Smaidīgā Čiepa

2018. gada 19. oktobris 10:30

Gulbenietes Olgas Ņekrasovas ģimenē jau piecus gadus dzīvo smaidīgā čihuahua sunīte Čiepa, īstajā vārdā Cenimona Prestiž, kā rakstīts sunītes dokumentos.
“Decembrī Čiepai būs astoņi gadi, bet pie mums viņa dzīvo piecus gadus. Čiepu atnesa mana meita uz Ziemassvētkiem un teica, ka šis sunītis pieder drauga ģimenei, bet viņi to grib pārdot. Īstenībā man tādi mazi suņi nepatika, domāju: fui, negribu. Man vienmēr kopš bērnības bijuši kaķi. Arī dzīvoklis bija mazs, tāpēc par dzīvnieku nemaz nedomāju. Bet meita ļoti lūdzās un atnesa suņuku tieši uz Ziemassvētkiem. Čiepiņa pie mums padzīvoja divas dienas, un es pateicu: viss - es viņu gribu, es viņu ņemu! Vīrs arī piekrita, un tā sanāca, ka vīrs viņu man uzdāvināja uz dzimšanas dienu. Mēs uzreiz kaut kā iemīlējām šo dzīvnieciņu. Un tā Čiepiņa palika pie mums dzīvot. Jau kopš pirmās dienas viņa pie mums jutās ļoti labi. Viņa visur ielīda, visu paostīja, pati izvēlējās sev vietu uz krēsla,” stāsta Olga.

Saprot katru vārdu
Ar savējiem Čiepa ir ļoti mīļa, bet ar svešiem cilvēkiem, kamēr viņus neiepazīst, var būt arī nejauka un pat iekost. “Iespējams, bērnībā viņu puiši kaitinājuši. Rej visu laiku, kamēr cilvēku neiepazīst tuvāk. Bet, kad jau ir sadraudzējusies, tad jau, pēc tam satiekot, smaidīga skrien pretī. Čiepa saprot katru vārdu. Ja paprasīsi buču, viņa iedos tev buču, samīļos tevi,” saka saimniece.
Kad neviena nav mājās, tad Čiepa esot mierīga, vienīgi, ja kāds troksnis kaimiņos, tad parej. Un vēl - ja staigā kaķi, jo kaķi viņai nepatīkot. Lielos suņus viņa vispār neievēro, bet ar mazajiem ir draudzīga. Čiepa gan esot ļoti paklausīga un klausot visus.
“Viņa nespēlējas ar mantiņām. Bija iedota arī līdzi mantiņa, bet viņai nepatīk. Interesanti izskatās, kad Čiepa sakrusto kājiņas kā cilvēks. Un vēl smaids – smaida viņa visur! Un smaids viņai ir brīnišķīgs – rāda visus zobiņus! Par saimnieci ir atzinusi mani, jo laikam tas, kurš baro, tas arī ir saimnieks. Baroju tikai ar sauso barību, bet ļoti labu. Un vēl dodu konservus. Mēģinājām arī dot to, ko ēdam paši, bet Čiepai vēderiņš netur. Viņai ļoti maz vajag. Kauliņus arī nedodam, bet pērkam visādus gardumiņus zooveikalā. Kad paši ēdam un viņa arī prasa, tad dodam šos gardumiņus,” stāsta Olga.
Pagājušajā gadā Olga ar meitu bija aizbraukušas uz divām nedēļām. “Kad atbraucām, Čiepa bija tik ļoti sailgojusies pēc mums! Vīrs pa dienu ved sunīti pie vīramātes. Mēs smejamies, ka mēs viņu uz dārziņu aizsūtām, jo pie vīramātes ir savs pagalms, ir vieta, kur pastaigāties,” viņa saka.

