Dzirkstele.lv ARHĪVS

Tikšanās – emocionālas un sirsnīgas

Inita Savicka

2018. gada 12. oktobris 00:00

7228
Tikšanās – emocionālas un sirsnīgas

Jau pirms vairākiem gadiem Gulbenes Tautas teātrī radās ideja, ka varētu aizbraukt pie latviešiem, kas dzīvo ārzemēs. Un pavisam nesen iecere tika arī realizēta, jo Gulbenes Tautas teātra grupa bija devusies satikt latviešus Berlīnē (Vācija), Briselē (Beļģija), Londonā un Skantorpā (Anglija).
Latvieši pulcējās teātra grupas rīkotajos pasākumos “Satikties. Atklāt. Smieties. Sarunāties. Latvietim ar latvieti”, kuru gaitā tika spēlēta L.Gundara kamerizrāde “Tiritomba” (Edītes Siļķēnas režija), kuru izspēlēja aktieri Anita Birzniece, Sarmīte Viduce, Atis Barinskis un Gatis Bogdanovs. Tika organizētas radošās darbnīcas diasporas bērniem, kā arī vienkārši notika sarunas ar tautiešiem.

Kā lēciens aukstā ūdenī
Edīte “Dzirkstelei” atzīst, ka šis brauciens bija kā lēciens aukstā ūdenī, jo tāds tika rīkots pirmo reizi un neviens nezināja, kā un kas īsti notiks. Bet, kā viņa uzsver, šīs tikšanās ar latviešiem, kas raduši mājas svešumā, bija vērtīgas abām pusēm. “Mums - lai saprastu un novērtētu savu zemi, savu vietu, darbus un redzētu, kā tajā pasaulē vispār kopumā iet,” saka Edīte.
Tikšanās izvērtās ļoti emocionālas un sirsnīgas. Sarunas pēc izrādes ieilga līdz pusnaktij un pat ilgāk - tautiešiem svešumā bija interesanti atkal satikt savējos. “Viņiem vienkārši gribējās satikties un papļāpāt. Izstāstīt savu dzīvi, kā te nonākuši un kāpēc nonākuši, ko dara, kā dzīvo. Pārsvarā nonākuši ārzemēs tāpēc, ka Latvijā nav bijis, ko darīt, nav varējuši nopelnīt. Viens tagad ir apmierināts ar dzīvi, cits varbūt ne tik ļoti. Viens īrē māju, cits to nopircis, bet maksā kredītus. Runājām, protams, arī par atgriešanos, bet visu nosaka nauda,” saka Gatis.
Edīte uzsver, ka sarunas bija diezgan personīgas, kurās tautieši patiešām stāstīja par sevi un atklājās. “Mēs gribējām parādīt savu latviešu izrādi, aprunāties ar viņiem, iepriecināt un sadzirdēt viņus, kā viņi dzīvo. Ir tik ļoti dažādi iemesli, kādēļ viņi atrodas tur, kur viņi atrodas. Briseles latvieši bija ar kaut kādu citādāku domāšanu, stāju un izjūtu. Londonā un Skantorpā latvieši bija pilnīgi citādāki, un tas ir bagātinoši. Patiess prieks, ka uz Skantorpu no Birmingemas izrādi bija atbraucis skatīties Māra Čaklā dēls Ingmārs Čaklais ar savu ģimeni. Mēs daudz runājāmies. Viņš savā laikā Saeimā gatavojis Pilsonības likumu, bet tagad piecus gadus dzīvo Anglijā. Stāstīja, kādi ir tie plusi un mīnusi,” saka Edīte.

