu formalitātēm) bēgs uz Meksiku, bet pārējie viņam sūtīs naudu dzīvošanai; kad “ūdens būs norimis”, Grants atgriezīsies un visi sadalīs atlikušo. Kad nākamajā rītā kompānijas darbinieki nevarēja atvērt seifu, tika izsaukta policija, un FIB – lielākā daļa naudas piederēja bankai – notikušo klasificēja par bankas laupīšanu, tātad federāla līmeņa noziegumu. Novērošanas kameras bija fiksējušas, kā Grants veselu stundu krauj naudu uzņēmuma bruņumašīnā, viņš arī vienīgais no darbiniekiem bija pazudis. Čembersu nodeva plašā uzdzīve, ko nu varēja atļauties. Viņa sieva, bankā noguldot naudu, jautāja, cik liels var būt skaidras naudas noguldījums, lai tas nekļūtu aizdomīgs un banka par to neziņotu FIB; protams, bankas darbinieks tieši to izdarīja. 1998. gada martā FIB arestēja visus minētos un četrus sabiedrotos.

1922. gada 7. oktobrī sākās neatkarīgās Latvijas pirmā parlamenta – 1. Saeimas – vēlēšanas. Tajās piedalījās 800 840 no 963 257 balsstiesīgajiem vēlētājiem (82,2 %), vislielāko atbalstu ieguva Latvijas Sociāldemokrātiskā partija.
Pasaules demokrātiskajās valstīs pastāv pieci vēlēšanu principi – tām jābūt vispārējām, vienlīdzīgām, brīvām, aizklātām un tiešām. Aizklātās vēlēšanas parādījās tikai 19. gadsimta otrajā pusē, lai nepieļautu balsu kontroli. Ļoti ilgi pielaišanai pie vēlēšanām pastāvēja arī dažādi mantiskie vai izglītības ierobežojumi, bija valstis, kur bagātajiem vai cilvēkiem ar augstāko izglītību tika dotas divas balsis. Vairākās valstīs piedalīšanas vēlēšanās ir obligāta, urnā gan drīkst iemest arī tukšu vēlēšanu zīmi, par nepiedalīšanos paredzēts naudas sods vai sabiedriskie darbi. Pirmā valsts, kas vēlēšanās ļāva piedalīties sievietēm, bija Jaunzēlande 1893. gadā, bet daudzās demokrātijas valstīs tās pie urnām tika pielaistas tikai pēc Otrā pasaules kara.

1795. gada 8. oktobrī tika izrakstīts orderis ārsta Sorbonnas anatomijas profesora un 1789.–1791. gada Likumdošanas sapulces deputāta Žozefa Giljotēna (viņu kļūdaini uzskata par Lielās franču revolūcijas laika nāves sodu izpildes rīka giljotīnas izgudrotāju) arestam. Tomēr to neizpildīja – revolucionārā terora vilnis jau bija noplacis. Pārdzīvojis politiskās kataklizmas, Ž.Giljotēns 1814. gadā 76 gadu vecumā klusi nomira – kapā viņu noveda augonis uz pleca. Kas attiecas uz viņa saikni ar giljotīnu, tad, humānu apsvērumu vadīts, 1789. gada rudenī viņš Likumdošanas sapulcē iesniedza priekšlikumu turpmāk nāves sodus izpildīt ar ķirurga Antuāna Luī izgudrotā “vienkāršā instrumenta” palīdzību. 1792. gada martā giljotīnas lietošanai piekrišanu deva gan Likumdošanas sapulces deputāti, gan karalis Ludviķis XVI – viņš arī kļuva par pašu titulētāko giljotīnas “klientu”.

1937. gada 10. oktobrī Vīnes “Prater” stadionā pasaules čempionāta futbolā kvalifikācijas spēlē devās Latvijas izlase. Latvija bija pieveikusi Lietuvu (Rīgā – 4:2, Kauņā – 5:1), nu bija jācīnās ar trešo grupā – Austriju. Daudzi austriešu “brīnumkomandai” pareģoja ne tikai uzvaru grupā, bet arī reālas iespējas iegūt pasaules čempiona titulu. Diena bija lietaina, no 65 000 aizņemtas tikai
16 000 skatītāju vietu. Spēle sākās ar aukstu dušu mājiniekiem – jau sestajā minūtē Iļja Vestermans izvirzīja Latviju vadībā. Līdz pārtraukumam austrieši gan guva divus vārtus, bet tas arī bija viss, ko viņi iespēja. Latvijas minimālais zaudējums saasināja intrigu – priekšā vēl bija atbildes spēle Rīgā. Tā nenotika – 1938. gada 12. martā Austrijā iesoļoja vācu armija un tā kā valsts tika likvidēta. Starptautiskā futbola federācija bija izvēles priekšā. Sportiskais princips prasītu par grupas uzvarētāju atzīt Latviju un pavērt ceļu uz finālturnīru (tur Latvijai pirmajā spēlē būtu jāspēlē ar teorētiski ņemamu pretinieku – Zviedriju), bet toreiz bija citi kritēriji. Vietu finālturnīrā piedāvāja Anglijai, bet, kad tā atteicās, vispār atstāja tukšu. Tā līdz šim bija Latvijas futbolistu vienīgā iespēja spēlēt pasaules čempionāta finālturnīrā.

