Skaistiem notikumiem bagāts gads

2018. gada 26. oktobris 00:00

2097

Ne pirmo reizi “Dzirkstele” pārliecinās, ka mūsu novadā dzīvo brīnišķīgi seniori. Tādi ir arī gulbenieši Vita un Voldemārs Niedras. Sirsnīgi, labestīgi un vienkārši.
Kad “Dzirkstele” ierodas pie viņiem ciemos, abi nesen ir atgriezušies no Gulbenes sporta centra, jo otrdienās un ceturtdienās viņi izmanto iespēju pasportot. “Es vingroju, svarus cilāju, paskrienu. Par to pašvaldībai paldies, ka ir tāda iespēja, kur veciem cilvēkiem aiziet. Sievietes gan nāk vairāk, vīrieši mazāk,” novērojis Voldemārs.

Uzticība un sapratne
Vitai un Voldemāram šis gads ir bijis notikumiem bagāts – abi nosvinējuši 80 gadu jubilejas, sagaidījuši 55. kāzu jubileju, kā arī izbaudījuši kāzu gaisotni mazmeitas Ilzes kāzās.
Interesējoties, kāds tad ir ilgas kopdzīves noslēpums, Vita paskaidro īsi un konkrēti – uzticība un sapratne. Tas divu cilvēku starpā ir pats svarīgākais. Abi atzīst, ka dzīvē ir gājis raibi. “Kad es mazbērniem stāstu, kādi laiki ir bijuši, viņi netic. Bet mēs esam tik daudz redzējuši laikā, ko mums Dieviņš ir atvēlējis. Es jau teicu, ka es tiem augšā nemaz nevarēšu visu izstāstīt, kas mums pieredzēts un piedzīvots,” smaidot saka Vita.
Voldemārs visu mūžu ir nostrādājis par šoferi, bet Vita lielāko darba mūžu - 25 gadus nostrādājusi pastā. “Mana dzimtā puse ir Balvu novads. Ģimenē biju pēdējais bērns. Bija kolhoza laiki, un man bija jāpaliek strādāt kolhozā. Radinieki gan teikuši vecākiem, ko šis bērns tik mazs kolhozā darīs, būs grūti. Bet mamma bija viena, tētis slimoja. Biju jau samierinājusies, ka būs jāstrādā kolhozā, bet tad radinieks teica, ka ir tāda sakaru skola, kurā jāsāk mācīties tikai novembrī. Mamma, apdomājot, ka visi rudens darbi jau būs apdarīti, mani uz to palaida, un es aizgāju mācīties sakaru skolā. Beidzu to ar sarkano diplomu. Skolā centos, lai man būtu lielāka stipendija, jo mamma nevarēja daudz palīdzēt,” stāsta Vita, kuras dzīves ceļš tālāk aizvijies tā, ka nokļuva strādāt Gulbenes pastā.
Viņa atceras, kā kādā dienā, dodoties pēc darba mājās, pie pasta sēdējuši trīs puiši, no kuriem viens bijis Voldemārs. “Divi no viņiem man, kā jau meitenei, teica kaut ko. Es vēl nodomāju, ka tas trešais gan tāds kā mēms - neviena vārda nepateica. Un, redz, kā sanāca - tas trešais ir mans vīrs, kurš tad nebija ne vārda bildis,” stāsta Vita.
Kāzas abi svinējuši 14.septembrī. Apprecējušies Gulbenē, bet svinības notikušas Balvos. “Teicām, ka kāzas vispār nerīkosim, bet manas māsas teica, ka viņas pagatavos vakariņas, lai tikai atbraucam. Svinējām divas dienas. Vīram brāļi un māsas no Jaungulbenes atbrauca ar borta mašīnu uz kāzu svinībām. Paši gan aizbraucām ar taksometru,” atminas Vita.
Un tieši pēc 55 gadiem, tikai vienu dienu vēlāk, kāzas svinēja arī Vitas un Voldemāra mazmeita Ilze. “Mazmeita izdomāja precēties 15.septembrī, bet mums kāzu jubileja ir 14.septembrī. Kad atgriezāmies no mazmeitas kāzām, mūsu Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja bija vai trīs reizes pie mums jau nākusi, lai uzaicinātu uz svinīgo pasākumu. Šogad mums patiešām ir saspringts gads,” saka Vita.

Ja sāktu dzīvi no gala, tikai ceļotu
Vita nenoliedz, ka reizēm jūtas vientuļi, jo paši tuvākie - meita un mazbērni - nedzīvo te, bet tajā pašā laikā abi priecājas, ka tuvinieki ir tepat Latvijā un nav devušies strādāt un dzīvot ārpus valsts. Meita Rudīte sāka strādāt bērnudārzā, bet te vienu laiku nebija darba, un viņa aizgāja uz Rīgu. Tagad tur strādā bērnudārzā. “Es negribēju, ka viņa iet strādāt uz bērnudārzu. Darbs ir smags. Pati es nestrādātu bērnudārzā,” saka Vita. Arī Voldemārs piebilst, ka pirmsskolas skolotāja darbs ir sarežģīts.
Savukārt mazdēls Māris izvēlējies studēt jūrskolā. “Te, Skolas ielā, daudzdzīvokļu namā, pie dīķa izaudzis, jūru nebija redzējis, bet aizgāja studēt uz jūrskolu Liepājā. Tāda ir viņa izvēle,” stāsta Vita. Abi piebilst, ka mazdēla izvēli ciena un respektē.
Vita ir atradusi ne vienu vien sev tīkamu vaļasprieku. Viņai ļoti patīk ceļot. “Ja es sāktu dzīvi no gala, es tikai ceļotu,” saka Vita, kura kolekcionē arī uzpirksteņus, bet savulaik tapojusi, izgatavojusi skaistas sveces. Vēl Vitai patīk fotografēt. Un tam ir savs iemesls. “Man no savas bērnības nav bilžu, bet gribēju, lai manai meitai gan ir bildes. Nopirkām fotoaparātu, un meita bija objekts, ko bildējām, bet naktīs izgatavojām bildes,” stāsta Vita.
Tā kā abi nāk no laukiem, tad ļoti patīk būt pie dabas. Savulaik, kad bijuši lauki, vasaras pavadījuši tur, bet ziemā pārcēlušies uz dzīvokli. Tagad abiem ir mazdārziņš, kur aiziet smelties spēku un prieku.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Skaistiem notikumiem bagāts gads

Kategorijas