Dzimtene, svešums un savas saknes
Pasākumos Lielbritānijā teātra grupai pievienojās Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs. Arī viņš atzīst, ka brauciens bija ļoti vērtīgs gan viņiem, gan tautiešiem svešumā. Pēc izrādes daudzi nāca klāt pie mūsu aktieriem un izteica lielu pateicību par labo, izjusto, profesionālo spēli un “dzīvajā” varēja parunāt ar aktieriem. “Runājām par Latviju, Gulbeni un mūsu novadu. Daudzi teica, ja nu kādreiz atgriezīsies, tad noteikti uz Gulbenes novadu. Viņi bija patiesi iepriecināti par mūsu vizīti, jo visā prombūtnes laikā, kas daudziem ir astoņi un desmit gadi, neviens viņus nebija apmeklējis un organizējis kopā pavadīt laiku, izrunāt mums visiem svarīgos jautājumus par dzimteni, svešumu un savām saknēm,” stāsta domes priekšsēdētājs.
Viņš atklāj, ka sajūtas, tiekoties ar tautiešiem, ir duālas - prieks, ka viņi ir atraduši izeju ekonomiskā pastāvīgumā, un skumjas, kas tomēr vijās cauri, ka bija jāaizbrauc,
nerodot iespēju dzīvot Latvijā. “Aizdegās skaudība uz situāciju, ka sociālās garantijas, ko piedāvā Anglijā, rada cilvēkos drošības izjūtu, ka pie grūtākas situācijas ātri un bez lielām formalitātēm gūs atbalstu no valsts. Latvijā vēl nespējam sakārtot dzīves nodrošinājumu cilvēkam pienācīgā veidā. Mums šajā ziņā ir, ko padomāt, un vajadzētu pieiet cilvēkam ar lielāku uzticēšanos un atbalstošu attieksmi. Mēs gribam audzināt ar stingrām, represīvām metodēm un prasībām, tādā veidā cilvēku ieliekot sasaistītā uzvedības rāmītī. Ar tādu pieeju cilvēkam nav iespējas audzināt sevī dabīgu, patiesu, godīgu, atbildīgu attieksmi pret citiem, sabiedrību un beidzot savu valsti. Mainām domāšanu, mīlam cilvēkus, esam atvērtāki, sniedzam palīdzības roku, neprasot, kas par to būs!” aicina domes priekšsēdētājs.
Gatis piebilst, ka domes priekšsēdētājam nācies uzklausīt pārmetumus par to, kas tad tiekot darīts, lai latvieši atgrieztos savā zemē. Tika pieminēta arī skolu slēgšana.

Vienā valodā
Gulbenes mākslas skolas direktore, fotogrāfe Sandra Dikmane bija parūpējusies par foto-domino spēli, kur ierasto punktiņu vietā ir dažādas emocijas izrādes aktieru acīs un teksti no lugas. Uzvar tas, kurš izvelk “Zelta zivtiņu”. Spēle tika piedāvāta skatītājiem pirms izrādes sākuma kā iepazīšanās un pietuvošanās lugas tēmai. “Prieks, ka daudzi atnākušie azartiski iesaistījās, spēle nemanāmi satuvināja mūs un diasporas latviešus, jo cilvēciskās attiecībās ir tuvas un saprotamas jebkurā pasaules malā, it īpaši tad, ja protam arī pasmieties par tām,” saka Sandra.
Viņai šajā braucienā vispār nebijis svešuma izjūtas, visu laiku jutusies kā mājās. “Mēs visi runājām vienā valodā,” viņa saka. Interesants bija viņas vērojums Briselē, kur izrādes laikā zīmējusi kopā ar bērniem. “Kamēr sarunājāmies par mammu, tēti un ģimeni, viņi teicami runāja latviešu valodā, pat strīds puiku vidū izcēlās latviski, bet, tiklīdz sarunas skāra skolas tēmas, bērni momentā pārslēdzās uz franču valodu, beigās vēl mācīja man franču lomu spēli. Tātad latviešu valoda – emocijām, bet franču – karjerai,” secina Sandra.

