TV3 "Nekā personīga": pusmiljonu vērtie TV torņi Latgalē televīziju nodrošinās tikai dažiem simtiem skatītāju
Augustā
valdība sēdē aiz slēgtām durvīm akceptēja Latvijas valsts radio un
televīzijas centra ieceri tērēt pusotru miljonu eiro virszemes apraides
tīkla uzlabošanai. Televīzijas centrs mainīs četrus raidītājus Vidzemē
un Kurzemē un būvēs divus torņus pie robežas ar Krieviju un
Baltkrieviju.Būvniecību atbalsta gan NEPLP, gan Saeimas atbildīgā
komisija, jo vājš TV signāls esot viens no iemesliem, kāpēc pierobežas
iedzīvotāji neskatās Latvijas televīzijas.
Vajadzība
pēc pieciem bezmaksas kanāliem vietā kur tiks būvēti torņi, varētu būt
dažiem simtiem cilvēku. Precīzu skaitu neviens nezina. Lai gan šīs
investīcijas pamato ar nepieciešamību stiprināt Latvijas informatīvo
telpu, ir maz ticams, ka piecu bezmaksas kanālu pieejamība liks
pierobežas iedzīvotājiem antenas pagriezt prom no Krievijas. Lai to
panāktu, galvenais ir saturs, taču šajā ziņā būtisku izmaiņu nav.
Austrumu
pierobežas iedzīvotājiem jau no 2010.gada, kad notika TV
digitalizācija, ir ierobežotas iespējas bez maksas skatīties
televīziju. Signāls daudzviet ir vājš, un to izkonkurē Krievijas un
Baltkrievijas raidītāji, kas robežas tuvumā dzīvojošajiem ļauj ērti
skatīties ar Kremļa propagandu piesātinātās programmas.
Problēma
aktualizējās 2014.gadā, kad Krievija anektēja Krimu. Pretestības
nebija, jo Kremļa televīzijas bija kāpinājušas iedzīvotājos neuzticību
Ukrainas varai. Šie paši televīzijas kanāli ir vienīgais informācijas
avots arī daudziem Latvijā pie robežas dzīvojošajiem.
Tad
tika izlemts, ka jāstiprina vietējie mediji, jānodrošina pierobežas
iedzīvotājiem iespēja skatīties un klausīties Latvijas programmas.
Tomēr, kā Krievijas televīzijas cienītājus dabūt atpakaļ Latvijas
informatīvajā telpā nezināja un joprojām nezina neviens.
Tagad,
pēc četriem gadiem valdība apstiprināja LVRTC plānus būvēt divus jaunus
sakaru torņus pierobežā. Pēc diviem gadiem tiem vajadzētu būt gataviem.
Tas ļaus labāk uztvert Latvijas televīzijas un radio.
JĀNIS BOKTA Latvijas valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs
Plāni
šādus torņus tur būvēt ir pietiekami seni, tas nav gads divi trīs, tas
ir krietni vairāk, bet Latvijas valsts nekad nav agresīvi gājusi arī
apskaņot blakus teritorijas, turpretim kaimiņvalsts to izsenis dara,
viņiem ļoti svarīgi bija apskaņot mūsu teritoriju. Nu un tad ir sava veida sparings, cīņa, tad kurā robežpusē spēcīgāks signāls, bija konkrēts uzdevums, ko var darīt.
Vienu
torni Latvijas valsts radio un televīzijas centrs būvēs šeit -Viļakas
novada Medņevas pagastā. Otru torni slies augšā Krāslavas novada
Skaistas pagastā.
JURIS PRANCĀNS Medņevas pagasta pārvaldes vadītājs
Vissliktākā
situācija mums ir ar radio. Ļoti retās vietās var uztvert to pirmo un
otro programmu, kuru visvairāk cilvēki grib dzirdēt.
GUNDEGA GRIŠĀNE Skaistas pagasta pārvaldes vadītāja
Mēs
ļoti ceram, ka tā situācija uzlabosies, it īpaši radio sakaru jomā. Jo
radio sakari šeit notiek viļņveidīgi. Tad viņi ir, un tad viņi pazūd.
Par televīziju man ir grūtāk spriest, jo daudzi skatās Viasat, daudziem
ir arī internets, kas izmanto tās filmas visas. Grūtības ir vairāk tiem
pensionāriem, kam ir vecu vecie televizori, kur dekoderi nav iekšā.
Labprātāk skatās Baltkrievijas raidījumus vai Krievijas.
Cilvēki,
kas grib skatīties Latvijas programmas, tagad jau ir atraduši iespējas
to darīt, arī tur, kur bezmaksas televīzijas nav uztveramas. Lielākos
ciematos dzīvojošajiem par maksu ir iespēja pieslēgt interaktīvās un
kabeļtelevīzijas, attālākos nostūros – izvēlēties mobilā interneta
iespējas, satelītu. Kur signāls ir labs, cilvēki, īpaši vecie ļaudis,
turas pie parastās virszemes televīzijas.
PĒTERIS Skaistas pagasta iedzīvotājs
Tikko
biju ieslēdzis 24. Skatījos. Domāju ka iet, ā jau būs beigusies tā
programma. Ulmaņis runāja, bijušais prezidents. Vau – vēl runā. Tagad
visa tā runāšana, kamēr valdība tiks skaidrībā.
A cik jums te ir kanālu?
Tūlīt pārslēgšu, tad redzēsiet. Sāksim ar Rīgu. Pirmā, otrā regionālā.
