Vai nepieciešams piedalīties vēlēšanās no 16 gadu vecuma?

2018. gada 19. oktobris 10:09

Arnis Cimdars, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs
No vēlēšanu administrēšanas jeb vēlēšanu rīkošanas skatupunkta, kas ir Centrālās vēlēšanu komisijas kompetencē, nav šķēršļu, lai vēlēšanās varētu piedalīties arī jaunieši no 16 gadiem. Tajā pašā laikā, palūkojoties uz šo jautājumu no politiskās dimensijas skatupunkta, kāds ir mērķis, ko ar šādu vēlētāju loka paplašinājumu vēlamies panākt? Veicināt jauniešos piederības sajūtu, valstiskuma apziņu, mācīt uzņemties atbildību par valsti jau vidusskolas laikā? Tad ir jautājums, vai šo mērķi nevar sasniegt citā efektīvākā veidā? Ja šāds priekšlikums izskan ar nolūku palielināt vēlētāju līdzdalību, tad arī tas varētu netikt sasniegts. Pētījumi ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē rāda, ka jaunieši ir grupa, kura visneaktīvāk izmanto savas vēlēšanu tiesības. Tātad ir diezgan liela iespējamība, ka šajā gadījumā vēlētāju aktivitātes rādītāji turpinās kristies. Vēl cits nolūks – varbūt kādiem politiskajiem spēkiem ir būtiski uzrunāt šo mērķa grupu, lai iegūtu pārstāvniecību Saeimā? Vai balsstiesību piešķiršana 16, 17 gadus veciem jauniešiem palīdzēs ievēlēt parlamentā zinošākus, spējīgākus un valstiski domājošākus deputātus?
Līdz ar to, manuprāt, vispareizāk būtu, izlemjot šo jautājumu, uzrunāt pašus jauniešus, apzināt viņu viedokli par to, vai šāda iespēja būtu vēlama, kā arī konsultēties ar pedagogiem, kuri ikdienā sastopas ar šo mērķa grupu un vislabāk pārzina to, cik atbildīgi un kritiski domājoši ir jaunieši šajā vecumā, vai viņiem būtu nepieciešamās prasmes izvērtēt politisko partiju un kandidātu priekšvēlēšanu solījumus, izdarīt secinājumus un kritiski analizēt, jo visas šīs prasmes ir nepieciešamas, izdarot savu izvēli vēlēšanās.

Edīte Kanaviņa, Gulbenes 2.vidusskolas direktore
Domāju, ka jaunieši ir spriestspējīgi, bet palieku pie viedokļa, ka 18 gadi ir optimālāks vecums, lai piedalītos vēlēšanās. Pirmkārt, ir jābūt plašākam redzeslokam, ir jābūt zināšanām, ir jābūt personīgajai attieksmei un droši vien ir vajadzīgs mazlietiņ nobriedušāks prāts, jābūt lielākai pieredzei, jāseko līdzi visiem notikumiem, kas notiek ne tikai pie mums novadā, bet arī visā valstī. Domāju, ka jauniešiem šajā vecumā politika nav prioritāte. Arī 18 gados prioritātes ir citas, bet uzskatu, ka jaunieši šajā vecumā nemaz nav tik pasīvi. Vismaz tie, ar kuriem man ikdienā ir saskarsme, pirmajās vēlēšanās piedalās atbildīgi. Ja pieļauj tādu varbūtību, ka pie vēlēšanu urnām varētu doties jaunieši no 16 gadu vecuma, tad tikai vietējo pašvaldību vēlēšanās. Un tad jau arī nevar zināt, kāds būtu rezultāts. Ja statistika rāda, ka 18 gados jaunieši ir pasīvi vēlētāji, tad nekas labāks nav sagaidāms no sešpadsmitgadīgajiem. Vienmēr jau ir tā: ja ir ierobežojumi, tad jauniešiem tas šķiet aktuāli, bet, tiklīdz ir ļauts šajos procesos iesaistīties, tad diemžēl gan interese, gan aktivitāte mazinās. Nenoliedzami, ka ir jaunieši, kuri labprāt interesējas par notikumiem valstī un aktīvi piedalās sabiedriskajā dzīvē. Un šie jaunieši noteikti būtu spējīgi doties pie vēlēšanu urnām un veikt savu izvēli. Liela nozīme ir tam, kā politiķi pirms vēlēšanām aizrauj jauniešu auditoriju. Ja runā jauniešiem uztveramā valodā, komunicē sociālajos tīklos, tad jauniešu lielākā daļa droši vien būtu šīs attiecīgās partijas atbalstītāji.

Zane Indzere, RTU studente
Lai gan ir svarīgi, ka vēlēšanās tiek ņemti vērā visu Latvijas iedzīvotāju viedokļi, tomēr uzskatu, ka lielākā daļa jauniešu, kas vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu, nav vēl gatavi, lai iesaistītos un pieņemtu tik svarīgu lēmumu. Šādi domāju divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, jaunieši šajā vecumā nav pastāvīgi un ir maz pieredzējuši. Tas diemžēl liek domāt, ka viņus varētu viegli ietekmēt gan apkārtējo cilvēku viedokļi, gan partiju solījumi un reklāmas. Tādējādi viņi varētu atdot savu balsi nevis par savām, bet gan par citu interesēm.
Otrkārt, bieži vien pamanu, ka mani vienaudži maz interesējas par vēlēšanām un pat neiedziļinās, kāda pašlaik ir situācija valstī, un, protams, nepiedalās arī vēlēšanās, norādot pārējiem jauniešiem, kuriem ir jau velētājtiesības, par viņu pienākumu iet vēlēt. Es gan teiktu, ka mūsu pienākums nav tikai aiziet vēlēt ik pēc pāris vai četriem gadiem vai pāris reizes gadā izrādīt interesi par savu valsti, bet gan, ka mums ik katru dienu ir jādomā par to, kas notiek Latvijā. Piebilstams, ka jauniešiem, kuriem ir interese par politiku un vēlme tajā iesaistīties, bet vēl nav nav 18 gadu veci, ir tādas iespējas jau tagad, piemēram, Jauniešu Saeima, jauniešu politikas veidošana, “Kafija ar politiķiem” un cita veida pasākumi, kuros piedaloties var paplašināt redzesloku.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vai nepieciešams piedalīties vēlēšanās no 16 gadu vecuma?

Kategorijas