Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nacionālā apvienība vairs nav “jaunie, dusmīgie”

Diāna Odumiņa

2018. gada 5. oktobris 12:27

472
Nacionālā apvienība vairs nav “jaunie, dusmīgie”

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ir labējā, nacionāli konservatīvā politiskā partija, kas nodibināta pirms septiņiem gadiem. Tā sākumā veidojusies kā partiju apvienība, kas apvienoja politiskās partijas “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un “ Visu Latvijai!”. 

“Re:Baltica.lv” veidotāji uzskata: “Nacionālā apvienība jau sen nav “jaunie, dusmīgie”, kādi bija sākotnē. Gatavojoties 13.Saeimas vēlēšanām, partijas nosauktā ministru prezidenta amatam kandidatūra ir tā pati, kas pirms četriem gadiem - pašreizējais Eiropas Parlamenta deputāts 60 gadus vecais Roberts Zīle, kurš ir ekonomikas zinātņu doktors. R.Zīle intervijā “Latvijas Radio” paudis, ka Eiropas Parlamentā viņš strādā jau ilgu laiku un ir ieguvis zināmu ietekmi. Ja situācija mainīsies un viņš varēs izveidot “spēcīgu valdību, nevis kaut kādu valdību, kas pēc sešiem mēnešiem krīt”, tad viņš uzņemsies premjera pienākumus, skaidroja R.Zīle.

13.Saeimas vēlēšanās Nacionālā apvienība izvirza trīs mērķus - latviska Latvija; droša Latvija; augoša Latvija -, kuri neskan kā jaunums.
Atskatoties nesenajā vēsturē, 12.Saeimas vēlēšanās Nacionālā apvienība ieguva 17 deputātu vietas, kas bija ceturtais labākais rezultāts, salīdzinot ar citām partijām. Frakcija bija noturīga, to pameta tikai šobrīd 60 gadus vecais filozofs un žurnālists Ilmārs Latkovskis, kurš nepiekrita partijas nostājai par maksātnespējas administratoriem, kā arī šobrīd 62 gadus vecais tiesību zinātnes maģistrs Andris Vilks, kurš bija Nacionālās apvienības deputāts Saeimā līdz 2015.gada martam un no kura partija distancējusies sakarā ar viņa skandalēšanu dzērumā slimnīcā – atgādina portāls “Re:Baltica.lv” un “Apollo.tvnet.lv”.

Lepojas ar padarīto, bet tiek arī kritizēti
Nacionālā apvienība savu priekšvēlēšanu programmu sāk ar vārdiem, ka tās “galvenais mērķis vienmēr bijis un būs latviska Latvija”. Seko apgalvojums: “Esam sasnieguši 80 procentus no mērķiem, kurus izvirzījām iepriekšējo vēlēšanu programmā. Tas dod pamatu mūsu atbalstītājiem uzticēties, ka pratīsim īstenot arī jaunās apņemšanās.” Vidzemes sarakstā “Dzirkstele” neatrada nevienu deputāta kandidātu, kura vārds būtu saistīts ar Gulbenes novadu. Toties Nacionālās apvienības Rīgas deputātu kandidātu sarakstā ar otro numuru startē novadnieks - 34 gadus vecais 12.Saeimas deputāts Rihards Kols, kurš ir studējis starptautisko diplomātiju Vestminsteres Universitātē. Viņš ir bijušās gulbenietes Mārītes Kolas dēls un novadnieces, kinoamatieres Edītes Ezeriņas mazdēls. Savā videoblogā vietnē “Facebook.com” R.Kols aicina izsvērt, ko politiķi iepriekš solījuši un ko ir izpildījuši, un galvenais – piedalīties vēlēšanās. Klāt viņš ir pievienojis arī interneta saiti, kura ved uz deputāta atskaiti par paveikto 12.Saeimā. Spilgtākais R.Kola nosauktais piemērs ir: “Pēc manis iesniegtajiem grozījumiem Saeima aizliedza publiskajos iepirkumos piedalīties “ofšoriem”, kā arī šādiem uzņēmumiem lielā mērā piederošiem pretendentiem no Latvijas.”

