Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Latvijas eiroparlamentāriešu atskaite par 4. darba gadu, strādājot Eiropas Parlamenta komitejās

Signe Znotiņa-Znota, Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā
Eiropas Savienībā

2018. gada 17. oktobris 11:24

331
Latvijas eiroparlamentāriešu atskaite par 4. darba gadu, strādājot Eiropas Parlamenta komitejās

Eiropas Parlamenta birojs Latvijā sadarbībā ar Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem sagatavojis tradicionālo atskaiti par nozīmīgākajiem paveiktajiem darbiem EP komitejās, kurās viņi strādā. Atskaites periods ir šī (astotā) EP sasaukuma 4. gads. EP deputāti arī norādījuši, ko viņu padarītais dos Latvijai.


Lūk, EP deputātu atskaites par darbu Eiropas Parlamentā pirmajā, otrajā un trešajā gadā.


! Nākamgad noslēgsies šī EP sasaukuma 5 gadu pilnvaru termiņš. Nākamās Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā notiks 2019. gada 25. maijā. IEPLĀNO! www.soreizesbalsosu.eu #EE2019


Patlaban Eiropas Parlamentā ir 25 komitejas: 22 pastāvīgās un 3 īpaši izveidotās: īpašā komiteja finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos (TAX3), īpašā komiteja terorisma jautājumos (TERR) un īpašā komiteja pesticīdu atļaušanas jautājumos (PEST). Latvijas 8 eiroparlamentārieši strādā 14 no tām.


Sandra Kalniete, EP Ārlietu (AFET) un Lauksaimniecības un lauku attīstības (AGRI) komiteja

Veikums: Izstrādāja lielākās EP politiskās grupas (Eiropas Tautas partija (Kristīgie demokrāti)/ETP (EPP)) politiku ES attiecībām ar Krieviju, vada analoģiska EP ziņojuma izstrādi. Kā ETP/EPP viceprezidente piedalījās politiskās grupas politikas stratēģijas veidošanā. Atbalstīja Eiropas līmeņa risinājumus aizsardzībai pret hibrīdapdraudējumiem, dezinformāciju un Kremļa propagandu. Aizstāvēja baltiešu un Polijas EP deputātu pozīcijas Kopīgās lauksaimniecības politikas priekšlikumā 2021.-2027. gadam.

Ieguvumi Latvijai: Lielāka stabilitāte mūsu reģionā. Lielāka Latvijas ietekme uz Eiropas līmeņa lēmumiem. Lielāka noturība pret hibrīddraudiem un populismu. Ierobežota negatīvā ietekme uz atbalstu lauksaimniekiem.


Krišjānis Kariņš, EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas (ITRE), Ekonomikas un monetārā (ECON) komiteja, un īpašā komiteja finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos (TAX3)

Veikums: Sagatavots un pieņemts Eiropas likums nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijas ierobežošanai. Panākts EP atbalsts likumiem par ES elektrības tirgu nākotnē, kas paredz atteikšanos no subsīdijām ražotājiem. Izcīnīts atbalsts EP komitejā grozījumiem Gāzes direktīvā, lai nostiprinātu konkurenci un kavētu “Nord Stream 2” projekta īstenošanu. Nostiprināta BEREC* biroja mītnes vieta Rīgā, pilnveidota konkurence un ES telekomunikāciju tirgus uzraudzība. Iestājies par lielāku finansējumu zinātnei, iesniedzot likuma grozījumus, kas paredzētu ģeogrāfiski sabalansētu finansējuma piešķiršanu.

Ieguvumi Latvijai: Ierobežota naudas atmazgāšana un terorisma finansēšana, izgaismoti patiesā labuma guvēji uzņēmumiem un trastiem. Veicināta konkurence enerģētikā, lai nodrošinātu patērētājiem iespējami zemākas energoresursu cenas. Stiprināta Latvijas loma Eiropas Savienības (ES) institūcijās lēmumu pieņemšanā. Uzlabota ekonomikas konkurētspēja un godīga uzņēmējdarbības vide. Lielāks finansējums Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībai nākamajā ES daudzgadu budžeta periodā.


Andrejs Mamikins, EP Ārlietu (AFET) un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu (LIBE) komiteja

Veikums: Iestājās par jaunu likumdošanas instrumentu stabilitātes un miera veicināšanai. Aktualizēja bezpilsonības problēmu ES. Vadīja EP-Baltkrievijas delegāciju.

Ieguvumi Latvijai: Iespēja ES finansēt pretterorisma militārās un speciālo dienestu aktivitātes jaunattīstības valstīs. Notikusi apvienotā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu (LIBE) un Lūgumrakstu (PETI) komiteju diskusija par šo jautājumu. Stiprinātas ES un Baltkrievijas diplomātiskās attiecības.


Miroslavs Mitrofanovs, EP Nodarbinātības un sociālo lietu (EMPL) un Lūgumrakstu (PETI) komiteja

Veikums: Strādāja pie direktīvas par produktu un pakalpojumu pieejamības prasībām. Izstrādāja rekomendācijas darba un privātās dzīves līdzsvaram labvēlīgu darba tirgus apstākļu izveidei. Izstrādāja ieteikumus ES Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm.

