Projekts "Saimnieko gudri": Ar daudzreiz pret vienreiz

Lielbritānijā ik dienu tiek izmesti aptuveni septiņi miljoni
vienreizlietojamo kafijas krūžu, gadā tie ir 2,5 miljardi. Latvijā gan
statistiku par šādu krūžu izmantošanu neizdevās atrast. Jāatzīst, ka
tikai pēdējos gados arī Latvijā vairāk izskan aicinājums savos ikdienas
ieradumos atteikties no dzērieniem vienreizlietojamajās krūzēs un ņemt
līdzi savu krūzīti vai dzērienus baudīt uz vietas kafejnīcās vai mājās.
Lielākoties šo krūžu izmantotāji iedalāmi divās grupās. Vieni domā – tās
taču ir no papīra un nekādu ļaunumu videi nenodara, otri nojauš, ka šīs
krūzes nav tas labākais trauks, kurā iegādāties dzērienus, bet nezina,
kādēļ.
Papīrs ar plēves ieklājumu
Mānīgs ir vienreizlietojamās
krūzītes veidols – ārēji no papīra, bet dabā tā tomēr tik ātri
nesadalīsies. Tāpat tās visbiežāk netiek pieņemtas otrreizējai
pārstrādei.
Biedrības “Homo ecos” pārstāvis Artūrs Jansons skaidro, ka lielākā problēma ir tā, ka vienreizējās kafijas krūzes top no kompozītmateriāla – papīra un plēves ieklājuma iekšpusē, kas sarežģī trauku iespējamo pārstrādi. Ārkārtīgi neliels procents no izlietotajām krūzītēm tiek pārstrādāts, jo ir sarežģīti šos divus materiālus atdalīt. “Vēl viens mīnuss ir tas, ka krūzītēm parasti ir arī vāciņš. Un tas ir no plastmasas,” piebilst A.Jansons.
Dažkārt videi draudzīgi uzņēmumi saviem korporatīvajiem pasākumiem izvēlas krūzītes, kas izgatavotas no papīra bez plēves ieklājuma. To pluss un arī mīnuss ir tas, ka tās ātri sadalās. Krūzītē karstu dzērienu īpaši ilgi turēt nevar, jo trauks šķidruma ietekmē pamazām izšķīst.
Lai arī pie mums šī problēma vēl
nav aktualizēta plašā mērogā, daudzviet pasaulē pret lielo vienreizējo
krūzīšu patēriņu uzsākta cīņa. Nereti lielajos sabiedriskajos pasākumos
tiek piedāvāts krūzīšu depozīts. Iegādājoties dzērienu vairākkārt
izmantojamā krūzē, tiek iemaksāts depozīts un trauku pēc tam tirgotājam
iespējams atdot atpakaļ, atgūstot savu naudu. Līdzīgi tas notiek dažādos
Ziemassvētku tirdziņos ar karstvīnu – savu krūzīti var iegādāties,
piemaksājot kādu eiro, un pēc tam piepildīt no jauna, cik reižu vien
nepieciešams.
Trauku depozīts vairākkārt izmantots dažādos
festivālos arī kaimiņvalstī Igaunijā. Pie mums lielākos pasākumos šāds
paņēmiens vēl nav īpaši izplatīts.
Savukārt maijā BBC ziņoja, ka
Skotijas valdības ēkās no jūnija karstos dzērienus varēs nopirkt tikai
vairākas reizes lietojamās krūzēs, tā turpmāk cerot izvairīties no
aptuveni 450 000 papīra krūzīšu izmešanas katru gadu. Jau iepriekš
Skotijas parlaments savās kafejnīcās aizliedzis plastmasas salmiņus.
Paradumu maiņa
Nu
jau arī Latvijā sabiedrība tiek mudināta biežāk izmantot vairākkārt
izmantojamus traukus, tomēr, lai šis ierosinājums jūtami iedzīvotos,
nepieciešams laiks. Savus paradumus nav nemaz tik viegli mainīt,
turklāt, nejūtot uzreiz redzamu ieguvumu, saņemties ir grūti. Te labs
pamudinājums var būt ietaupījums. Nu jau gana daudzas lielākas un
mazākas kafejnīcas piedāvā atlaidi dzērieniem, ja tie tiek iepildīti
daudzkārt lietojamā krūzē.
Šajā vasarā nelielajām tirgotavām
pievienojās arī degvielas uzpildes tīkls “Cirkle K”, kas augustā sāka
piedāvāt klientiem iespēju ar atlaidi iegādāties kafiju, tēju un citus
uz vietas pagatavojamos karstos dzērienus savās termokrūzēs.
““Circle K Latvia” ir viens no lielākajiem kafijas mazumtirgotājiem līdzņemšanai, un mums rūp vides ilgtspēja un pārdomāta dabas resursu izmantošana. Piedāvājums iegādāties karstos dzērienus savā termokrūzē ir daļa no videi draudzīgas uzņēmējdarbības prakses. Ar šo iniciatīvu vēlamies ilgtermiņā veicināt sabiedrības paradumu maiņu un mazināt ikdienā radīto atkritumu daudzumu un to nonākšanu vidē. Piedāvājot 10 procentu atlaidi savā krūzē iegādātajam dzērienam, vēlamies atbalstīt cilvēkus, kuri savā dzīvesveidā jau ievieš paradumus, lai samazinātu atkritumus, kā arī mudināt mainīties tos, kuri šo domu vēl tikai apsver. Līdz šim esam draudzīgas uzņēmējdarbības praksi īstenojuši dažādos veidos. Piemēram, lai iespējami samazinātu ietekmi uz vidi, 2009. gadā uzņēmums atteicās no bezmaksas plastmasas maisiņiem. Mūsu piedāvātās privātās preču zīmes vienreizlietojamās krūzītes un to vāciņi sastāv no pārstrādājamiem materiāliem, savukārt sviestmaižu iepakojums veidots no materiāla, kas pilnībā sadalās vidē. Atbalstot ilgtspējīgas lauksaimniecības principus, “Circle K” tīklā kopš 2017. gada tiek izmantotas UTZ sertificētas kafijas pupiņas. Tas nozīmē, ka sertificētie piegādātāji ievēro stingras prasības, lai cīnītos ar lietus mežu izciršanu, klimata pārmaiņām, nabadzību un sociālo nevienlīdzību,” uzņēmuma nostāju raksturo “Circle K Latvia” kafijas un ātro uzkodu kategorijas vadītājs Andris Pelīte.
Vērtējot jaunievedumu, viņš
atzīst: “Klienti ziņu par iespēju iegādāties mūsu karstos dzērienus savā
krūzē uzņēma ar prieku un apsveica par zaļo iniciatīvu. Lai arī
dzērienus šādi var iegādāties tikai divus mēnešus, pirmie pārdošanas
rezultāti rāda, ka klienti aktīvi izmanto šo iespēju un karsto dzērienu
tirdzniecības apjoms savā krūzē ir ar izteikti augošu dinamiku. Mēs
negaidām ātrus rezultātus, tomēr ceram, ka tuvākajos divos trīs gados
karsto dzērienu tirdzniecība vairākkārt izmantojamos traukos varētu
sasniegt 10 procentu no kopējā tirdzniecības apjoma.”
Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"