“Re:Baltica.lv” akcentē Nacionālās apvienības mīnusus. Ne visiem pieņemams ir arī tas, ka Nacionālā apvienība turpina svinēt 15.maiju - 1934.gada Kārļa Ulmaņa realizētā valsts apvērsuma dienu, likvidējot parlamentāro iekārtu un pasludinot autoritāru režīmu. Vēl – Nacionālā apvienība lepojas, ka pēc tās iniciatīvas noraidīja kopdzīves likumu, kas atzītu nelaulātu pāru tiesības. Tāpat arī nobloķēja ideju vairs nepiešķirt nepilsoņa statusu jaundzimušajiem. Kā politisku kļūdu “Re:Baltica.lv” uzskata arī Nacionālās apvienības deputātu regulāros aizvainojošos izteikumus par bēgļiem, krieviem, ārzemju studentiem, jo šāda leksika kurina naidu un šķeļ sabiedrību. 
“Nacionālā apvienība, jūs esat sliktākais, kas ar Latviju kopš neatkarības atjaunošanas noticis,” šādu skarbu viedokli ar šādu virsrakstu portālā “Pietiek.com” paudis sabiedrisko attiecību eksperts Ēriks Stendzenieks. Tālāk runa ir par to, vai pašvaldība var un vai vajag saziņā ar iedzīvotājiem, kuri slikti zina latviešu valodu, izmantot krievu valodu. “Nacionāļi” 12.Saeimas deputāta Imanta Parādnieka personā šādu iespēju uztverot kā traģēdiju, kā draudu latvietībai. 50 gadus vecais I.Parādnieks, kurš Latvijas Universitātē ir studējis tiesību zinātni, kandidē arī 13.Saeimas vēlēšanās, tikai - Zemgales sarakstā. Viņš ir parādā 710 886,41 eiro, kā arī aktuāli viņam ir aizdevumi kopsummā par 315 592,52 eiro – liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotā informācija.

“Nacionāļiem” nav izdevies atbrīvoties no mūsdienu Latvijas mafiju atzītās maksātnespējas administratoru ēnas” - uzskata “Re:Baltica.lv”. Nacionālās apvienības ģenerālsekretāra vietnieks līdz 2017.gada vasarai bija šobrīd 50 gadus vecais Aigars Lūsis, kurš figurē vienā kriminālprocesā ar 38 gadus veco Māri Sprūdu. Ēnu metusi arī viņa draudzība ar bijušo tieslietu ministri 43 gadus veco Baibu Broku, kura zaudēja amatu, jo nebija pielaides valsts noslēpumam. Priekšvēlēšānu laikā “Jaunā Konservatīvā partija” savā “Facebook.com” profilā jūnijā publicēja video, kurā viens no tās līderiem Juris Jurašs, turot rokās papīru žūksni, apgalvoja, ka Nacionālās apvienības politiķi Raivis Dzintars un I.Parādnieks saņēmuši daudzus tūkstošus eiro no bijušā maksātnespējas administratora A.Lūša. Konkrētus pierādījumus J.Jurašs video nenosauca, bet norādīja, ka tie iesniegti attiecīgajām tiesībsargājošajām iestādēm. Atbildes reakcija nebija ilgi jāgaida. R.Dzintars savā “Facebook.com” video, fonā rādot Krievijas prezidenta Vladimira Putina foto, atspēkoja J.Juraša “melīgo informāciju” un norādīja, ka tā “ir daļa no Krievijas hibrīdās stratēģijas ar mērķi destabilizēt situāciju NATO valstīs”.

