Dzirkstele.lv ARHĪVS

Jelgavas novads: Blankenfeldes muiža ar melnā plūškoka svētību

Pārsla Konrāde

2018. gada 30. oktobris 10:31

1062
Jelgavas novads: Blankenfeldes muiža ar melnā plūškoka svētību

Blankenfeldes muiža Latvijā ir slavena ar to, ka tur tiek ražots visplašākais melnā plūškoka ogu un ziedu produktu sortiments Latvijā. Pašlaik tur tiek strādāts pie uztura bagātinātāju izveides no melnā plūškoka ziediem un ogām, kombinējot tos ar citiem dabas produktiem. Tās īpašnieks Valdis Jākobsons uzskata, ka tieši plūškoka audzes rada ap muižu labvēlīgu auru un mieru, ko cilvēki var izbaudīt, dzīvojot vai viesojoties muižā un staigājot pa tās parku, kā arī nobaudot muižā audzētos un ražotos produktus.  

Vācu muižkungi melno plūškoku bija ļoti iecienījuši, tāpēc Latvijā plūškoka stādījumi bieži sastopami pie bijušajām vācu muižām. Arī Blankenfeldes muižas teritorijā plūškoki ir iedzīvojušies un labāk aug tur, kur paši ir izdomājuši, piemēram, pie gruvešiem, aizvējā. Dārzā kārtīgās vagās taisnā rindiņā tiem diez ko nepatīkot augt.

Kādreiz plūškoku uzskatīja par svētu koku un ticēja, ka tas aizsargā no daudzām nelaimēm – no ugunsgrēkiem, ļauniem cilvēkiem un, protams, no daudzām slimībām. Plūškoka ziedu aromāts atbaida kukaiņus, peles, žurkas un kurmjus, bet cilvēkiem plūškoka smarža šķiet patīkama.

Veselības uzlabošanai izmanto melnā plūškoka ziedus, ogas, lapas un saknes, turklāt jau kopš senās Grieķijas laikiem. Visplašāk medicīnā izmanto melnā plūškoka ziedus un ogas. Ogu ekstraktu un sulu lieto, lai ārstētu saaukstēšanos un gripu, kā pretvīrusu līdzekļus, imūnās sistēmas stimulētājus, antioksidantus, diurētiskus līdzekļus, ārstē pat astmu, bronhītu, sinusītu, reimatismu, locītavu sāpes, uzlabo asinsriti, nomierina nervus utt. Tāpat melno plūškoku izmanto kosmētikā, kā krāsvielu tekstilrūpniecībā un kulinārijā. Interesanti, ka, uzglabājot ābolus, tos var pārkaisīt ar melnā plūškoka ziediem, tad tie ilgāk saglabā aromātu un atbaida grauzējus.

Pielabo pēc savas garšas
“Daudziem cilvēkiem tāda tīra plūškoka garša un arī smarža ne sevišķi nepatīk. Man arī ne sevišķi. Tāpēc sīrupam ir mazliet klāt kaut kas cits, lai sīrups ir patīkamāks un interesantāks. Sīrupu var lietot divējādi – gatavot limonādi vai pievienot tējai. Man patīk ar zaļo tēju. Plūškoka ziedu sīrupu mēs gatavojam ar anīsu, ingveru, piparmētrām, ir arī sīrups no ogām,” par sīrupiem stāsta V.Jākobsons. Arī sula tiek jaukta kopā, piemēram, ar ābolu sulu – plūškoka sula ir 20 %. “Viena daļa recepšu ir vispārīgi zināmas no Vācijas, bet man nepatīk ēdienu taisīt pēc gatavas receptes, man patīk palabot. Tāpēc es daudzas receptes esmu pielabojis pēc savas garšas. Vīnu taisām arī ne no tīra plūškoka, bet kopā ar jāņogām, upenēm. To vīnu, kas man nepatīk, mēs pārvēršam brandavīnā, kuram ir 42 grādi,” stāsta V.Jākobsons.

Muižā vairākas reizes esot viesojies Francijas karalis Luijs

XVIII, kuram ļoti garšojis muižā ražotais plūškoku vīns, bet dāmas tolaik baudījušas plūškoka tēju kā lielisku tievēšanas līdzekli. Tagad Blankenfeldes muižā ir moderna ražotne, kurā top sulas, sīrupi, vīns, dažādi konservi, izveidots pārdošanas tīkls saražotās produkcijas realizācijai. Produktus ir iespējams iegādāties gan uz vietas Blankenfeldes muižā, gan Latvijas veikalos. “Zaļā karotīte” apliecina, ka muižā ražotie produkti ir kvalitatīvi un ražoti no vietējām dabas bagātībām.

1000 zvanu un zvaniņu
Apmeklētāju uzmanību noteikti piesaistīs muižas īpašnieka zvanu kolekcija, kurā ir apmēram 1000 zvanu un zvaniņu. Pirmo zvanu V.Jākobsons nopircis 1978.gadā Rietumvācijas pilsētā Ķelnē svētdienas tirdziņā. Toreiz viņš vēl nedomāja veidot zvanu kolekciju. Katram zvanam ir savs stāsts. Var aplūkot gan senus zvanus, gan tādus, kuriem nevar noteikt vecumu, ir zvani, kas veltīti kādiem notikumiem, ir lopu zvani, rituālu zvani. Zvanu kolekcijā ir zvani no Japānas, Ķīnas, Korejas, Indijas, Tibetas, Gvatemalas, Meksikas, Austrālijas, no dažādām Eiropas valstīm. Ir unikāli zvani, kā arī tādi, kuru skaits ir ļoti mazs, piemēram, zvans, ko dāvinājusi Lietuvas valdība, Liepājas metalurga 120.jubilejas zvans, zvans, kas izliets no pārkausētiem Liepājas Ļeņina pieminekļiem. Dažus zvanus ir iespējams arī paskandināt.

Blankenfeldes muižas ir iesaistījusies arī lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” projektā “Tradicionālo augļu, dārzeņu un dekoratīvo augu šķirņu atjaunošana. Vēsturisko dārzu tūrisms” (LatLit-181). Pagājušajā gadā muižu apmeklējuši apmēram 5000 tūristu.


Uzziņai

Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā un dokumentos pirmo reizi pieminēta 1426.gadā, vēlāk bijusi vairāku muižkungu īpašumā, 1924.gadā tajā atradās pansionāts. 20.gs. 90.gadu sākumā muižu nopirkusi tās pēdējā īpašnieka fon Hāna mazmeita Adīna fon Bernevica, bet 2007.gadā to iegādājušies pašreizējie saimnieki - SIA “JVB”.
Tūristi var uzzināt stāstu par Francijas karaļa Luija XVIII uzturēšanos muižā un klausīties spoku stāstus; organizēt pikniku 19.gadsimtā angļu klasicisma stilā veidotā parkā vai muižas pagalmā; izvietot parkā teltis; iznomāt muižas parku, pagalmu, telpas lielu pasākumu organizēšanai; apmeklēt zvanu muzeju un brīvdienās darboties porcelāna zvaniņu apgleznošanas studijā; pārlaist nakti bijušā muižas staļļa/vāgūža istabās; noīrēt telpas pasākumiem, svinībām, kāzām; iepazīt muižas ražotni un nodegustēt sulas, sīrupus un vīnu.