Bez čipa vairs nevarēs

2010. gada 14. augusts 07:01

2551

Līdz šim personām, kas tur mājdzīvniekus - suņus un kaķus - Gulbenes pilsētas teritorijā, pašvaldībai ir jāmaksā noteiktā nodeva par tiem. Nodeva tiek ieskaitīta pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumos. To paredz Gulbenes novada domes saistošie noteikumi. “Dzirkstele” noskaidroja, ka pagājušajā gadā par suņiem un kaķiem samaksāti 158 lati. Sākot ar 2011.gada 1.jūliju, spēkā stāsies likums par vienota mājdzīvnieku reģistra izveidi.

Šobrīd nodeva par suni gadā ir 2 lati, bet par kaķi – 1 lats. No nodevas ir atbrīvoti tikai redzes invalīdi un pirmās grupas invalīdi. Gulbenes pilsētas sabiedriskās kārtības sargs Mārtiņš Didrihsons – Linards – Nuka informē, ka pašlaik dzīvniekus reģistrē pašvaldība. Pirmo reizi reģistrējot suni vai kaķi, saimniekam tiekot izsniegts žetons. Tiesa, pilsētā ir daudz suņu un kaķu, kas nav reģistrēti, kā arī par viņiem netiek maksāta noteiktā nodeva. Savulaik māju vecākajiem ticis uzdots apzināt tos saimniekus, kuriem konkrētajā ēkā ir suņi vai kaķi.

Veidos centralizētu reģistru

Līdz ar nākamā gada 1.jūliju, piesaistot valsts budžeta līdzekļus, Latvijā plānots izveidot mājdzīvnieku centralizētu reģistru. Tas nozīmē, ka suņiem obligāti būs jāievada mikročips, kurā būs informācija par dzīvnieku un tā saimnieku. Šo informāciju varēs nolasīt ar speciālu skeneru, atvieglojot noklīdušu dzīvnieku nogādi saimniekam. Vienotais mājdzīvnieku reģistrs ļaus kontrolēt, kurš saimnieks par savu mīluli ir samaksājis nodevu, kurš – ne, kā arī saimnieki vienkārši vairs nevarēs pamest savu suni. Mikročips viegli ļaus atrast arī noklīdušu dzīvnieku.

Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa stāsta, ka jau 2008.gadā Ministru kabinets izdevis noteikumus par mājdzīvnieku reģistrāciju. Bijis paredzēts, ka šie noteikumi stāsies spēkā jau ar 2009.gada 1.janvāri, tad ar šā gada 1.janvāri. Tagad šajos noteikumos atkal ir izdarīti grozījumi, kas nosaka, ka noteikumi stāsies spēkā ar 2011.gada 1.jūliju. “Tas ir tāpēc, ka ir paredzēts valsts finansējums, bet valstij naudas ir tik, cik ir. Šobrīd šim mērķim naudas nav, ir tikai informācija, ka mēģinās piesaistīt Eiropas naudu,” stāsta I.Tomiņa.

Suņiem, kas jaunāki par sešiem mēnešiem, pirmreizēji čipi būs valsts naudu, bet par vecāku suņu čipēšanu būs jāmaksā saimniekiem. Kaķu un citu mājdzīvnieku čipēšana būs katra saimnieka brīva izvēle. Par to būs jāmaksā. “Faktiski dzīvnieku čipēšana un reģistrācija šobrīd jau notiek, jo dzīvniekiem, kuri kopā ar saimnieku brauc uz kādu Eiropas valsti, ir jābūt ar čipiem. Tiek izdota arī ceļošanas pase dzīvniekam. Par to maksā pats saimnieks,” skaidro I.Tomiņa.

Tikai kontrolēs un uzraudzīs

Vienoto mājdzīvnieku reģistru uzturēs valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs”, kur nonāks visa informācija par konkrēto dzīvnieku. Savukārt Pārtikas un veterinārais dienests kontrolēs un uzraudzīs, kā notiek šī dzīvnieku reģistrācija. Ar mājdzīvnieku čipēšanu nodarbosies Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvaroti un sertificēti veterinārārsti, ar kuriem dienests slēgs līgumus un pārbaudīs, vai viss notiek pareizi. Sertificēto veterinārārstu saraksts tiks publicēts.

“Šobrīd problēma ir, ka nav vienotā reģistra, tāpēc, ja saimniekam pazūd suns, kuram ir čips, un, ja kāds šo suni atrod un nodod patversmē, tur nolasot čipu, nezinām, kur meklēt saimnieku. Šā iemesla dēļ aptuveni četrus gadus tapa šie noteikumi. Ir pašvaldības, kur notiek šī suņu un kaķu reģistrēšana, tiek izsniegti žetoni, bet vienotas noteiktas kārtības valstī kopumā nav. Bija laiks, kad šo reģistrāciju ar likumu bija noteikts veikt pašvaldībām, bet pieņemu, ka pašvaldībām tas vairs nav jādara. Drīzāk viss karājas gaisā. Tā ir pašvaldību brīvas griba. Ja pašvaldībā ir šie saistošie noteikumi, kas paredz suņu un kaķu reģistrāciju, tad, protams, tas notiek,” piebilst I.Tomiņa.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Bez čipa vairs nevarēs

Kategorijas