Tagad pats sev priekšnieks

2018. gada 9. oktobris 00:00

3791

Gulbenietis Jānis Zvirgzdiņš izveidojis industriālo mēbeļu ražotni SIA “Z&Z furniture”, kas jau aktīvi ir uzsācis savu darbību. Viņš strādā ne tikai ar metālu, bet arī ar koku, jo pašā būtībā industriālās mēbeles ir koka un metāla apvienojums un pēc definīcijas industriālās mēbeles vienmēr saglabā savu dabiski raupjo izskatu.

Kāpēc gan nepamēģināt?
Jānis par sevi saka, ka ir līdz saknēm gulbenietis. Līdz 9.klasei mācījās Gulbenes novada valsts ģimnāzijā, tad Gulbenes 2.vidusskolā, pēc vidusskolas absolvēšanas devās studēt uz Rīgas Tehnisko universitāti apgūt mašīnu un aparātu būvniecību, jo tehniskas lietas viņu vienmēr ir interesējušas – kaut ko paskrūvēt, pajaukt, senāk tie bija mopēdi, arī mašīnas. “Likās - kur tad vēl, ja ne Tehniskajā universitātē. Aizgāju studēt mašīnu un aparātu būvniecību ar domu, ka tur mācīs, kā mašīnas jātaisa. Bet bija citādāk. Pirmie gadi bija grūti – matemātika, fizika, kas man padevās viduvēji, bet kaut kā “nolauzu”, un beigās biju tīri labs students. Pabeidzu universitāti, atgriezos Gulbenē un sāku strādāt “Rubate metal”,” stāsta Jānis.
Nostrādājot “Rubate metal” četrarpus gadus, jutis, ka kaut kas jāmaina. Jānis atminas, kā abi ar sievu staigājuši pa veikaliem un meklējuši mēbeles. “Ir tā saucamās budžeta klases mēbeles, bet liekas, ka tās salūzīs uzreiz pēc salikšanas, savukārt to, ko īsti gribētos, nevaram atļauties. Izdomājām - kāpēc gan nepamēģināt man pašam uztaisīt. Vajadzēja izgatavot bērniem pakāpienu, lai var tikt pie izlietnes, arī apavu plauktu uztaisīju, tapa arī pirmās kāpnes no metāla un koka,” stāsta Jānis.
Pirmās izgatavotās mēbeles atzinīgi novērtēja gan sieva, gan arī citi tuvinieki, tad arī radās doma veidot savu uzņēmumu. “Man daudz palīdzēja sieva Līga. Viņa palīdzēja uzrakstīt projektu un to realizēt,” saka Jānis.

Iegādātas modernas ražošanas iekārtas
Jānis startēja “Satekas” projektu konkursā. Projekta kopējās izmaksas ir gandrīz 60 000 eiro. Bija nepieciešams arī savs līdzfinansējums. Realizējot šo projektu ar Eiropas Savienības atbalstu, ir pārbūvētas noliktavas telpas Gulbenē, Litenes ielā 20, kas šobrīd ir atbilstošas ražotnes vajadzībām - metālapstrādes daļa, kokapstrādes daļa, krāsotava, noliktava. Ir izveidota ūdens un kanalizācijas sistēma, kā arī ierīkota centrālā apkures sistēma. Telpas ir aprīkotas ar modernām ražošanas iekārtām, piemēram, ir kokapstrādes darbgalds, kas veic piecas dažādas operācijas. “Ja nebūtu bijis iespējas startēt projektā, tad droši vien turpinātu strādāt algotu darbu. Bet, ja vēl būs iespēja apgūt Eiropas naudu, tad būtu nepieciešams iegādāties iekārtu krāsošanai,” saka jaunais uzņēmējs, kurš pašlaik izgatavo galdus, kāpnes, krēslus, plauktus, kapu solus, ja nepieciešams, var arī kaut sametināt, piemēram, vārtus mājai.
“Mani ar savu preci uzaicināja arī kāds veikals Igaunijā, tajā tirgojas radoši cilvēki ar dažādām savām precēm. Aizvedu vienu galdu un plauktus. Uzreiz nopirka. Igauņi arī tos atzina par labiem. Pieprasījums ir arī te. Piemēram, Gulbenes viesnīcai izgatavoju gultas, arī Lizuma internātam - gultas. Tās gan nebija industriālā stilā. Neesmu galdnieks pēc izglītības, nemāku uztaisīt, piemēram, skapīšus ar durvīm, izgriezumiem, un tas nav arī mērķis, jo tuvs ir tieši industriālais stils, vienkāršība un lakoniskums. Es gan tagad iestājos Balvu arodvidusskolā pilnveidot zināšanas kokapstrādē, bet mācības ir jāmenedžē ar darbiem ražotnē, jo skolā ir jābūt katru dienu, redzēs, cik veiksmīgi izdosies apvienot,” stāsta Jānis.

Daudzi baidās spert pirmo soli
Aiziet no algota darba Jānim ir bijusi liela uzdrošināšanās. Viņš prāto, ka tieši tāpēc daudzi baidās realizēt savas idejas, sapņus. Bailes uzdrošināties liedz sasniegt iecerētos mērķus. “Esmu dzirdējis no tiem, kas strādā algotu darbu, ka mēs esam kā narkomāni - dabū to savu devu un atkal ir labi, bet tad nāk mēneša beigas, kad šī deva beigusies un atkal vajag. Man pašam jācīnās par to, cik man būs. Vienā mēnesī var būt vairāk, citā – mazāk. Protams, nav viegli, ir jācīnās, lai būtu. Algotā darbā tā nav. Šeit sev pats esi priekšnieks un pats savas laimes kalējs. Par to, ka esmu pametis algotu darbu, draugi un radi varbūt arī domā, ka esmu kaut kāds “crazy” čalis. Varbūt īsti daudzi netic līdz galam, bet, kad redz, ka kādam kaut ko esmu pārdevis un manu izgatavoto mēbeļu bildes parādās sociālajos tīklos, tad varbūt domā citādāk,” saka Jānis. Viņš jau ir guvis pārliecību, ka labākā reklāma ir apmierināta klienta rekomendācijas, jo liela daļa jauno klientu uzmeklē viņu tieši pēc rekomendācijām. Uzņēmums ir arī savas mājaslapas izveides procesā, lai nestu savu vārdu plašāk pasaulē.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Tagad pats sev priekšnieks

Kategorijas