Pēteris
ir Lattelecom televīzijas klients. Viņš mēnesī maksā 13 eiro, lai
papildu pieciem bezmaksas kanāliem varētu skatīties arī citus. Viņa
antena uztver arī Baltkrievijas bezmaksas televīzijas.
PĒTERIS Skaistas pagasta iedzīvotājs
Baltkrievijas kādi pieci kanāli ir. Visus var, i Puķinu paskatīties, i savu prezidentu.
Cilvēkiem
pierobežā patīk Krievijas televīzijas programmas. Viņi skatās filmas ar
krievu aktieriem, seriālus un atraktīvos izklaides šovus. Latvijas
televīzijas to nespēj piedāvāt.
ELGA Šķilbanu pagasta iedzīvotāja
Es jau visu neskatos. Es vairāk Krieviju skatos.
Krieviju skatāties?
Jā.
A kāpēc jūs Krieviju skatāties? Latviju neredz šeit?
Skatos, skatos! Svētdienās, kur man tur šlāgerītis, dziesmas.
Bet ikdienā Krieviju, ja?
Jā, kā veci cilvēki.
Ā bet, jūs Latviju arī redzat?
Redz, redz, man labi redz.,
Jūs caur viasatu, caur antenu..
Jā, man viasats.
Virszemes
apraide šobrīd sasniedz 99,6 procentus Latvijas iedzīvotāju. NEPLP
stratēģijā rakstīts, ka jācenšas panākt 99,8 procentu pārklājums. Divu
torņu uzliešana un vēl četru raidītāju kvalitātes uzlabošana Vidzemē un
Kurzemē to risinās. Tas izmaksās pusotru miljonu eiro, bet katru gadu
būs jāpiemaksā LVRTC 430 tūkstoši par apraidi.
DACE ĶEZBERE NEPLP priekšsēdētāja
Ja
telecentrs uzbūvē divus torņus Dagdā un Viļakā, tad tiem ļaudīm, kas
dzīvo šo torņu tuvumā, tajā frekvenču zonā, viņiem būs uztverams labāk
bezmaksas zemes apraides signāls. Nu ne tikai bezmaksas, bet arī komerc
daļa. Bet nu mūs interesē bezmaksas daļa. Otrs kas ir nepieciešams ir
jāuzlabo raidītāju kvalitāte visā Latvijā. Nu un tas ir tas stāsts, par
ko mēs esam palūguši palielināt apmaksu par apraidi. Tas ir tas, par ko
vajadzētu naudiņu klāt, lai mēs varētu nomaksāt torņa izdevumus, kas
nosegtu baltos plankumus ērgļos, Dundagas pusē, tur kur redzamība nav
tik laba.
Jaunu
ideju, kā ar Latvijas pārraidēm aizsniegties līdz tiem pierobežas
iedzīvotājiem, kas skatās vienīgi Krievijas televīzijas, padomei nav.
Kanālam krievu valodā, kas konkurētu ar Krievijas televīzijām, valsts
naudu netērēs. Ir ieceres vairāk atbalstīt reģionālos medijus.
DACE ĶEZBERE NEPLP priekšsēdētāja
Es
domāju, ka tas ir diezgan liels izaicinājums, tur būtu ļoti rūpīgi
jāstrādā arī medijiem pašiem un jāmēģina stāstīt, re kur ir mūsu
vietējais saturs, jāveido tiešraides, kas man liekas ļoti simpātiski, ka
tv24 domā par tiešraidēm, par tādu tiešu uzrunāšanu, es domāju, ka tas
ir tas ceļš, ja tavā vietā, tavi vietējie vadītāji, vietējie līderi
runā, nu tad tas ir tas, kas tevi var uzrunāt. Savādāk es to neredzu, jo
neko labāku izveidot, tur kādu seriālu vai ko, tas nav tas ceļš.
IVARS ZVIEDRIS Kinooperators, bijušais NEPLP loceklis
Kad
es biju padomē, es biju par virszemes apraidi. Sevišķi par reģionālajām
televīzijām, ka katrai televīzijai jāuzliek virszemes raidītājs, un tā
jāraida. Bet laiks ir pagājis, tagad ir pagājuši septiņi gadi, mēs esam
Latvijas valstī tieši turpat, kur mēs bijām tanī brīdī, kad mēs sākām
tanī NEPLP, tieši turpat.
Mēs muļļājamies. Digitālajā laikā šādi muļļāties, kā mēs muļļājamies ar kaut kādām apraides platformām, nevar.
Ivars
Zviedris divus gadus pierobežā strādā pie filmas par vjetnamiešu
nelegālo imigrantu transportētājiem. Sarunās ar vietējiem viņš
secinājis, ka atradināt viņu no Krievu televīziju skatīšanās nebūs
iespējams.
IVARS ZVIEDRIS Kinooperators, bijušais NEPLP loceklis
Tur
ir pietiekami daudz krievu tautības cilvēki. Viņiem tā mentalitāte un
tas viss ir savādāk. Viņiem tas mūsu saturs liekās jocīgs. Tātad mums ir
jādabū viņi kaut kādā veidā no turienes , kā tautā saka, lai tās
antenas pagriež. Bet man liekas, ka viņi nekādā veidā tur tās antenas
negriezīs.
Virszemes
apraide ir ļoti dārgs pasākums. Šveice jau ir izlēmusi nākamgad no tās
atteikties. Pēc Lattelecom aplēsēm, bezmaksas kanālu skatītāju skaits
arvien samazinās. Šobrīd tie varētu būt vien 5 līdz 9 procenti no
Latvijas iedzīvotājiem. Kopā ar maksas klientiem, virszemes TV skatītāju
varētu būt ap 20 procentiem.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"