Valsts kontrole: būtiski jāmaina pašvaldību deputātu atlīdzības sistēma

Ilze Salna, valsts kontrolieres komunikācijas padomniece

2018. gada 18. oktobris 12:21

109

Valsts kontrole: būtiski jāmaina pašvaldību deputātu atlīdzības sistēma

Latvijas pašvaldību deputātu atlīdzības sistēmā nepieciešamas pārmaiņas, padarot to taisnīgāku, vienkāršāku un skaidrāku un mazinot administratīvo slogu pašvaldībās. Valsts kancelejai, kas no Finanšu ministrijas ir pārņēmusi atbildību par publiskā sektora atlīdzības politikas jautājumiem, jāizvērtē iespēja mainīt pastāvošo smagnējo atlīdzības noteikšanas kārtību. To Valsts kontrole secinājusi revīzijā par 2017. gada saimnieciskā gada pārskatu. Tās ietvaros, izlases veidā veicot revīzijas 30 pašvaldībās, konstatēti dažādi pārkāpumi deputātu atlīdzības noteikšanā. Arī citu valstu pieredzes analīze liecina, ka Latvijas pašvaldību deputātu atlīdzības sistēmā nepieciešami uzlabojumi.

Valsts kontrole piedāvā izmaiņas

Lai atlīdzības sistēmu pilnveidotu, veicinot vietējo demokrātiju, un vienlaikus to padarītu vienkāršāku, Valsts kontrole piedāvā valsts līmenī likumā noteikt skaidrus pašvaldības deputāta amatalgas noteikšanas principus un maksimālā un minimālā apmēra ierobežojumus, ņemot vērā pašvaldības iedzīvotāju skaitu un citus darba apjomu ietekmējošus faktorus, piemēram, teritorijas platību vai pagastu pārvalžu skaitu, budžeta vai nodokļu ieņēmumu apjomu un citus. Vienotā ietvara piemērošana vietējai situācijai būtu atstājama katras pašvaldības kompetencē.

“Skaidra, viegli piemērojama un vietējai situācijai atbilstoša deputātu atlīdzības sistēma mazinātu šķēršļus iedzīvotāju aktīvākai iesaistei pašvaldības pārvaldē. Vienlaikus tā veicinātu pašvaldības darbības atklātību un vairotu iedzīvotāju uzticēšanos pašvaldībai kā vietējai varai,” pārmaiņu nepieciešamību skaidro valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Deputāta pienākumu veikšanai ir specifisks raksturs: no vienas puses, vairumā gadījumu tas tiek apvienots ar citu pilna laika darbu, no otras – prasa neierobežota laika iesaisti. Deputātu atlīdzības kārtību katrā pašvaldībā nosaka dome, tomēr pašvaldības domei pašvaldības deputātu atlīdzības noteikšanā ir jāievēro Atlīdzības likuma normas, tai skaitā nostrādātā laika uzskaite.

Valsts kontrole piedāvā atteikties no administratīvi sarežģītā un pašvaldības deputāta pienākumu būtībai neatbilstošā darba laika uzskaites pienākuma deputātiem, kuri neieņem algotu amatu domē. Tā vietā varētu tikt piemērots pašvaldības domes noteikts deputāta atlīdzības apmērs un tajā ietilpstošo standarta pienākumu uzskaitījums, kas ir pamatots ar objektīvu nepieciešamās slodzes (darba un laika) novērtējumu. Savukārt šī pamatsumma varētu tikt samazināta, ja deputāts neveic savus pienākumus, piemēram, neapmeklē domes vai komitejas sēdes.

Nepilnīga vai nepatiesa laika uzskaite

Revīzijā konstatēts, ka piecās no revidētajām pašvaldībām nav veikta deputātu darba laika uzskaite pilnā apmērā. Tādēļ Valsts kontroles revidenti neguva pārliecību, vai šo pašvaldību izdevumi gandrīz 550 tūkstošu eiro apmērā atbilst normatīvo aktu prasībām.

Atšķirīga likuma interpretācija – nepamatoti aprēķināts atalgojums

Pašvaldības arī atšķirīgi interpretē Atlīdzības likumā noteiktos atlīdzības apmēra ierobežojumus deputātiem, kuri neieņem algotu amatu domē. Valsts kontrole konstatējusi, ka no likuma izrietošais maksimālās stundas likmes ierobežojums tiek ievērots septiņās revidētajās pašvaldībās, bet tiek pārsniegts 19 pašvaldībās. Nepiemērojot likumā noteiktos ierobežojumus jeb nosakot neatbilstoši augstu stundas likmi, šajās pašvaldībās kopā deputātu atalgojumā nepamatoti izmaksāta summa ir vismaz 368 tūkstoši eiro un vēl gandrīz 87 tūkstoši eiro samaksāti kā darba devēja VSAOI.

Nepamatotas naudas balvas

Pārkāpjot Atlīdzības likumā noteiktos ierobežojumus, astoņas pašvaldības ir piešķīrušas un izmaksājušas domes deputātiem prēmijas un naudas balvas vismaz 5000 eiro apmērā. Lai gan par naudas balvu neatbilstošu piešķiršanu pašvaldībām jau aizrādīts iepriekšējo gadu revīzijās, valsts revidenti joprojām pašvaldībās konstatē to izmaksāšanu bez pamatojuma par amatpersonas ieguldījumu institūcijas mērķu sasniegšanā.