Patīk adīt mazas drēbītes
Čiepa ir ļoti maziņa, ārā viņai visu laiku salst, tāpēc ir iegādāts arī apģērbs. Tā kā Gulbenē suņu apģērbu nopirkt nevar un Olga ir liela adītāja, viņa ir noadījusi apģērbu Čiepai pati. “Noadīju viņai visādas kleitiņas. Mazbērniņu man nav, tad noadīju ļoti daudz drēbīšu sunītei. Nopirku grāmatu “Suņu apģērbi” un pēc tās grāmatas adīju Čiepai tērpus. Arī sapirkts ir daudz kas. Pārsvarā noadīju džemperīšus ar ķepiņām, lai nesalst muguriņa un vēderiņš. Bija arī cepure, bet izskatījās tik smieklīgi un viņai arī nepatika, tāpēc to nevelkam. Un arī zābaciņus noadīju, bet nē – kā uzvilku, tā Čiepa apstājās un ne soli tālāk negāja. Bet tagad ir malacis – ja es viņu ģērbju, Čiepa pati jau padod ķepiņas, visu atļauj smuki uzvilkt, un tad mēs ejam pastaigāties. Staigāt patīk, bet tikai tad, ja ārā ir labs laiks. Ja ir auksti, viņa pati visur slēpjas arī istabā. Jau tagad no rīta mēs velkam apģērbu, jo suņukam salst. Ja no rīta ir tikai plus pieci grādi, viņa sāk drebināties un mūsu pastaiga beidzas. Ziemā ļoti maz staigājam ārā - tikai pie mājas ātri, ātri, jo ķepiņas salst. Arī vasarā Čiepa meklēja savu segu, lai gan šovasar bija ļoti karsts.
Olga ada jau kopš astoņu gadu vecuma. “Mana mamma kādreiz pārdošanai adīja tādas biezas jakas. Es sēdēju blakus un lūdzos: mammu, iemāci arī mani! Un viņa iemācīja. Sākumā adīju apģērbus lellēm. Atceros, ka visas lellītes man bija apģērbtas. Arī tagad man patīk adīt maziem bērniņiem. Brāļa ģimenē gaida dvīnīšus. Pašlaik adu divus kostīmiņus, jau zināms, ka būs meitene un puisītis. Daudz adu sev - džemperus, cepures, bet labāk man patīk adīt maziem bērniem. Man patīk košas krāsas, es arī ģērbjos koši. Mīļākā ir laškrāsa. Sunim arī adu košās krāsās, jo viņa taču arī ir meitene. Meitai arī esmu dažas lietas noadījusi, viņas draudzenei arī noadīju uz dzimšanas dienu džemperīti. Rokdarbs ir rokdarbs. Es adu, kad ir brīvs laiks, vairāk sanāk adīt pa vakariem,” stāsta Olga.
Šobrīd Olga strādā par bērna asistentu ar autismu slimam bērniņam, kurš mācās 1.klasē. “Pavadu ar viņu kopā visas stundas skolā. Un man ļoti patīk šis darbs! Es arī kādreiz bērnībā vēlējos kļūt par vācu valodas skolotāju, bet diemžēl nesanāca,” viņa saka.

Uzziņai
◆ Čihuahua jeb čivava ir mazākā suņu šķirne pasaulē, kas izveidota Meksikā un nosaukta Čivavas štata vārdā par godu faktam, ka rietumu pasaule 1850. gadā šajā štatā atklāja čivavas suņu šķirni.
◆ Pirmais čivavas šķirnes suns Amerikas suņu klubā tika reģistrēts 1905.gadā.
◆ Visticamāk, ka senais tolteku sunītis tečiči ir čivavas priekštecis. Pastāv arī hipotēze, ka čivava ir aristokrātiskā tečiči un Ķīnas cekulainā suņa krustojums.
◆ Čivava ir temperamentīgs suņuks ar drošsirdīgu raksturu, mazs atlēts, izturīgs un graciozs.
◆ Pieļaujamais svars ir no 500 gramiem līdz 3 kilogramiem, bet augstums skaustā - 15 līdz 23 centimetri. Dzīves ilgums ir 10 līdz 18 gadi.
◆ Čivavām ir divi apspalvojuma varianti - īsspalvainais un garspalvainais. Var izskatīties ļoti dažādi - var būt lielāks un mazāks, kā arī kažoka krāsa un apmatojuma garums var būt atšķirīgs.
◆ Čivava ļoti pieķeras savai migai, patīk ierakties spilvenos un mīkstās segās, bieži palienot pašā apakšā.
Avots: “Vikipēdija”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Smaidīgā Čiepa

Kategorijas