Ieguvumi Latvijai: Paaugstināta personu ar invaliditāti vai ar funkcionāliem ierobežojumiem pārvietošanās brīvība un socializācijas līmenis. Iespēja doties “aprūpes atvaļinājumā”, kad ģimenes loceklim vai partnerim nepieciešama aprūpe. Netiks paaugstināts pensionēšanas vecums, bet būs jāizstrādā aktīvās pensionēšanas stratēģijas. Garantētas strādājošo personu tiesības uz cienīgo atalgojumu. Programmas bezdarba pārvarēšanai izstrādās, ievērojot jauno nodarbinātības formu prasības un jaunās ekonomikas nozares, arī “zaļo ekonomiku”.


Artis Pabriks, EP Starptautiskās tirdzniecības (INTA) un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu (LIBE) komiteja, un īpašā komiteja terorisma jautājumos (TERR)

Veikums: TERR komitejas ziņojumā iekļauts deputāta priekšlikums veidot ES anti-radikalizācijas ekselences centru. Aktīvi strādāja pie minoritāšu jautājumiem LIBE un PETI komitejās, aizstāvot Latvijas intereses. Atbalstījis vairākus nozīmīgus tirdzniecības līgumus, piemēram, ar Japānu un Singapūru, un sarunu uzsākšanu ar Austrāliju un Jaunzēlandi. Strādāja pie Eiropas robežu stiprināšanas un vispārējās drošības uzlabošanas.

Ieguvumi Latvijai: Arī Latvijas eksperti varēs iegūt papildu zināšanas par radikalizācijas novēršanu. Atspēkoti nepatiesi apvainojumi par nepilsoņu un minoritāšu jautājumiem Baltijas valstīs. Jaunas iespējas Latvijas eksportētajiem. Drošākas ES ārējās robežas.


Inese Vaidere, EP Budžeta (BUDG) un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības (IMCO) komiteja

Veikums: Strādāja pie 2021.-2027. gada ES daudzgadu budžeta plānošanas, īpaši finansējuma reģionāliem infrastruktūras projektiem. Atbildīgā EP ziņotāja par Solidaritātes fonda 1,17 milj. eiro piešķiršanu Latvijai 2017. gada plūdu seku likvidācijai. Virzīja pozīciju par alternatīvo degvielu infrastruktūras izvēršanu ES. Turpina strādāt pie produktu kvalitātes atšķirību novēršanas Austrumeiropas un Rietumeiropas tirgos. Pagarināja pilotprojektu Austrumu stratēģiskās komunikācijas grupas stiprināšanai un cīņai pret viltus ziņām.

Ieguvumi Latvijai: Centieni panākt, lai nesamazinās maksājumi Latvijas kohēzijas politikai un lauksaimniecības nozarei. Piešķirti papildu līdzekļi plūdu skartajiem rajoniem. Zemākas transporta izmaksas, videi draudzīgākas tehnoloģijas, konkurence pasaules tirgū. Nākotnē Rietumeiropai līdzvērtīgas kvalitātes produkti Latvijas iedzīvotājiem. Viltus ziņu atpazīšana un novēršana virzīta par Eiropas līmeņa prioritāti.


Roberts Zīle, EP Transporta un tūrisma (TRAN), Ekonomikas un monetārā (ECON) komiteja, un īpašā komiteja finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos (TAX3)

Veikums: Viceprezidents trešajā lielākajā EP politiskajā grupā (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa (ECR)). TAX3 Priekšsēdētāja pirmais vietnieks un ēnu ziņotājs komitejas darba gala ziņojumam. EP atbildīgais deputāts tiesību akta priekšlikumam par administratīvu sadarbību PVN jomā, kā arī tiesību akta priekšlikumam saistībā ar piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum. Atbildīgais EP ziņotājs atzinumam par ietvaru ārvalstu tiešo investīciju izvērtēšanai Eiropas Savienībā.

Ieguvumi Latvijai: Spēcīgāka Latvijas interešu pārstāvība dažādos jautājumos, pārstāvot ECR Eiropas Parlamenta vadības sanāksmēs un debatēs. Tiesiskuma un godīgas konkurences stiprināšana starp dalībvalstīm, lai, piemēram, nezināmas izcelsmes nauda “nenosēstos” citās dalībvalstīs, līdzīgi, kā notika Latvijā. Atbalsts cīņai ar pārrobežu PVN krāpniecību, arī saistībā ar lietotajiem auto un PVN karuseļa shēmām. Virzība uz patiesi vienotu un atvērtu ES pasažieru pārvadājumu tirgu. Labāka autobusu pārvadājumu pakalpojumu pieejamība un kvalitāte.


Avots: Latvijas Eiropas Parlamenta deputātu sniegtā informācija


EP deputāte Iveta Grigule informāciju nesniedza


*BEREC - Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestāde


Likumdošanas process ES:


Eiropas Parlaments un ES Padome (dalībvalstis, dalībvalstu ministri), kuras darbu 2018. gada otrajā pusē vada Austrija (2015. gada pirmajā pusē vadīja Latvija), kopīgi pieņem ES likumus daudzās jomās. Šie likumi pēc tam ir pamats ES valstu nacionālajiem likumiem. Piemēram, Latvijā līdz pat 80% likumu balstīti uz ES lēmumiem.

Lai arī Eiropas Komisija ir vienīgā Eiropas likumu iniciatore, Eiropas Parlaments var norādīt, kādi tiesību akti būtu vēlami, un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.


Kategorijas

Kategorijas