Revīzijā par pašvaldību budžetiem Valsts kontrole šogad bija iekļāvusi 30 pašvaldības: sešas lielās pilsētas – Daugavpili, Jelgavu, Jūrmalu, Liepāju, Rīgu, Ventspili, kā arī 24 novadus – Aizputes, Aknīstes, Alūksnes, Amatas, Baltinavas, Cesvaines, Ērgļu, Grobiņas, Iecavas, Ikšķiles, Ilūkstes, Jaunpils, Lubānas, Nīcas, Ogres, Olaines, Raunas, Rucavas, Sējas, Skrīveru, Vārkavas, Vecpiebalgas, Ventspils un Zilupes.

Revīzijas ziņojums “Par Latvijas Republikas 2017. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” https://ej.uz/7k6a

Kopsavilkums par pašvaldībām https://ej.uz/4ddr

FAKTI UN PIEMĒRI NO REVĪZIJAS

Atbilstoši Atlīdzības likumā noteiktajam ierobežojumam maksimālā mēnešalga 2017.gadā domes priekšsēdētājam bija 2978 eiro, priekšsēdētāja vietniekam – 2618 eiro, komitejas priekšsēdētājam – 2086 eiro, deputātam – 982 eiro. Attiecīgi no tā izriet šādi stundas likmes ierobežojumi deputātiem, kuri neieņem algotu amatu domē, 2017. gadā:
- deputātam – 6,14 eiro/h,
- komitejas priekšsēdētājam – 13,04 eiro/h,
- domes priekšsēdētāja vietniekam – 16,36 eiro/h

Attiecinot likumā noteikto maksimālo atlīdzības summu uz mēnesī aprēķināto un neņemot vērā, ka deputātu, kas neieņem algotu amatu domē, nostrādātais laiks ir mazāks nekā uz pilnu mēnešalgu attiecināmais laiks, realitātē: 19 pašvaldībās deputāta stundas likme tiek pārsniegta, piemēram:
- Ventspils novadā – 25 eiro/h
- Rīgā – 19,35 eiro/h
- Ikšķiles novadā – 18 eiro/h
Lielākais virs likumā noteiktajam ierobežojumam aprēķinātās deputātu mēnešalgas apmērs 2017. gadā:
- Rīgas pašvaldība – 124 951 eiro par 2017. gada pirmo pusi. Pēc pašvaldību vēlēšanām 2017. gada 3. jūnijā Rīgas pašvaldība deputātiem, kuri neieņem algotu amatu domē, darba laika uzskaiti vairs neveic.
- Jūrmalas pašvaldība – 61 592 eiro.
- Jelgavas pašvaldība – 43 957 eiro.
- Ventspils novada pašvaldība – 43 809 eiro.
Atšķirības nostrādātajā laikā, aprēķinātajā mēnešalgā gadā kopā, mēnešalgas stundas likmē neuzrāda kopsakarības ar iedzīvotāju skaitu pašvaldībā, budžeta apmēru vai nodokļu ieņēmumiem:
- Viens deputāts, kas neieņem algotu amatu domē, 2017.gadā
  - Rucavas novadā nostrādājis 452 stundas
  - Vecpiebalgas novadā – 47 stundas
  - Ventspilī – 869 stundas
  - Jūrmalā – 480 stundas.
- deputāta mēnešalgas stundas likme pēc iedzīvotāju skaita salīdzināmās pašvaldībās
  - Ventspils novads – 25 eiro/h,
  - Iecavas novads – 11 eiro/h,
  - Aizputes novads – 5,9 eiro/h.

Cik pašvaldību budžetam izmaksā pašvaldību deputāti?

30 izlasē iekļautās pašvaldības:
- 413 deputāti jeb 25,6 % no visu Latvijas pašvaldību deputātu kopskaita
- vidēji uz vienu deputātu – 2903 iedzīvotāji
  - vismazāk Baltinavas novadā – 123
  - visvairāk Rīgā – 11 684.
- Deputātu atlīdzībai kopā 2017. gadā – 4,4 miljoni eiro jeb 0,8 % no šo pašvaldību budžetu atlīdzības izdevumiem visiem darbiniekiem.
- Vienas deputāta vietas vidējie atlīdzības izdevumi gadā:
  - Jūrmala – 27 115 eiro
  - Ventspils – 23 277 eiro
  - Liepāja – 19 879 eiro
  - Jelgava – 16 378 eiro
  - Rīga – 15 864 eiro
  - Lubānas novads – 2 807 eiro
  - Vidēji revidētajās pašvaldībās – 10 588 eiro
- Deputātu atlīdzības izdevumi uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā:
  - Rucavas novads – 30,3 eiro
  - Rīga – 1,4 eiro.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Valsts kontrole: būtiski jāmaina pašvaldību deputātu atlīdzības sistēma

Kategorijas