Gaida ciemos atkal
Visās vietās Gulbenes Tautas teātra grupa saņēma neviltotus pateicības vārdus un aicinājumus braukt vēl. Gatis stāsta, ka, piemēram, Skantorpā gulbeniešus atkal gaida ciemos: “Teica, ka pie viņiem nekad pa šiem daudzajiem gadiem neviens nav atbraucis. Mēs bijām pirmie! Viņi aicināja mūs braukt vēl, sakot, ka sagaidīs mūs, tikai lai laikus paziņojam.”
Edīte piebilst, ka Skantorpa bija izvēlēta apzināti. Tas ir rūpnieciskais Anglijas apgabals, kur ir daudz vienkāršo latviešu strādnieku. Viena kundze, kura bija atnākusi ar savu ģimeni, stāstījusi, ka dzīvo Skantorpā jau deviņus gadus, bet latvieši te nekad nav kopā pulcināti.
Savukārt visaizkustinošākā tikšanās notikusi Londonā “Daugavas Vanagu” namā, jo tur ieradās latvieši, kas aizbraukuši piespiedu kārtā kara laikā. Viena kundze atcerējās, kā Gulbenē bija pabeigusi 1.klasi, un varbūt tagad emocionāli vēlas atpakaļ uz savu dzimto zemi, bet praktiski tas nav iespējams.

Liels prieks par mūsu maizi, medu, konfektēm
Briselē divas dienas gulbeniešus uzņēma bijušie gulbenieši Juris Zeibārts un Inga Bakāne. Ciemkukulī bija “Pakalniešu” siera bumbas, kas bija ekskluzīva dāvana viņiem, par kuru bija liels prieks. Gulbenes novada uzņēmēji bija sarūpējuši gardumus, ko dāvāt satiktajiem tautiešiem. Edīte atceras, cik ļoti kāda tautiete priecājusies par “Ķelmēnu” maizi, sakot, ka tagad varēšot viena tumsā klusiņām ēst. “Cik tas bija aizkustinoši!” saka Edīte.
Savukārt tie, kas iesaistījās spēlē un uzvarēja, bija tik pārsteigti, kad, izvelkot “Zelta zivtiņu”, saņēma dāvanā arī medus burciņu. Neizsakāms prieks bija arī par konfektēm “Gotiņa”. Medus, maize, konfektes - dzimtenes Latvijas garša, un to jau nevar aizmirst. Baudot to svešumā, sirds gavilē!
Edīte saka lielu paldies Gulbenes Tautas teātra aktieriem un Sandrai, kas palīdzēja realizēt šo ieceri. “Tas ir milzīgs cilvēciskais devums sabiedrība!” ir pārliecināta Edīte un piebilst, ka nav nemaz tik vienkārši, jo aktieriem bija jāplāno savs atvaļinājums, pašiem jārēķinās ar uzturēšanās izmaksām, jāpieliek pūles, lai izrāde izdotos. “Ceļā bija daudz uztraukuma, pārrunu, teksta atrunāšana, jo tas tomēr saistījās ar uzstāšanos. Gribējās parādīti sevi pēc iespējas labāk,” atzīst Edīte un piebilst, ka noteikti pēc kāda laika, iespējams, vēlētos pulcināt domubiedru grupu un atkal doties ceļā, lai satiktu tautiešus ārzemēs.

Paldies!

Pateicības vārdi par īpašām rūpēm, uzņemšanu un izrāžu nodrošināšanu:
Briselē - Ingai Bakānei un Jurim Zeibārtam, Skantorpā – Lāsmai Čerņikai-Pudānei un viņas ģimenei: Raimondam, Alisei, Rūdolfam.
Paldies Gulbenes novada uzņēmējiem par iedoto produkciju, ko dāvāt satiktajiem tautiešiem! Tie ir: z/s “Ķelmēni”, “Tālavas sidrs”, SIA “Pakalnieši”, SIA “Dimdiņi”, SIA “Skrīveru saldumi”, bitenieks Juris Prokofjevs.
Paldies Gulbenes novada domei par atbalstu, īpaši izpilddirektorei Gunai Švikai, vecākajai sabiedrisko attiecību speciālistei Guntai Kalmanei un šoferim Jurim Osim. Paldies Gulbenes novada domes priekšsēdētājam Normundam Audzišam par piecām piesātinātām un intensīvām kopā būšanas dienām Lielbritānijā.