Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kaķu lieta vai cilvēku bezatbildība?

Diāna Odumiņa

2018. gada 26. oktobris 00:00

850
Kaķu lieta vai cilvēku bezatbildība?

Nofilmēts, kā nepazīstami ļaudis piebrauc pie svešas fermas, iznes no automašīnas līdzi atvestos divus kaķus, pamet un aizbrauc. “Dzirksteli” par to informē “Dālderu” fermas īpašnieks, veterinārārsts Aigars Malcāns no Stradu pagasta. 22.oktobrī viņš par notikušo informējis pašvaldības policiju.
Kaķi-atradeņi nogādāti Alūksnes dzīvnieku patversmē. Fermas videonovērošanas iekārtu veiktais ieraksts nodots pašvaldības policijai izpētei.

Bez atļaujas iegāja svešā īpašumā
“Videoierakstā ir redzami cilvēki, arī automašīnas numurzīme. Ierakstā redzams, kā pusaudži izkāpj no automašīnas, katram rokās ir pa kaķim. Aiznes un ieliek kūtī – koridorā. Tikmēr sieviete, iespējams, puišu mamma, sēž automašīnā. Vai to var nosaukt par bērnu normālu audzināšanu?! Vai tāpat šie puiši reiz pametīs arī savas sievas, savus bērnus? Tas taču viņos tiek ieaudzināts jau kopš mazotnes!” stāsta A.Malcāns.
Šī neesot pirmā tāda reize. Katru gadu sveši ļaudis viņa īpašumu “pielādē ar kaķiem”. Arī kaimiņiem piesviežot kādam par nevajadzīgiem kļuvušus dzīvniekus. Pie viņiem šogad nonācis kaķis, kuram ap kaklu bijusi siksniņa. “Tātad viņš ir bijis kāda pieradināts mājdzīvnieks,” nopūšas A.Malcāns. Cilvēki maldīgi iedomājas, ka gan jau pamestie kaķi pie fermas izdzīvos, jo tiks pacienāti ar govs pienu. “Jūs saprotat, ka mūsdienu kaķi pienu nedzer! Esmu par to pārliecinājies. Ja kaķis kopš mazotnes nav radis pie govs piena, arī vēlāk to nedzers,” uzsver A.Malcāns.
Kas atbildēs, ja ievazās slimības?
A.Malcāns ir sašutis, ka sveši ļaudis ir atļāvušies patvarīgi vērt vaļā durvis viņam piederošā lopu novietnē un vel ienest tur kaķus. “Mūsdienās lopkopībā taču ir tik augstas biodrošības prasības!” viņš saka. Ja svešie cilvēki ar saviem apaviem, ar ienestajiem kaķiem lopu novietnē ievazās slimības, kurš tad atbildēs? Infekcijas slimību gadījumā Pārtikas un veterinārais dienests var izsludināt karantīnas zonu un zaudējumi var rasties ne tikai lauksaimniecības dzīvnieku turētājiem, bet arī tuvumā esošajiem citiem uzņēmējiem, piemēram, tiem, kas nodarbojas ar koksnes pārstrādi.
Pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons-Linards “Dzirkstelei” saka, ka tiks meklēti videoierakstā redzamie cilvēki. Runa ir par administratīva rakstura pārkāpumu. “Kaķi atrodas drošībā – Alūksnes dzīvnieku patversmē,” viņš piebilst. M.Didrihsons-Linards uzskata, ka ir jāizglīto sabiedrība, ir jāskaidro, kā pareizi rīkoties ar dzīvniekiem, kā civilizēti risināt kaķu nekontrolējamu vairošanos.

Par mīļdzīvnieku jārūpējas visu mūžu
Gulbenes dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepaiņu draugu klubs” vadītāja Ira Žeigure “Dzirkstelei” komentē: “Katram kaķa īpašniekam ir iespēja sterilizēt savu mīluli. Nav nekādu problēmu to izdarīt! Mazturīgie iedzīvotāji var nākt pie manis uz biedrību pēc palīdzības. Katra situācija tiek izvērtēta, un risinājums tiek rasts. Kaķis dzīvo 15 līdz 18 gadus. Materiāli nodrošināts cilvēks var atlicināt 35 eiro, lai dotos pie veterinārārsta un sterilizētu savu kaķi. Tas būs ieguldījums, kas ļaus mierīgi dzīvot gan kaķim, gan viņa saimniekam. Tas ir pirmais moments, kas jāņem vērā. Otrs ne mazāk svarīgs apstāklis ir materiālā rocība. Ja cilvēkam nav naudas pat savu vajadzību nodrošināšanai, nevajag ņemt mājdzīvnieku! Nevajag aizbildināties ar vārdiem: “Man viņa kļuva žēl.” Nepietiek tikai ar viena brīža emocijām. Ja ilgtermiņā nav iespēju pienācīgi gādāt par dzīvnieku, kas ietver ne tikai barošanu, bet arī labturības prasību nodrošināšanu, tad nevajag ņemt viņu uz mājām. Ja gribas glābt kādu dzīvnieku, tad jāpieņem viņš ne jau uz nedēļu vai divām nedēļām, bet uz visu mūžu. Tas nozīmē atbildību par visiem turpmākajiem šā dzīvnieka gadiem.”