1890. gada 9. oktobrī Klemāns Aders, pašmācības ceļā apguvis inženiera profesiju, netālu no Parīzes pacēlās gaisā pasaulē pirmajā par gaisu smagākā lidaparātā ar tvaika dzinēju. Lidaparātu “Eols” K.Aders bija izveidojis līdzīgu sikspārnim, nolidojis 50 metru, tas nokrītot pārvērtās lūžņu kaudzē. Pēc diviem gadiem sekoja nākamais mēģinājums – monoplāns nolidoja jau 200 metru. Ieinteresējās kara ministrija, nākamajai konstrukcijai K.Aderam piešķīra 500 franku. Jaunais aparāts “Avion III” pieveica apmēram 300 metru, bet atkal krītot salauza spārnus un šasiju. Pilnīgi izputējušais izgudrotājs pārslēdzās uz mazāk ambicioziem projektiem. Pēc 13 gadiem brāļu Raitu lidaparāts pirmajā mēģinājumā nolidoja mazāku attālumu, bet nolaidās sveiks un vesels.

1962. gada 5. oktobrī vecā mūzikhola ēkā, “Londonas paviljonā”, notika filmas “Doktors No” – pirmās no 26 lentēm par Džeimsu Bondu – pirmizrāde. 105 minūtes garo filmu uzņēma Terenss Jangs, jau tad visai pieredzējis un slavens režisors. Titullomai uzaicināja tolaik vēl mazpazīstamu aktieri skotu Šonu Koneriju – viņš neprasīja augstu honorāru. Bonda radītājs rakstnieks Jans Flemings neapmierināts teica režisoram: “Acīmredzot ar jūsu palīdzību nolemts apbedīt manu lolojumu!” Jangs atcirta: “Neatminos, ko gan tādu nemirstīgu jūs esat uzrakstījis!” Kļūdījās abi. Filmu (iztērēts tikai 1,1 miljons dolāru) pasaulē noskatījās 23 miljoni skatītāju, saviem veidotājiem tā atnesa 56 miljonus dolāru un virkni prestižu balvu. Pirmo reizi filmā izskanēja slavenā frāze: “Mani sauc Bonds... Džeimss Bonds.” Līdz šim pēdējā “bondiādes” filma “007 spektrs” uz ekrāniem parādījās 2015. gadā, aģentu 007 jau ceturto reizi atveidoja Daniels Kreigs.

1889. gada 6. oktobrī durvis vēra šobrīd, šķiet, populārākais kabarē – Parīzes “Moulin rouge” (“Sarkanās dzirnavas”). Savā ilgajā mūžā tas publiku izklaidēja dažādos veidos: rīkoja balles, izrādīja operetes, uzveda rēvijas, bet pasaules slavu “dzirnavām” nodrošināja deja kankāns, to arī tagad var skatīt uz kabarē skatuves.
Lai iekļūtu slavenajā deju trupā, vajadzīga klasiskā baleta izglītība un augums attiecīgi vismaz 185 un 170 cm. Izrādē piedalās 100 mākslinieku (no tiem 60 dejotājas), izmantojot 1000 kostīmu, katra cena var sasniegt 30 000 dolāru. Skatītājiem tas nav lēts prieks – izrāde, vakariņas un puspudele šampanieša personai izmaksā 213 eiro. Ja vēlaties tikai vērot šovu un malkot šampanieti, būs jāšķiras no 103 eiro (cenas gan ar gadiem mainās). “Dzirnavu” apmeklēšanai vīriešiem nepieciešams uzvalks ar kaklasaiti, sievietēm – vakartērps. Bērni līdz sešu gadu vecumam netiek ielaisti. Kabarē pastāvēšanas laikā tā durvis palika slēgtas tikai vienu vakaru – 1981. gada novembrī visa trupa bija izlidojusi uz Londonu, lai sniegtu izrādi Viņas Augstībai karalienei.

+ 2

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nedēļa vēsturē

Kategorijas