Ko bērnu vecākiem nevajadzētu darīt sociālajos tīklos?

2018. gada 9. oktobris 00:00

Latvijā milzu iespēja izklaidei un darbam ir internets, jo īpaši sociālie tīkli. Tajos iesaistās ne vien jaunieši un bērni, bet arī vecākā paaudze. Lai arī vairums Latvijas iedzīvotāju priecājas, ka viņu vecāki vai vecvecāki ir sociālajos tīklos, tomēr ir situācijas, kad vecāku uzvedība bērniem var sagādāt neērtus brīžus, liecina šoruden veikts pētījums. Atsaucoties uz pētījumā noskaidroto, apkopotas četras būtiskākās lietas, ko vecākiem sociālajos tīklos darīt nebūtu ieteicams.

Cienīt privātumu
Kā rīkoties, lai jaunākai paaudzei neliktu justies neērti un neraisītu savstarpējus pārpratumus, skaidro ģimenes konsultāciju centra “Līna” psiholoģe Aiga Ukstiņa un mobilo telefonu operatora “Tele2” pārstāve Ilze Žukova.
Pirmkārt, nevajadzētu dalīties ar viltus ziņām vai muļķīgiem rakstiem. Gan vecākiem, gan bērniem jāatceras – pirms savos sociālajos kontos dalāmies ar kādu lasītu vai dzirdētu ziņu, ir jāiepazīstas ar tās uzticamību un saturu. Ziņas vēlams pārbaudīt nacionālajos medijos, un nevajadzētu uzticēties nepārbaudītiem portāliem, kas uzdodas par ziņu vietnēm.
Otrkārt, nav vēlams komentēt bērna draugu ierakstus. Psiholoģe skaidro, ka sociālajos tīklos darbojas tas pats princips, kas dzīvē. Ja pie bērna ir atnācis draugs, mēs cienām viņu komunikāciju, tas ir, neiejaucamies viņu sarunās vai aktuālajos notikumos. Tas pats jāņem vērā sociālajos tīklos. Vecākiem ir savi draugi un bērniem – savējie. Ja tomēr kaut ko gribas iekomentēt, iepriekš labāk pajautāt pašam bērnam viedokli un to arī respektēt.
Treškārt, nedrīkst izsekot vai censties kontrolēt bērnu, izmantojot sociālos tīklus. A. Ukstiņa uzsver, ka vecākiem jāatceras – sociālie tīkli nekādā gadījumā nedrīkst tikt izmantoti kā audzināšanas metode vai attiecību veidošanas instruments. Šeit gan arī atgādinājums bērniem – ja vecāki sākuši pastiprināti meklēt jūs sociālajos tīklos, iespējams, iemesls slēpjas attiecībās reālajā dzīvē. Kas viņiem liek par jums uztraukties? Kas neļauj līdz galam uzticēties? Tāpēc šeit vietā atgādinājums abām paaudzēm – jo vairāk sarunāsimies reālajā dzīvē, jo gludākas attiecības būs arī sociālajos tīklos un mums vienam otru tur nevajadzēs meklēt.

Foto – tikai ar atļauju
Ceturtais padoms: pirms ieliec bildes – pajautā! Psiholoģe atgādina, ka mēs paši negribētu atklāt, ka kāds ar mums sociālajos tīklos ielicis bildi, kas nepatīk. Tāpēc to nevajag darīt arī ar sava bērna bildēm, ja vien viņš tam iepriekš nav piekritis. “Mums var šķist – tik jauka bilde! Mēs esam vēlējušies to labāko. Taču nezinām, vai bērnam tas patiktu. Jauniem cilvēkiem ir jāiziet cauri dažādiem vecuma posmiem, kuros darbojas viņiem un viņu vienaudžiem zināmi nerakstīti sociālie likumi, ko nejauši varam pārkāpt un bērnu sāpināt. Ja tomēr bildi ļoti gribas ielikt, noteikti pirms tam pajautājam paša bērna viedokli un respektējam viņa izvēli, bilst psiholoģe. I. Žukova atgādina par kādu negatīvu tendenci – vecāki sociālajos tīklos arvien biežāk dalās arī ar savu mazuļu bildēm: “Protams, ka vecāki ir lepni, viņi vēlas ar prieku dalīties. Taču atceramies, ka šīs bildes var tikt izmantotas ļaunprātīgos nolūkos, mums par to nemaz nenojaušot. Turklāt – mēs nezinām, vai bērns, kad paaugsies, būs priecīgs, ka mamma vai tētis ar viņu savulaik piepublicējuši “pilnu internetu”. Savu bērnu bildes labāk atstāt ģimenes albumam, iesaka abas speciālistes.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ko bērnu vecākiem nevajadzētu darīt sociālajos tīklos?

Kategorijas