Atkārtota kandidēšana, pazīstami vārdi
Nacionālās apvienības Vidzemes saraksta līderis ir 36 gadus vecais 12.Saeimas deputāts R.Dzintars, kuram ir Latvijas Universitātē gūta politologa izglītība un parādsaistības 98 610,52 eiro. Viņš Saeimā ir jau astoņus gadus, ministru krēslos virzot politiķus veterānus – 55 gadus veco Dzintaru Rasnaču un 49 gadus veco Kasparu Gerhardu. Viens pašlaik ir tieslietu ministrs, otrs – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Dz.Rasnačs kandidē 13.Saeimas vēlēšanās un par viņu varēs balsot Rīgā.  Dz.Rasnačs ir tiesību zinātnes maģistrs, un viņa parādsaistības ir 67 630,37 eiro. Viņa mēnešalga ministrijā ir 5035 eiro pirms nodokļu nomaksas. Viņš kūrēja maksānespējas uzraudzību, kuras negodīgums izmaksā vismaz 665 miljonus eiro – vēsta “Re:Baltica.lv”.  

Aiz R.Dzintara kandidātu sarakstā seko 48 gadus vecā 12.Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kura Latvijas Universitātē ir ieguvusi tulka izglītību. Viņai ir 52 530,49 eiro parādsaistības.

Uz 13.Saeimu kandidē arī pašreizējā kultūras ministre 47 gadus vecā Dace Melbārde. Par viņu varēs balsot Rīgā. Viņai ir trīs augstākās izglītības, divi maģistra grādi – sabiedrības vadībā un kultūras teorijā, administrācijā un vēsturē. Viņas vadības laikā izcēlies skandāls ar Dziesmu svētku biļešu tirgošanu – ne tikai uzkārās vietne, bet arī pircējiem tika prasīta komisijas maksa. Latvijas simtgadei D.Melbārdes vadībā tika novirzīti kopumā 60 miljoni eiro no valsts naudas.


Joprojām izspēlē veco kārti

Ginta Alberte, laikraksta "Dzirkstele" redaktore

Manuprāt, “nacionāļu” viens no galvenajiem trumpjiem ir viņu premjera kandidāts Roberts Zīle. Reti kurš šaubās par viņa spējām, zināšanām, tieši tāpēc acīmredzot visbiežāk priekšvēlēšanu diskusijās “nacionāļi” izvirza tieši viņu, nevis kādu no partijas līderiem, jo R.Zīlem ir pamatota atbilde uz jebkuru jautājumu. Taču pat tad, ja “nacionāļiem” būtu iespēja veidot valdību pēc vēlēšanām, vai R.Zīle atgrieztos Latvijas politikā? Viņš gan medijiem izteicies, ka jā. 

Kopumā “nacionāļu” redzamākie līderi visu laiku izspēlē vienu veco kārti, spiežot uz latviešu patriotiskajām jūtām, to pašu viņi deklarē atkal arī vēlēšanu programmā. Patriotisms, protams, ir svarīgs katram, taču nevar noliegt, ka partijas biedros ir saskatāms arī “neveselīgs nacionālisms”, kurš, kā zināms, strauji izplatās Eiropā, ko ir pieminējis arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers savā noslēguma runā par stāvokli Eiropas Savienībā. Vienai daļu vēlētāju tas uzrunā, vienu ne, jo, lai arī esam patrioti, vēlamies iekļauties arī modernā rietumu sabiedrībā. Un varu piekrist, ka dažu “nacionāļu” izteikumi  bieži sit pār strīpu un robežojas ar naida kurināšanu starp dažādām iedzīvotāju grupām. 


Vēl viena nesmuka lieta, kas velkas pakaļ Nacionālajai apvienībai jau ilgāku laiku, ir saikne ar negodprātīgajiem maksātnespējas administratoriem. Lai arī Nacionālās apvienības tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs stāsta, ka ir daudz darba ieguldījis, lai šo jomu sakārtotu, piekrist tam īsti nevar, jo palaikam žurnālisti uzrok tādas lietas, ka mati saceļas stāvus, vai tas tiešām ir iespējams tiesiskā valstī. Turklāt jāuzsver, ka partijai tomēr ir bijusi iespēja pārraudzīt šo tieslietu nozari salīdzinoši ilgā laika periodā.     
Salīdzinoši labāka reputācija ir “nacionāļu” kultūras ministrei Dacei Melbārdei, kā arī spīkerei Inārai Mūrniecei. Vienīgais kultūras ministres klupšanas akmens ir jezga ar Dziesmu svētku biļetēm.

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem